Šķiet, tas bija aizvakar, varbūt pirms gada, kad Artūrs Irbe izcīnīja sev vietu Rīgas "Dinamo" vārtos, taču nu jau viņa dēls Atis būs vecāks nekā Artūrs, debitējot "Dinamo". Dažam varbūt piemirsies, bet togad (1987) Vladimirs Jurzinovs bija noskatījis kādu maskavieti, kuram vajadzēja kļūt par Vitālija Samoilova dublieri. Tā gadās, ka pat nopelniem bagāti treneri neredz lietaskoku savā mežā.Šķiet, tas bija aizvakar, kad Eindhovenā (1996) visi gaidījām Irbi. Ar viņu Latvija varēja uzvarēt i Baltkrieviju, i paņemt vajadzīgo punktu no Šveices. Ieraugot Latvijas vārtos Irbi, baltkrievi jūtami sašļuka. Ja 1997. gadā Dalasas "Stars" ātrāk palaistu Irbi, kazi, Latvija savā atgriešanās čempionātā uzlēktu augstāk par 7. vietu. Katru pavasari dzīvojām Irbes gaidās. Lai 2000. gadā Pēterburgā un 2003. gadā Turku uzvarētu Krieviju. Vai ar 8:0 sasistu Irbes Sanhosē laika trenera Džordža Kingstona trenēto Vāciju.Mēs jau sekojām līdzi arī viņa gaitām NHL, taču 100% par mūsējo Arča kļuva Latvijas izlasē. Nopelniem bagātākais latviešu vārtsargs, divkārtējs pasaules čempions, slavens un atpazīts pasaulē, vienkāršs un sirsnīgs starp savējiem. Arī 1990. gadā Šveicē no PSRS izlases galda mums ar Marisu Andersonu atnesdams pa banānam.2. februārī mūsu Artūram - 50. Sveicam!Ja Latvijas politologi un filozofi meklē, kādā mērvienībā mērīt patriotismu, es varu ieteikt to mērīt irbēs.Romāna Kokšarova, Jāņa Krūmiņa foto, kā arī bildes no HS "Rīga" un privātiem albumiem.