"Dinamo" bezcerīga sagrāve Maskavā
Rīgas ''Dinamo'' hokejisti piedzīvojuši zaudējumu arī Kontinentālās Hokeja līgas (KHL) otrajā astotdaļfināla spēlē, ar 1:7 piekāpjoties Maskavas ''Dinamo''. Līdz ar to sērijā līdz trīs uzvarām rezultāts kļuvis 2:0 maskaviešu labā.
Vakar abas komandas aizvadīja pirmo maču astotdaļfināla sērijā, un pārliecinoši ar 4:0 pārāki izrādījās Maskavas ''dinamieši''. Šovakar komandas tikās otrreiz.
Mūsējie nevarīgi, zaudēti divi vārti
Rīdzinieki jau otrajā minūtē saņēma ''aukstu dušu'', kad vārtus Maskavas kluba labā, noslēdzot labu kombināciju, izspēlējot līdz tukšiem vārtiem, guva Matiass Veinhandls. Drīz pēc tam viesiem bija iespēja spēlēt skaitliskajā vairākumā, taču nekas bīstams pretinieku zonā neizdevās. Spēlē izteikts pārsvars bija mājiniekiem, viesi izskatījās diezgan nevarīgi. Perioda otrās puses lielāko daļu mūsējie pavadīja mazākumā, kad tika zaudēti arī otrie vārti - izcēlās Deniss Deņisovs, vārtu guvumā pārvēršot Karela Rahuneka piespēli no aiz vārtiem, 2:0. Pēc tam mūsējiem bija iespēja divas minūtes spēlēt vairākumā, taču atkal nekā – pēc pirmā perioda 2:0 Maskavas komandas labā.
Spēle cerīgāka, rezultāts ne
Otrā perioda sākumā maskaviešiem divas labas iespējas neizmantoja Veinhandls un Rahuneks, pēc tam mūsējie atkal nesakarīgi nospēlēja vairākumā. Perioda 12.minūtē nevajadzīgu noraidījumu pretinieku zonā nopelnīja Lauris Dārziņš, un mājinieki šo vairākumu prata izmantot – vārtus ar metienu no zilās līnijas guva Daņils Markovs, jāteic gan, ka rīdzinieku vārtsargs Martins Pruseks šajā epizodē varēja nospēlēt labāk. Četras minūtes pirms otrā perioda beigām rīdzinieku situācija vēl vairāk pasliktinājās. Neļajot gūt vārtus Ivanam Ņemprjaevam, 5+20 minūšu sodu saņēma Dūvijs Vestkots. Līdz ar to mūsējiem atlikusī spēles daļa bija jāaizvada ar pieciem aizsargiem. Pēc otrā perioda bezcerīgs 0:3.
Beidzot gūti vārti, tomēr atkal sagrāve
Pēdējā perioda sākumā viesi ieguva vairākumu, kurā zaudēja vārtus – Veinhandls ar lielisku piespēli vārtu priekšā atrada nepiesegto Petru Čajaenku – 4:0. Nedaudz vēlāk mājinieki vēlreiz pārkāpa noteikumus, kā rezultātā rīdzinieki ieguva lielo vairākumu – 5:3. Viesu zonā tika ilgstoši kombinēts un izspēlēts līdz tukšiem vārtiem, Marsela Hosa panāca 1:4. Pēc tam mājinieki guva kuriozus vārtus – Veinhandls viegli uzmeta uz Pruseka vārtiem, un mūsu vārtsargs nospēlēja ļoti neveikli – ripa, atsitoties pret viņa nūju, ielidoja vārtos. Pēc tam viņa vietā stājās Sergejs Naumovs. Turpinājumā, pateicoties vēl divām rupjām rīdzinieku kļūdām aizsardzībā, mājinieki guva vēl divus vārtus, panākot graujošu 7:1. Regulārajā sezonā mūsējie Maskavā jau zaudēja ar šādu rezultātu.
Abu komandu nākamā un, iespējams, pēdējā spēle notiks trešdien Rīgā plkst.19:30
KHL, Play off, 1.kārta
Maskavas ''Dinamo'' – Rīgas ''Dinamo'' 7:1 (2:0, 1:0, 4:1)
Vārti: 1:35 Veinhandls (Ņeprjaevs, Afanasenkovs) 1:0, Deņisovs (Rahuneks, Veinhandls, vair.) 2:0, 32:12 Markovs (Zinovjevs, vair.) 3:0 42:14 Čajaneks (Veinhandls, maz.) 4:0, 43:52 Hosa (Ņiživijs, Elisons, vair.) 4:1, 46:50 Veinhandls 5:1, 52:42 Rahuneks 6:1, 56:56 Gorošanskis (Tolpeko) 7:1
Vārtsargi: Jeremejevs – Pruseks (no 48:13 Naumovs)
Sērijā: 2:0
Izmantotie resursi:
khl.ru
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Rīgā vismaz sagrāvei nevajadzētu būt... meistarībā un pašatdevē atpaliekam veselu mūžību..diemžēl :/
-2 [+] [-]
Veel jau mums taa probleema, ka visi seezh kaa eezelji savaas vietaas, nav miiziena, ka kaads var izkonkureet no sastaava, krievu klubu farmi vienliidziigi vareetu speeleet ar RD...
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
-2 [+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
2. Nevajag vainot DR jo kaut arī Latvijas spēlētaji ir saspelēti jau labu laiku starpība tomēr ir krasaini manāma starp musējiem un leģionāriem.
3. Labi, ka vispār izgajā playoffā (jau ir lielāks nekā gaidīts sasniegums!) nevajag jau sapņot par Stenley un Gagarina kausiem, jo lai tiktu pie tam jaīet ilgu un sarežģīts ceļš.
4. Maskavas Dinamo ir daudz stiprāka tas ir skaidrs, bet viņi arī var zaudēt, jo tas ir sports un te viss gadās! Varbūt ne šodien tikai
+1 [+] [-]
Ok neej un atdod man biļeti es aiziešu.
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
1: 11 jau ir.....
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
KHL atšķirība starp labākajām un sliktākajām komandām nav tik liela kā atšķirība starp komandām LAČā ( Concept vs LM, piemēram). Tas pats Himiks var spēkoties ar Maskavas klubiem, Salavatu u.c. Bet RD ir 10 vietā regulārajā sezonā. pāri par 20 uzvarām nevar gūt vienkārši sagadīšanās dēļ! Sagadīšanās dēļ arī nevar uzvarēt Lokomatīvi, Maskavas Spartaku, Dinamo (reg. sezonā), tādēļ uzskatu, ka esam godam nopelnījuši vietu Play off, nevis iekļuvuši tur tādēļ, ka, kā daži labi komandu treneri izteicās "na haļavu". Tas tā kā būtu viens. Otra leita ir tā, ka Play off spēlē arī Lada, Traktor, Torpedo, uz kuru fona mēs izskatāmies gan labāki, gan meistarīgāki un nevis izskatāmies, bet savstarpējās spēlēs esam to apliecinājuši. Bet tomēr mēs tiekam grauti ar TĀDIEM rezultātiem, nevis Lada. Traktoram diezgan spoži arī neiet. Jāatzīst, ka tieši pret Maskavas Dinamo mums ir gājis visgrūtāk. Liekas, pat ar Lokomatīvi mums ir izdevušās labākas spēles. Ja MD nebūtu tik neveiksmīgs sezonas sākums, kad bija daudz savainoto spēlētāju, tad šī komanda varētu būt pirmajā pieciniekā. Vārdu sakot, sanāk tāds paradokss - mēs izcīnam 10. vietu un mums jāspēlē ar Maskavas Dinamo, bet tiem pašiem Torpedo (11.), Lada(13.) ir pat pateicīgāki pretinieki ( nenoliedzami MD ir spēcīgāka par CSKA un Magņitagorsku. Par CSKA gan pēc spēlētāju uzvārdiem, gan citos komponentos, izņemot, varbūt, treneri, bet par Magņitku tieši fiziskās kondīcijas ziņā.
Treškārt, pēc šīm 2 Dinamo play off spēlēm neizskatījās, ka spēlē Kanāda pret Latviju. Vairāk izskatījās, ka tās ir regulārā čempionāta spēles, kur viena komanda cīnās par konkrētu vietu, bet otra vienkārši "nospēlē" spēles, kuras neko nenozīmē, neizsaka.
Pat nevarētu teikt, ka maskavieši bija krietni pārāki, bet centības ziņā mūsējie krietni atpalika. Ja paskatās video no nesenām spēlēm ar Avangard, Torpedo, tad var redzēt, ka Rīgas Dinamo spēlētāji spēj izdarīt asas kustības, precīzas piespēles, pilnīgi prieks skatīties. Spēlē ar MD tika pieļautas tik muļķīgas kļūdas, itkā spēlētāji nebūtu gulējuši nedēļu. Nesaprotu, kā vairākumā var saņemt piespēli uz zilās līnijas un to pat apturot izslidināt no zonas... Tādas epizodes kā ripas pazaudēšana, kad tā ir acu priekšā, vai arī nav... Mūsu aizsargi mēģina izdarīt piespēli un kad sita pa ripu, tad vairākas reizes netrāpīja, sevišķi savā zonā... Tad vēl kaut kādas piruetes pie saviem vārtiem, piespēles gar vārtu priekšu un vēl jo vairāk - ripa tiek mesta no zonas pa apmali tik vāji, ka, liekas, katru reizi maskavieši paspēja to zonā saglabāt. Atceros, kā citās spēlēs Laviņš vai Vestkots to ripu zibenīgā ātrumā pa apmali aiz vārtiem izmeta no zonas. Tāpat arī neizprotams ir tas, ka tad, kad uzbrucējs iet iekšā zonā, partneri gliemeža ātrumā velkas puskilometru no tā, vienīgi Lauris ar Miķeli var gandrīz reizē ieet zonā, citreiz pat reizē, bet tad, protams, uzrukums beidzas, tomēr tas ir labāk, nekā individuāli mēģināt apspēlēt Maskavas Dinamo aizsardzību kā to dara Hossa. Un kur palikusi Ņiživija un Hartigana saspēle? Tagad tajā maiņā redz vai nu vienu pašu Hartiganu, Cipuli vai Ņiživiju. Vai nu spēlētājiem nav spēka vai ir nogurums, bet viens ir skaidrs - sportiskās formas bedre ir iestājusies neīstākajā brīdī. Iemesls? Atcerēsimies Helsinku tūri, pēc tās arī bija šī bedre un spēles izpildījums bija ļoti līdzīgs šim. Daudz spēles pēc kārtas rada kaut kādu sliktu hokeja ēstgribu un tam visam klāt vēl epidēmisku kļūdīšanās māniju.
Ļoti ceru, ka spēlētāji sapratīs, ka, lai jel kāda bedre vai vīruss viņiem tagad būtu, trešdienas spēle var būt pēdējā sezonā, var arī nebūt. Nav vairs kam taupīt spēkus, nav jēgas domāt par to, cik reāli ir uzvarēt 1. play off kārtu. Varbūt pie vainas ir sasprindzinājums un uztraukums. Pie pilnām tribīnēm jāspēlē atbrīvoti, jāspēlē sava spēle - nav svarīga vai ātra vai lēna, galvenais, lai ātri notiek domāšana, lai ātri tiek izdarītas piespēles, var jau arī lēni slidot. Ja ripa neiet vārtos no izspēlēm, var bāzties virsū vārtiem tā kā to dara Bērziņa maiņa, ja spēle iet, tad Hartigana maiņa iesitīs skaistus vārtus pēc skaistas izspēles, bet Elisona maiņa Hossai izspēlēs līdz tukšiem vārtiem, jo tur jau viņš prot iemest.
-1 [+] [-]
-2 [+] [-]
nu labi - te būs:
Bēdu stāsts par kādu nūģi
Reiz dzīvoja Ivars77. Agrīnā bērnībā, vienā vārda dienā Ivars77 no nezināma labvēļa saņēma dāvanā kulīti ar sausbaranciņām (tādas mazas apaļas un ar magonēm). It kā jau pieticīga dāvana, tomēr reizēm tīri forši ir pagrauzt baranciņas. Ivars saņemto dāvanu novērtēja savādāk - izbēra visas baranciņas no kulītes, sakārtoja loģiskā rindiņā un - saskatīja caurumiņus barankās, turklāt caurumu skaits viņam sanāca nedaudz lielāks, nekā baranku skaits. Ivars77 nopūtās un apvainojās. Apvainojās ne tikai uz nezināmo dāvinātāju, bet arī uz visu pasauli. Jo kāds bija viņam dāvājis daudz daudz baranku caurumu. Kopš tās reizes Ivars77 visur redzēja barankas caurumus. Ja kāds guva panākumus, tad tos Ivars77 izskaidroja ar kāda cita neizdošanos. Un kad viņš ķērās pie sporta fanošanas, tad arī tur viņš saskatīja nevis uzvarētājus un uzvaras, bet gan neveiksmes, nemācēšanu, sportiskās formas kritumus un visādas citas nelaimes. Dīvainā kārtā baranku caurumi no bērnības vajāja Ivaru77 pat sportā un nekas nespēja viņam palīdzēt atbrīvoties no šī šausmīgā kompleksa. Tā nu Ivars77 čurnēja un kurnēja, ņerkstēja un īdēja, ja kādiem hokeja faniem bija prieks par savas komandas uzvaru. Toties kad attiecīgā hokeja komanda zaudēja, tad Ivars77 atplauka, ar drudžainu mirdzumu acīs viņš izverda tādas tirādes, pilnas ar iznīcinošu analīzi par fanu komandas vājumu, ka sekojot viņa norādēm spēlētājiem vajadzētu kaunā krist gar zemi, iet slaucīt ielas Maskavas forštatē vai iet taisnā ceļā uz Getliņiem, dalīt zupu bomžiem, bet trenerim turpat hokeja laukuma malā iedzert indi, ieskrienot sienā nosisties, vai nošauties ar berdanku. Tikai nez kāpēc lielais vairums fanu Ivaru77 pēc kāda laika pārstāja uztvert kā hokeja fanu, par viņu pat vairs nesmējās, tikai nicināja. Un kā nu ne - hokeja fani un antifani ir pārāk atšķirīgi savā domāšanā un pārāk atšķirīga ir viņu sapratne par hokeja spēli. Kāda šeit morāle? Patiesībā nekāda, ja neskaita to, ka daži cilvēki baranku kulītē vienmēr atrod baranciņas, bet daži - tikai baranku caurumus.
P.S. Copyright mans
-1 [+] [-]
gaidaam PO rekordu: "komanda kura ielaida visvairaak golu PO speelees"
))