Facebook
GoogleSlovākija pēc 10 gadu pārtraukuma iekļūst finālā
@UlvisBrozhe
Foto: AP/Scanpix
Šovakar pasaules hokeja čempionāta finālā pēc 10 gadu pārtraukuma iekļuva Slovākijas valstsvienība, kas, pateicoties veterāna Miroslava Šatana vārtiem mazākumā, ar 3:1 pārspēja Čehijas izlasi. Slovāki rīt 20:30 finālā spēlēs pret Krievijas hokejistiem.
Pirmā trešdaļa čehiem izvērtās neveiksmju pārpilna. Mihaels Frolīks izrāvās pa kreiso malu, taču trāpīja pa tuvo vārtu stabiņu. Arī aizsarga Miroslava Blatjāka no distances raidītā ripa atsitās pret slovāka Jāna Laco sargāto vārtu stabiņu. Starp abiem neprecīzajiem raidījumiem savainojumā iedzīvojās uzbrucējs Martins Erats, kurš cieta no nekrietna spēka paņēmiena, kuru mača arbitri palaida garām.
Savukārt slovāki nezaudēja jau septīto pirmo trešdaļu pēc kārtas. 16. minūtē Andrejs Sekera iegāja sāncenšu zonā un piespēlēja Miroslavam Šatanam. Slovākijas izlases vecākais hokejists no šaura leņķa meta pa ledu, pārsteidzot čehu Jakubu Kovāržu un panākot 1:0. 37 gadus vecajam uzbrucējam tas bija trešais rezultatīvais raidījums čempionātā.
31. minūtē Čehijas valstsvienība rezultātu izlīdzināja. Pēc izlases kapteiņa Tomāša Plekaneca uzvarētā iemetiena zibenīgu un rezultatīvu metienu izdarīja Frolīks – 1:1. Laco slovāku vārtos pat nepaspēja noreaģēt. Jāatzīmē, ka Frolīks bija viens no trim otrajā periodā cietušajiem hokejistiem. Lai gan viņš laukumu pameta ārstu pavadībā, pēcāk Frolīks atgriezās spēlē.
Tomēr noslēdzošais periods čehiem sākās pagalam neizteiksmīgi. 56. sekundē veterāns Šatans mazākumā izrāvās vienatnē pret Kovāržu, viegli izrēķinoties ar vārtsargu un gūstot otros vārtus. Pēc trim minūtēm atkal rupji kļūdījās Čehijas izlases aizsargi, un Libors Hudāčeks dubultoja slovāku pārsvaru – 3:1!
Šatanam bija divas iespējas, lai ietu izcilā Krievijas uzbrucēja Jevgeņija Malkina pēdās un pusfinālā atzīmētos ar "hat-trick". Abas palika neizmantotas. Nepaveicās arī Tomāšam Tataram – 47. minūtē laukumā nākušais Jakubs Štepāneks ripu nenoturēja, bet tā aizslīdēja dažus centimetrus garām vārtiem.
Čehi kārtīgu spiedienu sarīkoja vien pēdējā minūtē, nomainot vārtsargu pret sesto laukuma spēlētāju. Tomēr Laco problēmu ar tālo metienu tveršanu nebija. Slovākija pēc 10 gadu pārtraukuma iekļuvusi pasaules čempionāta finālā. 2002. gadā izdevās iegūt zeltu.
Rīt par sasnieguma atkārtošanu jāspēlē pret Krievijas izlasi. Spēle 20:30. Par bronzu spēlēs pašreizējā čempione Somija un pērnā bronzas medaļniece Čehija.
Pasaules čempionāts hokejā. Pusfināls. 19. maijs, Helsinki
Čehija – Slovākija 1:3 (0:1, 1:0, 0:2)
Vārti: 15:52 Šatans (Sekera, Baranka) 0:1, 30:45 Frolīks (Plekanecs) 1:1, 40:56 Šatans (Handzušs, maz.) 1:2, 44:23 Hudāčeks (Surovijs) 1:3
Soda minūtes: 0:6
Metieni: 37:28
Vārtsargi: Jakubs Kovāržs (no 46:24 Jakubs Štepāneks) – Jāns Laco
[+] [-]
Tur bija cita lieta... nezinu kas, bet ar fizisko bija čupā uz pēdējām spēlēm.... kāpēc kome tā nolūza nezinu, bet norvēģi nokāsa gandrīz visas pārbaudes spēles un dažas ar lieliem rezultātiem, bet kā viņi čempī iznāca... un sevišķi čemja beigas, cik tur bija 12-4 pret vāciem, 6-2 dāņi.... kamēr mums formas pīķis laikam bija 2 trešdaļas pret čehiem sisties vai slikti spēlējot bez īpašām problēmām itāļus 5:0 (tiem pašiem norvēģiem nu neklajās pret itāļiem vieglāk kā mums).
Jā, norvēģi spēlēja labi, bet kāpēc mēs nespēlējām es nezinu. Laikam jau talanta trūkums beigās atgriezās, lai iekostu pakaļā, bet nu nez vai tur tik daudz talanta trūkums vainīgs kā kaut kādas fizikas problēmas... kāpēc Sprukts un Miķelis uz beigām vispār nespēja pakustināt pakaļu?? Viņiem bija jābūt līderiem, Mikelito bija NULLE....
[+] [-]
[+] [-]
Plus, mums bija tik seksīgs vairākums pārbaudes spēles, visi kustās, deflecto ripas vārtu priekšā, kur viņš palika čempionāta laikā? Atkal jau bija jāpacieš vairākums, kā zobu sāpes. Tās pašas Galviņa pļuhas no statiskas pozīcijas vien lidinājām.
Eh, nākamgad būs mūsu gads.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Par uzvaru Čempionātā!!!
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
starpcitu, es arī vāciešiem nekad līdzi jutusi neesmu. laikam savā bērna prātā biju izdomājusi, ka, ja man krievi, maitas un nelieši, ir jāienīst par to, ko viņi nodarīja, tad vācieši, ar sāvām gadsimtu ilgajām izpriecām mūsu zemē, nav ar neko labāki
ar prātu jau visu var saprast, bet jūtas, vai tas naids, vai mīlestība, vai kas cits, vienkārši nav racionālas. saproti, ka nevajadzētu tā justies, bet jūti un viss. tu taču nespētu tā pēkšņi pārstāt kādu mīlēt tikai tāpēc, ka kāds tev pateikts, ka to cilvēku mīlēt nevajadzētu, jo tik labs jau viņš nemaz nav..
[+] [-]