Cibuļskis: "Spēlējot kopā ar Sandi, iegūstu ļoti daudz"
Šovakar Rīgas "Dinamo" uzsāks cīņu par Latvijas Dzelzceļa kausu, bet kādu laiku iepriekš Sportacentrs.com tikās ar kapteiņa Sanda Ozoliņa maiņas partneri aizsardzībā Oskaru Cibuļski, kurš pauda apņēmību šosezon nostiprināties komandā, atcerējās iepriekšējās pārbaudes spēles un pastāstīja par komandas gatavošanos sezonai. "Mikroklimats komandā ir ļoti labs, visi ir draudzīgi, jokojas," stāsta Oskars, tai pat laikā uzsverot, ka treniņos ikviens strādā ar milzīgu pašatdevi.
Kāds šobrīd ir tavs statuss "Dinamo" komandā?
- Man ir divvirzienu līgums ar klubu un šobrīd lielajā komandā esmu kā jaunais spēlētājs. Par iekļūšanu sastāvā jācīnās un šobrīd par savu vietu tajā nevaru būt drošs. Jūtu, ka varu spēlēt arī lielajā "Dinamo" un nav tā, ka es kristu ārā.
Pagājušajā sezonā spēlēji "Juniorā". Atšķirība noteikti būtiski jūtama.
- Jā, starp "Dinamo" un "Junioru" ir milzīga atšķirība. Tāpat starp KHL un Baltkrievijas čempionātu. Varbūt līderkomandas Baltkrievijā tik ļoti neatšķīrās no KHL klubiem, bet mēs un liela daļa citu komandu gan, pie tam ļoti. To ļoti labi varēja just laukumā, kur partneru izpildījums, spēlējot, "Dinamo" ir vismaz klasi augstāks. Te ir citi ātrumi, cita piespēļu kultūra, partneri labāk atbrīvojas. Spēle ir daudz kombicionālāka, kamēr pie "juniora" vairāk bija tīra skriešana.
Cik grūti pašam bija pārorientēties no mazās komandas uz lielo?
- Patiesībā ļoti grūti nebija. Kad pagājušogad atbraucu uz treniņnometni, jau biju gatavs, un to apliecina arī tas, ka trenerim iepatikās mana darbība, un es parakstīju līgumu.
Nesen bija turnīrs Astanā. Kāds būtu tas vērtējums tur redzētajam un parādītajam?
- Turnīrs bija ļoti labs. Gan dzīvošana, gan spēles bija augstā līmenī. Visas komandas sevi centās parādīt no labākās puses. Tās tomēr ir pārbaudes spēles, kur čaļi cīnās par savu vietu sastāvā. Man pašam tās bija ļoti noderīgas spēles – spēlēju kopā ar Sandi [Ozoliņu], kurš man ļoti daudz pamācīja un pateica priekšā, ko un kā darīt. Kopumā turnīru Astanā sev vērtēju kā lielu plusu.
Kā ir spēlēt kopā ar Ozoliņu?
- Ar visiem čaļiem spēlēt kopā ir forši, bet ar Sandi var just, ka viņš ir spēlējis augstākajā līmenī. Viņš var pateikt priekšā, pamācīt, ko kādā situācijā jādara. Spēlējot kopā ar Sandi, var iegūt ļoti daudz. Viņš man ļoti daudz māca, kā spēlēt vairākumos, dažādās izspēlēs, pie apmalēm. Kur jāiet, kur nav jāiet. Palīdz labāk izprast hokeju.
Kādu atzīmi pats sev liktu par turnīru Astanā?
- Droši vien, kādu sešinieku ieliktu. Vēl ir daudz jāstrādā un jātrenējās. Tas jādara visiem puišiem, bet es arī to pats apzinos, un tas ir galvenais.
Sniegums, ko komanda rādīja Astanā un pirms tam pārbaudes spēlēs Tukumā un "Volvo" hallē, daudz atšķīrās?
- Pirmajās spēlēs vel īsti nesapratāmies, visi tikko pēc vasaras un bija diezgan grūti. Astanā jau bijām daudz pārliecinātāki, spēlējām labāk un arī sadarbības bija krietni redzamākas, parādījās izspēles, un hokejs bija interesantāks.
Kāds aizsargs ir Oskars Cibuļskis?
- Zini, grūti pateikt... Pārliecināts par sevi... Redz laukumu... Uzklausa čaļus, palīdz citiem, ja vajag...
Patīk uzbrukt?
- Patīk uzbrukt, jā. Patīk iemest golus! (smejas) Domāju, tas būtu attiecināms uz visiem hokejistiem.
Tad var teikt, ka pirmajā pārbaudes spēlē, kur tev bija 2+1, tas bija Oskars Cibuļskis savās labākajās izpausmēs?
- Grūti pateikt, vai gluži tā bija. Jā, iemetu divus vārtus, atdevu piespēli, bet pati spēle diezin vai bija tik laba, kā būtu vēlējies. Runa ir par cīņu pie bortiem, pretinieka palaišanu garām dažās situācijās. Tādās niansēs noteikti varēju nospēlēt labāk.
Kas ir tas, pie kā tev visvairāk jāstrādā?
- Droši vien tā ir piespēļu kultūra. Arī metiens noteikti jāuzlabo, arī veiklība. Masā jāpieliek, lai varētu labāk cīnīties pie apmalēm. Protams, ir jāpieliek daudzās lietās, bet tieši šobrīd cenšos strādāt pie šīm lietām. No visa pa druskai lieku klāt un eju uz priekšu.
Kāda vispār ir aizsargu līnija "Dinamo" komandā?
- Šobrīd komandā esam tikai latvieši aizsargu līnijā. Domāju, ka no pagājušās sezonas īpaši nekas neatšķiras. Puiši ir spēcīgi, tehniski, diezgan pieredzējuši, tomēr būs jau trešais gads KHL. Visi zina, ko dara. Treniņos viss notiek ļoti nopietni, un konkurence starp aizsargiem ir ļoti liela. Tas, protams, ir labi. Iespējami papildinājumi? Spēlētāji, vismaz personīgi es, netieku informēts par tādām lietām. Mēs ejam un trenējamies, darām savu darbu.
Kuru no "Dinamo" uzbrucējiem treniņos visgrūtāk apstādināt?
- Ļoti grūti apturēt Mārtiņu Karsumu, viņs ir masā liels un spēcīgs, vienīgi ar nūju viņu iespējams apturēt. Tas pats arī ar Jāni Spruktu. Pārsvarā lielākos čaļus, ja viņi uzņem labu ātrumu, ir ļoti grūti apstādināt. Saša Ņiživijs var iedot tādas piespēles, ka tikai pabrīnies. Labāk, ka tāds spēlētājs ir tavā komandā, nevis pretiniekos.
Kādi izskatās leģionāri?
- Pagaidām visi ir ļoti apmierināti, trenējas ar pilnu atdevi. Mikroklimats komandā ir ļoti labs. Kad spēlēju Austrijā, iespējams, pat bija nedaudz sliktāks mikroklimats, šeit visi ir draudzīgi, jokojās, un viss ir kārtībā.
Kurš ir lielākais "Dinamo" jokdaris?
- Pagaidām Marks Hartigans daudz joko (smejas). Principā jau visi, tas pats Guntis Galviņš, Sandis...
Lai arī esi jaunais spēlētājs, esi jau paspējis pierakstīties arī ārzemēs – Zalcburgas "Red Bulls". Tieši tajā sezonā izveidojās "Dinamo". Kāpēc nolēmi braukt prom?
- Situācija piespieda braukt prom, un arī vecāki teica, ka šeit nav ko palikt, jāmēģina sevi pierādīt ārzemēs. Latvijā piedāvāja "Dinamo" fārmklubs, kas toreiz bija "Rīga 2000", bet tikai vienvirziena līgumu, kas mani īsti neapmierināja. Aģents atrada ļoti labu variantu Austrijā, Zalcburgā. Sākumā bija pārbaudes laiks, tajā sevi labi parādīju un mani paņēma komandā. Izvērtās ļoti veiksmīga sezona, nospēlēju visas spēles, bija gan goli, gan piespēles. Pēc tam austrieši piedāvāja palikt, bet aģents jau iepriekš bija runājis ar "Dinamo", tāpēc atgriezos mājās.
Kādu hokeju spēlē Austrijā?
- Līmenis ir diezgan labs. Ātrumi ir lieli, dfaudz kanādiešu. Jā, iespējams, hokejs nav tik tehnisks, bet lielākā uzmanība tiek vērsta uz ātrumu, ripas iemešanu zonā un daudz spēka spēles. Tur ir jādomā ļoti ātri, nevar pieturēt ripu, pacelt galvu un skatīties, kam nu dot. Ir jau jāzina, kur un kam tu dosi tālāk.
Atgriešanās no Austrijas uz Baltkrievijas čempionātu nebija kāpums atpakaļ?
- Tas tiešām bija kāpums atpakaļ. Atgriežoties "Juniorā", jutos labāks par citiem spēlētājiem. Protams, līderkomandas BAČā rāda ļoti labu hokeju. Pieļauju, ka varētu cīnīties gan Austrijā, gan arī varbūt mēģināt KHL sisties ar pēdējo vietu komandām. Kopējais līmenis gan nav tik augsts, jo bez šīm pāris spēcīgajām ir arī daudz vājas komandas. Spēcīgās arī spēlē ātru, spēka hokeju, līdzīgi kā Austrijā.
Pēc veiksmīgās sezonas Austrijā gan jau bija piedāvājumi arī citur Eiropā, ne?
- Jā, tika izskaīti pāris varianti. Vācijā varēju braukt uz Ķelni, biju aizbraucis uz pārbaudes laiku, bet klubam radās problēmas ar budžetu un nācās atteikties no šāda varianta. Vēl pirms Austrijas bija doma, ka varbūt varētu braukt uz Ameriku un sisties caur zemākajām līgām uz augšu, bet kopā ar vecākiem un aģentu nolēmām, ka labāk cīnīties un mēģināt tepat Eiropā.
Ko tev novēlēt šai sezonai?
- Droši vien to, lai aizvadītu daudz spēļu "Dinamo" rindās. Pagājušogad bija 15 spēles lielajā komandā. Šosezon gribētu vismaz savas 25 vai 30 pilnas spēles. Tas noteikti būtu liels progress.
Lai izdodas!
+12 [+] [-]
+17 [+] [-]
+31 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+36 [+] [-]
+22 [+] [-]
+16 [+] [-]
+4 [+] [-]
+46 [+] [-]
Pikačū!!!
+14 [+] [-]
+4 [+] [-]
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
+3 [+] [-]
labākie gadi.
+2 [+] [-]
Kluudinas jau buus bet tas ir tikai normali.. Atistisanaas procesaa...
Domaju ka ar Ozo Vins nostiprinaasies un nakotne buss Balsta aizsargs gan RD gan Latvijas Islasee.. . Lai veicas...
Gaidu sodienas speli taa kaa 18gadu dzimsanas dienu gaidiiju...
esmu noilgojies!!!