Vītoliņš skaidro sastāva izvēli: "OS ir sprints, kurā nebūs laika ieskrieties"

"Trenerim jau vienmēr grūtākais ir tas, ka jāizvēlas kādu atstāt ārpus sastāva," teica Harijs Vītoliņš. "Galīgā sastāva izvēle arī šoreiz nebija viegla. Ļoti nopietni sekojām katram izlases kandidātam un viņa sniegumam klubā, "Instat" statistikas platformā gāju cauri praktiski katrai nospēlētajai maiņai."

"Pēdējā sapulce ar visu treneru kolektīvu mums bija decembra beigās, tur katrs izteica savu viedokli un ieteica izvēli," turpināja Vītoliņš. "Vēlos uzsvērt, ka katra pozīcija Latvijas izlasē tika izvērtēta ļoti nopietni. Katrs spēlētājs, kurš iekļauts izlasē, ir spējīgs pienest kaut ko kopējā sniegumā, un katram spēlētājam jau ir izvēlēta konkrēta pozīcija un atbildība."

Latvijas izlases galvenais treneris uzsvēra, ka olimpiskajās spēlēs būs pavisam citāda situācija nekā citos turnīros, jo izlasei laika būs daudz mazāk: "Man gluži vienkārši nav laika iespēlēt un pārbaudīt šo sastāvu. Skaidrai vīzijai par to, kur un kā katrs spēlētājs palīdzēs izlasei, jābūt jau tagad, un tieši ar šādu domu tika izraudzīts galīgais sastāvs. Mums četras ātras un mobilas maiņas. Vai tas būs formātā 7-13 vai 8-12, to vēl precīzi izrunāsim ar treneriem, bet to, ka katrs izlasē iekļautais spēlētājs ir jau šobrīd ar precīzu un konkrētu lomu izlasē, to es varu skaidri pateikt jau šobrīd."

Latvijas izlase pirms OS kopā sanāks 2. februārī, lai pēc trim dienām dotos uz Milānu, taču praktiski puse komandas (desmit spēlētāji) no Ziemeļamerikas ieradīsies Milānā 8. februārī. Jau nākamajā dienā būs pārbaudes mačs pret Šveici, bet jau 12. februārī OS pirmā spēlē (pret ASV).

"Olimpiskās spēles ir sprints, kurā mums fiziski nebūs laika ieskrieties. Mums nebūs laika kaut ko iespēlēt vai pārbaudīt. Skatāmies grafikā - mums būs tikai divi lielie koptreniņi. Nav citu variantu - izlasei jābūt gatavai uzreiz," sacīja Vītoliņš.

Bet - par visu pa punktiem, sacīja izlases galvenais treneris, aicinot olimpiskā sastāva izvēli paanalizēt pa pozīcijām.

Vārtsargi

Par abiem Latvijas NHL vārtsargiem jautājumu un principā arī lielu intrigu nebija, taču trešā vārtsarga izvēle gan, it sevišķi, ņemot vērā, ka Gudļevskis traumas dēļ nav spēlējis vairāk nekā divus mēnešus.

"Kristeram šobrīd ir trauma, taču, visticamāk, viņš būs pilnvērtīgi gatavs olimpiskajam turnīram," sacīja Vītoliņš. "Ivars Punnenovs ļoti labi nospēlēja izlasē Vācijas kausā. Ja nu tomēr kaut kas mainās vārtsargu ziņā, tad viņš ir kā pirmais nākamais kandidāts. Ivars to nopelnīja ar savu labo sniegumu."

"Taču Kristers tomēr pirms traumas bija 1. vārtsargs savā Vācijas klubā, turklāt iepriekš Vācijā rādīja tik labu sniegumu, ka izpelnījās arī individuālās atzinības, turklāt viņš bijis pirmais vārtsargs arī Latvijas izlasē," skaidroja Vītoliņš.

Aizsargi

"Visi astoņi mūsu izlases aizsargi ir augsta līmeņa spēlētāji, visiem ir nozīmīga loma savos klubos spēcīgās līgās," sacīja Vītoliņš, neslēpjot, ka Latvijas izlases aizsargu līnija ir ļoti pieredzējusi - septiņi aizsargi ir vismaz 28 gadus veci. Viens liels izņēmums, protams, ir Alberts Šmits, kurš nupat kā spēlēja U20 izlases sastāvā pasaules čempionātā.

"Mūsu stabilo aizsardzības līniju papildinājis Šmits," turpināja izlases treneris. "Viņš izlasē ienāca ar pārliecību par saviem spēkiem, un ļoti lielu lomu spēlēja tas faktors, ka viņam ir tik liels spēles laiks Somijas augstākajā līgā. Ja viņam būtu dažas minūtes spēles laika, tad mēs, visticamāk, nejustos tik droši. Ja tev ir mazs spēles laiks, tad attiecīgi arī mazāk kļūdu un mazāk laika mācīties no tām. Bet Šmitam Somijā ir liels spēles laiks spēcīgā pieaugušo hokejā, kur viņš iegūst lielu pieredzi jau tagad."

Cik stabila izvēle OS sastāvā bija Šmits? Kurā brīdī spēlētājs, kurš tikai šosezon debitēja U20 izlasē, kļuva par OS dalībnieku?

"Teikšu tā - ļoti labi, ka viņš atbrauca uz izlasi novembrī," teica Vītoliņš. "Tur viņš klātienē parādīja, cik pārliecinoši jūtas. Uzreiz varēja redzēt, ka viņš treniņos nemeklē vieglākos ceļus, bet gan gatavs sevi pierādīt. Viņš parādīja savus spēkus - labu metienu, ko gatavs izmantot pie katras iespējas, slidojumu un spēles pārredzēšanu. Tās ir lietas, ko arī somi novērtē. Ne jau tāpat vien viņš tiek likts Somijas līgas kluba 1. maiņā un vairākumā. Ja to novērtē klubā, kur viņu redz ikdienā, tad arī mums tas sniedz pārliecību par viņa izvēli. Bet par Šmitu - jā, uzreiz teicām, ka tas ir spēlētājs, kurš nākotnē var tikt ļoti augstu novērtēts."

Uzbrucēji

"Sāksim ar to, ka desmit uzbrucēji mums bija jau praktiski skaidri kandidāti," sacīja Vītoliņš. "Palika četras brīvas vietas. Jau iepriekš teicu, ka Zemgu Girgensonu izlasē redzu kā malējo uzbrucēju. Tad mums vajadzēja aizpildīt 4. maiņas centra pozīciju, kā arī vēl piekto centra uzbrucēju, jo tā tomēr ir tik ļoti svarīga pozīcija. Mums bija kandidāti Batņa, Egle un Smirnovs."

"Deniss Smirnovs ļoti labi spēlēja izlasē novembrī un decembrī. Oskaram savukārt novembris nebija tik veiksmīgs, kopumā likās, ka šī viņam nebūs izdevusies sezona. Taču viņš samainīja klubus, aizbrauca uz Somiju. Decembrī Batņu uz izlasi nesaucām, jo tā palūdza klubā, sakot, ka grasās iespēlēt viņu pirmajā maiņā," stāstīja izlases galvenais treneris. "Teicu Oskaram, ka, jā, var decembra izlases sasaukumu izlaist un viss tāpat būs atkarīgs no viņa paša - parādi labu spēli klubā! Redzējām, ka viņš atbrauca uz jauno klubu un uzreiz sameta golus, tika pie labas statistikas iemetienos, parādīja, ka klubā viņam uzticas, un tas radīja pārliecību arī mums."

"Par Denisu žēl, ka situācija ir tāda, ka viņam klubā Šveicē ir mazāks spēles laiks nekā izlasē," secināja Vītoliņš. "Vidēji spēlē dažas minūtes, turklāt klubā viņš ir kā malējais. Ļoti svarīgs faktors mums ir iemetieni. Olimpiskajās spēlēs, kur pretim būs NHL spēlētāji, zaudēts iemetiens savā zonā nozīmē principā uzreiz vārtu gūšanas momentu pretiniekiem. Tāpēc izvēlējāmies Haraldu, kuram kā centram šie parametri tomēr bija labāki nekā Denisam. Jā, Haralds slimības dēļ maz spēlējis šosezon, taču atveseļojies un rāda labu sniegumu. Turklāt viņam ir labās rokas nūjas satvēriens, kas mums izlasē ir retums."

Tāpat Vītoliņš izteicās, ka bijis ļoti pārliecināts par Sanda Vilmaņa izvēli, norādot, ka arī viņš ar spēli pārliecinājis par to, ka būs vērtīgs palīgs olimpiskajā turnīrā.

Tad nu palika vēl divas brīvas vietas uzbrucējiem, un Vītoliņš atklāja, ka kopā ar treneru kolektīvu nolemts šādi - viena brīvā vieta tiks kādam jaunajam, bet otrā vieta tiks paturēta kādam pieredzējušajam spēlētājam.

"No jaunajiem mums bija Mateiko, Laviņš, Ansons un Ravinskis," skaidroja treneris. "Ja sastāvs būtu jānosauc septembrī, tad brauktu Anrī (Ravinskis). Bet decembris nāca ar pārmaiņām, un Anrī vairs netika sastāvā savā klubā Amerikā, kas iespaidoja mūsu izvēli. Mateiko tikmēr savā pirmajā sezonā AHL spēlē stabilu lomu, konkrēti šobrīd ir ar labāku statistiku un izskatās pēc laba NHL prospekta. Par Mateiko arī saņēmu pozitīvas atsauces no kluba, viņš ir pirmajā maiņā mazākumā, uzvarēto divcīņu procents viņam ir virs 65%. Līdz ar to viņš aizgāja priekšā Anrī OS sastāva ziņā."

"Biju aizbraucis tagad arī uz Špenglera kausu, lai redzētu Martinu Laviņu klātienē. Forši nospēlēja, neko piebilst, ar savu ierasto enerģiju un cīņassparu. Taču tas tomēr bija studentu hokejs. Martins pats saka, ka gribētu tikt pie NHL līguma, lai varētu cīnīties fārmklubos. Taču pārējie puiši jau ir tur, jau spēlē pieaugušo hokeju," sacīja Vītoliņš.

"Savukārt par pieredzējušo uzbrucēju - tur bija Mika Indraša, Roberta Bukarta un Riharda Bukarta varianti," turpināja Vītoliņš. "Tobrīd Roberts bija principā vienīgais ar klubu. Viņš aizbrauca uz Austriju, cik zinu, bez īpaša atalgojuma, aizbrauca, lai tikai būtu iespēja spēlēt. Aizbraucu pie Roberta, runāju ar kluba pārstāvjiem, redzēju, ka viņi uzticas Robertam. Jā, ir grūti ieiet ritmā, bet redzam, ka punkti viņam krājas. Miks un Rihards savukārt tikai Ziemassvētkos aizbrauca uz Slovākiju, kur tika pie kluba."

"Turklāt mums izlasē labās rokas praktiski nav - vēl tikai Eglem. Un no šīs pozīcijas Roberts mums var arī vairākumā noderēt," analizēja treneris. "Paskatāmies neseno vēsturi - Latvijas izlases svarīgos vārtus vairākumā ir iemetis tieši Roberts. Pret Franciju olimpiskajā kvalifikācijā, PČ 2023 bronzas mačā pret ASV. Tagad Austrijā viņš tieši vairākumā spēlē ļoti daudz, ceram uz viņa kvalitātēm un spēles izpratni. Un paturam prātā arī iespēju, ka kāda spēle beigsies ar bullīšiem - arī tur Roberts ir ļoti spēcīgs."

"Tāpēc vēlreiz uzsvēršu - katrs spēlētājs izlasē ir ar konkrētu lomu un konkrētu atbildību. Ir stereotips, ka Vītoliņš izlasē neņem tos, kuri nav sevi parādījuši pie viņa. Nē. Tagad mums olimpiskajā sastāvā ir Mateiko un Vilmanis, kuri pie manis PČ nemaz nav spēlējuši. Izlasē ņemu tos, kuriem uzticos un par kuriem redzu, ka viņiem uzticas citi. Liels spēles laiks klubā parāda, ka tev uzticas, un tad arī man ir vieglāk novērtēt."