Cicurskis un Ankipāns par U20 izlases startu PČ, Ābola paveikto un Šmita spēli

"Latvijas U20 izlases čempionāts principā sasummējams tieši tāpat kā pirms gada," secināja Ģirts Ankipāns. "Palikām elitē un pārsteidzām Kanādu, bet ceturtdaļfinālā neuzvarējām. Minimālais mērķis ir izpildīts ar uzviju. Ņemot vērā, ka tas noticis otro gadu pēc kārtas, tad tagad tās sajūtas ir, ka tāds rezultāts ir gandrīz vai normāls. Lai gan pagājušajā gadā par to pašu rezultātu jau visiem bija liels pārsteigums."

"Uzvara pār Dāniju un izcīnītais punkts pret Kanādu - lieliski rezultāti. Pārējās spēlēs... jā, izņemot pret Somiju, pārējās rezultāta ziņām bijām tuvu, bet pēc spēles laukumā tomēr ne tik tuvu," turpināja Ankipāns. "Latvijas izlase varonīgi cīnījās, spēlēja ļoti pragmātiski, pieņēma racionālus lēmumus spēlē bez ripas, veidoja daudz divcīņu. Tas ir veids, kā Latvijas izlase izveidoja šo galarezultātu. Protams, gribētos sagaidīt arī mirkli, kad izdosies pārsteigt arī ceturtdaļfinālā un uzvarēt."

Prieku par Latvijas U20 izlases paveikto izteica arī Aleksandrs Cicurskis, hokeja treneris ar vairāku desmitgadu stāžu, savulaik arī Latvijas U18 un U20 izlašu galvenais treneris, kurš drīzumā gaida savu 80. jubileju.

"Latvijas izlase ieņēma savu vietu un parādīja ļoti labu sniegumu. Jā, 7. vieta ir mūsu visaugstākā, kāda bijusi, bet es uzskatu, ka mūsu vieta hokejā ir no 7. līdz 10., un tur arī esam," sacīja Cicurskis. "Puiši nospēlēja ļoti cienīgi, izņemot tikai to maču pret somiem, kur bija škrobīgs 0:8. Ja tur būtu bijis rezultāts, piemēram, 2:5, es teiktu, ka ideāls čempionāts."

"Junioriem jau ir tāda interesanta PČ sistēma - tu vari aizbraukt un vinnēt vienu spēli apakšgrupā, un viss ir kārtībā," turpināja Cicurskis. "Tagad mums bija jāvinnē Dānija, un esam pasaules astotniekā. Nu, un salīdzinot ar mūsu hokeja saimniecību, 7. vieta pasaulē ir ļoti skaista. Mums arī paveicās, ka grupā trāpījās Dānija. Dānija, protams, arī nav nekāda vājā, man nebūtu nekāds pārsteigums, ja Dānija būtu nosargājusi vietu elitē. Bet, ja turnīrā ir tikai 10 izlases un tik maz spēļu, ļoti svarīgs ir sadalījums grupā. Tikpat labi mums varēja būt grupā Vācija un Šveice."

U20 izlases galvenais treneris Artis Ābols savā publiskajā uzrunā medijiem pēc turnīra uzsvēra, ka spēlētājiem nevajag samierināties ar mazumiņu, bet gan tiekties uz augstākiem mērķiem. 7. vieta PČ ir Latvijas U20 izlašu labākais rādītājs pasaules čempionātos.

"Skaidrs, ka katrā spēlē jātiecas uz uzvaru, taču par to "mazumiņu" kopumā... grūti teikt, viņš varbūt kaut ko vairāk jūt tajās spēlēs, viņam, esot kopā ar komandu, varbūt bija sajūta, ka bijām tuvāk uzvarām," sacīja Ankipāns, kurš ar Ābola vadīto "Zemgales" komandu jau vairākus gadus konkurē vietējā hokeja čempionātā. "Paskatīsimies globālāk uz situāciju - redzu gan mūsu jauniešus, gan ārzemju. Viņiem jau pašā sākumā ir labāka attīstība, teiksim, 12 gadu vecumā zviedri, čehi un somi mums ir vairākus soļus priekšā. Ar kādiem argumentiem mēs varam teikt, ka U20 vecumā mūsu tiem pašiem hokejistiem tagad jābūt viņiem priekšā? U20 izlases rezultātus veido treneru fantastisks darbs, spēlētāju cīņasspars un pašaizliedzība laukumā."

"Viena cita lieta, par ko es Artim īsti negribētu piekrist, bija viņa teiktais intervijā, ka spēlētāji atpalika fiziskās sagatavotības ziņā," teica "Mogo" treneris, bijušais Latvijas izlases spēlētājs. "Manuprāt, šeit runa ir par tehnisko sagatavotību. Citiem tā ir augstāka, tad nu viņi var netērēt tik daudz spēku, laukumā darot principā tās pašas lietas."

Cicurskis izcēla Ābola nopelnus Latvijas U20 izlases sasniegumos, atgādinot, ka nemaz ne tik sen U20 izlase spēlēja pārsvarā 1. divīzijā, bet tagad jau vairākus gadus stabili saglabā vietu elitē, un Ābola vadībā tas izdevies ilgtermiņā, nevis tikai vienā gadā, kad varētu runāt par paveikšanos vai spēcīgāku hokejistu gadu.

"Vienreiz jau var gadīties visādi brīnumi, bet, ja Kanādas izlase divus gadus pēc kārtas nevar mūs uzvarēt pamatlaikā, tad par pliku veiksmi un sagadīšanos īsti nevar runāt," sacīja Cicurskis. "Skatoties uz spēlēm kopumā, man liekas, nebija nekādas vainas - varējām tīri normāli konkurēt ar lielajām izlasēm. Jā, kad uzmanīgi skatos uz spēli kā treneris, nevis līdzjutējs, tad, protams, redzu atšķirības starp, piemēram, Zviedriju un Latviju ceturtdaļfinālā. Kā zviedri iziet no zonas un kā mēs. Zviedri uzbrukumā zonā nostājas uz trim minūtēm, mēs uz 30 sekundēm. Atminos, bija pie mums Liepājā atbraukusi viena Stokholmas komanda, no Zviedrijas otrās līgas laikam. Kad viņi mūs iespieda zonā, tad mēs tur tā arī palikām un pie ripas netikām. Protams, tas viss atkarīgs no spēlētāju resursa, kāds ir pieejams, un visu cieņu Ābolam, ka salika kopā šādu izlasi. Patika U20 izlases vairākums, it īpaši, ja salīdzina ar lielo izlasi. Bet nu arī tur atkarīgs no spēlētājiem viss - tagad Ābolam bija vairākumā pieejams Osmanis, Mūrnieks, Šmits... Nekādi taktiski brīnumi jau tur netika izspēlēti, visiem zināmas kombinācijas, bet - spēlētājiem ir jāprot to visu paveikt laikā."

Arī Ankipāns uzsvēra, ka U20 izlases treneru kolektīvs ieguldījis milzīgu darbu: "Vai tā ir mūsu hokeja sistēma, kas novērtēta ar 7. vietu pasaulē? Savā ziņā jā. Tā jau ir mūsu hokeja sistēma, ka jaunie spēlētāji tiek sūtīti uz ārzemēm, kamēr izlase spēlē pašaizliedzīgu un noslēgtu hokeju. Tā ka principā tā ir godīgi teikt. Jebkurā gadījumā, šis sasniegums ir jānovērtē, tas ir mūsu fenomens."

Latvijas U20 izlases sastāvā lauvas tiesa spēlētāju bija no ārzemju klubiem un līgām, kamēr OHL klubus pārstāvēja tikai trīs. Taču viens no viņiem kļuva par rezultatīvāko Latvijas izlasē šajā turnīrā - Kristers Ansons no Ankipāna "Mogo" komandas.

"Protams, esmu ļoti priecīgs, kā Ansons nospēlēja. Treneri viņu ļoti labi izmantoja, deva iespēja izmantot viņa stiprās puses," teica Ankipāns par savu hokejistu, kurš piecos PČ mačos sakrāja sešus punktus (3+3).

Pamatīga mediju un arī konkurentu uzmanība šajā tika Albertam Šmitam, kuram tiek prognozēta ļoti augsta vieta šovasar NHL draftā. Ankipāns un Cicurskis gan norādīja, ka viņš šajā čempionātā Latvijas izlasē nemaz tik spilgti neizcēlās, taču tas loģiski pamatojams ar mūsu izlases spēles stilu un treneru norādījumiem, kas saprotamā kārtā bija vērsti uz komandas panākumiem, nevis atsevišķu spēlētāju izcelšanu.

"Lielajā izlasē, Vācijas kausā, Šmits izskatījās daudz interesantāk," teica Ankipāns. "Varbūt arī tādēļ, ka tad apkārt bija meistarīgāki spēlētāji. U20 čempionātā viņš spēlēja mūsu komandas sistēmā un tāpēc varbūt ne tik spilgti pats izcēlās. Šmita spilgtākā puse ir kreativitāte, un šajā turnīrā, domājot par komandas rezultātiem, tā varbūt bija nedaudz jāslāpē. Bet redzams, ka viņam ir lielisks slidojums, labs metiens, ļoti interesants spēlētājs. Svarīgi visiem atcerēties, ka viņš ir vēl tikai karjeras sākumā, tāpēc svarīgs faktors būs izturēt lielo spiedienu. Kā viņš pats teica intervijā - lai vērtē citi. No U20 PČ noteikti NHL skauti ievilka viņam gan plusus, gan mīnusiņus. Bet vēl jau priekšā olimpiskās spēles. Domāju, ka viņš būs Latvijas izlases sastāvā, un tas atkal būs jauns pārbaudījums jaunā mērogā. Bet tas ir lieliski, ka mums ir šāda tēma un šāds hokejists, kura dēļ visa Latvija var gaidīt NHL draftu."

Arī Cicurskis piekrita, ka lielajā izlasē Šmita spēle bijusi citāda un spilgtāka: "Svarīgi, ar ko tu kopā spēlē. Nu, padomājam - ja tu esi malējais uzbrucējs un tev ir maiņā Vītoliņš un Znaroks savos labākajos gados vai divi jaunie no Čehijas vai Šveices otrās līgas, kur tagad mums vesela rinda spēlētāju. Nu, tad arī tev ir divas dažādas spēles. Par Šmitu... es te piesaukšu šādu piemēru no savas jaunības, kad krievu laikos biju armijā Taškentā, un tur par futbola spēli bija plakāts, ka spēlēs "Krasņickis un pārējie". Lai gan Šmitam tagad paredz super augstu vietu NHL draftā, nu šajā PČ es nevarēju teikt, ka Latvijas izlase bija "Šmits un pārējie". Labi nospēlēja, paveica savas lietas, bet nu traki acīs nekrita. Man pašam mūsu izlasē visvairāk patika, kā Osmanis izskatījās."

"Es vēl vēletos piebilst divas lietas," noslēgumā teica Cicurskis. "Pirmkārt, ļoti forši, ka mūsu jaunieši stabilu sniegumu rāda jau vairākus gadus pēc kārtas. Un tas nav tā kā lielajā izlasē, kur viens Balinskis vai Ozoliņš var vilkt visu komandu 10-15 gadus , šeit sastāvs mainās katru gadu. Tā ir zīme, ka mums ir labi, spēcīgi jauniešu treneri, kuri spēj izaudzināt labus hokejistus. Jābūt reālistiem, mums nebūs ik pa laikam Makdeividi un Selebrīni, mums būs vienreiz 100 gados PČ bronza. Otrkārt, no junioru hokeja vissvarīgākais tāpat ir tas, cik daudz spēlētāju pēc tam izaugs līdz lielajam līmenim. Kāda jēga gan būtu no, piemēram, PČ U20 zelta, ja no tā sastāva pēc tam nepaliktu neviens lielajā izlasē? Šajā U20 izlasē bija vairāki talanti. Redzēs, kā viņiem ies lielajā hokejā."