Džonsons: "Mēs uzlabojam pretinieku vārtsargu statistikas rādītājus"
„Mums ir pamatīgas problēmas ar savu momentu realizāciju. Sajūtas pēc šī mača ir briesmīgas. Esam ļoti neapmierināti ar rezultātu. Mums iespējas ir. Izveidojam daudz vārtu gūšanas momentus, bet nekādi nespējam tos izmantot,” pēc kārtējā Kontinentālās Hokeja līgas (KHL) mača, kurā tika zaudēts (0:1) Čerepovecas „Severstal” pauž Rīgas „Dinamo” uzbrucējs Džeimijs Džonsons.
Hokejists atzīst, ka spēlētājiem vieglāk nekļūst, jo spiediens uz komandu pieaug ar katru nākamo spēli. „Spiediens pieaug, gan no līdzjutējiem, gan pašiem šīs negatīvās emocijas krājās. Tādi brīži darbu vieglāku nepadara. Ir smagi. Ir jāatgūst pārliecība pār saviem spēkiem. Mēs varam iemest! Domāju, šobrīd komandā ir vismaz divdesmit spēlētāju, kuriem nav šīs pārliecības. Visas problēmas slēpjas galvā. Mums ir jāatrod veids, kā celt šo pārliecību. Ir jābūt nepiekāpīgākiem. Nebūs pārliecības, nebūs vārtu. Un tā ir šī brīža lielākā problēma,” uzskata Džonsons.
Vaicāts vai iepriekš, karjeras laikā, spēlētājs piedzīvojis līdzīgus brīžus, hokejists atbild apstiprinoši. „Jā, es atceros, ka ir bijuši līdzīgi gadījumi. Šis ir tas laiks, ko patiešām nav patīkami piedzīvot. Vienīgais, ko Tu vari darīt ir smagi strādāt. Lien nekaunīgi uz vārtiem, varbūt sanāk arī epizodes, kurās ir iesaistīti kulaki, bet, ja tas spēj pacelt emocijas, tad ir jādara netīrais darbs. Tu nekad nedrīksti piekāpties! Principā ir smagi jāstrādā un jāspēlē pēc iespējas vienkāršāk. Nav jāizdomā jauns hokejs. Es to šovakar centos darīt – spēlē vienkārši, ej uz vārtiem, traucē vārtsargam, nosedz viņam skatienu,” saka hokejists, kurš vakardienas spēli sāka komandas otrajā maiņā kopā ar Miku Indraši un Aleksandru Žirū.
„Līdz šim esam tā komanda, kura savu pretinieku vārtsargam sagādā mača pirmās zvaigznes statusu. Pret katru komandu, kuru spēlējam, mēs uzlabojam viņa statistikas rādītājus. Vajadzētu būt otrādi. Un tas ir ļoti nomācoši. Tā tam nevajadzētu būt,” pauž Džonsons.
Izmantotie resursi:
Sākums - dinamoriga.lv
+12 [+] [-]
+3 [+] [-]
+10 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+6 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
2. Kuram liek pa galvu, pa kalu skriet, tapēc jau tev ir jāievēro zīmējums, taktika, standarti, ietrenētas situācijas, nevis pa kaklu jāskrien pajkaļ ripai kā mazam sunītim ap mantiņu.
Piedod, bet man nav un nekad nebūs saprotams, kā profesionālim var jau nto sezonu pietrūkt spēka? Epizodiski - jā, bet ne jau no pirmās līdz pēdējai spēlei.
Tad, jāiet sēdēt birojā, un nav ko izvēlēties tādu profesiju.
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Kāda noskriešanaš? Ko tu stāsti, ātrākais spēlētājs laukumā ir ripa, ja ir tik tizlas rokas, ka nespēj iedot/uzņemt piespēli, tad diemžēl ir jāskrien un jāvaino Peka, ka redz viņš lika pēc ripas skriet - ak tu riebīgais, iedomājies, hokejistam jāskrien pa laukumu - kur kkas tāds ir redzēts? Gripi teikt, ka Peka liek no vārtiem līdz sarkanai līnija slidsolī nodesot, nevis vienu divas piespēles izdarīt? Peka liek uzbrukuma zonā gar apmalēm mīcīties, no kurienes nav iespēja gūt vārtus, nevis uz vārtu priekšu līst, lai arī pretinieka komandu nogurdinātu? Peka spēlē vienu no elementārākajiem hokejiem, kāds ir iespējams. Ātra pāreja uzbrukumā, vienkārši iemetieni zonā, metieni un cīņa par atlekušajām ripām, vienīgais, kas tur ir vajadzīgs, mazliet vairāk kā visi ir raduši - fiziskais. Bet tā Rīgai ir problēma jau 5 gadu, ar vai bez Pekas.
Esi redzējis, ka'Dinamo uzņem tālaš piespēles? Viņi nemaz necenšas viņas uzņemt, galvenais pieskarties ripai, bet redz, pēc tam jau jaškrien pakaļ ripai (lieka piepūle), bet ko darīt - Peka noteikti lika piespēles uzņemt tā, ali ripa atlec kā no betona sienas, citādi jau nebūs liekās kustības un liekās skraidīšanas.
Lai man kā nepatiktu Miķelis Rēdlihs, bet viņs no diviem metriem varēja arī pār vārtysarga plecu iemest. Mūsu spēlētāji vnk neprot strādāt, neprot attīstīt savu meistarību individuāli. Domā tie 19 gadīgie krieveļi pēc spēlēm pa twitteri dzīvojas?
+1 [+] [-]
Kas puikiem vairākumā liek noskrieties? 2 minūtes gar apmali sapsēlējoties 5 pret 3? Kur viņiem tas nogurums tāds radies, ka knapi divi metieni sanāk?
Vļereiz, tas nav nogurums, tā ir meistarība. Bet to var uzlabot tikai ar darbu.
Varbūt kādreiz viesnīcā guļot džekiem nevis uzreiz pie laptopiem ķerties, bet varbūt kādu grāmatu izlasīt, palīdzēs prātu pakustināt, vārdu krājumu uzlabot, smadzeņu darbību pastimulēt, iespējams kādu iekšēju spēku vai pārliecību atklāt, dzīvē noderēs, degradējot savu ikdienu, darbā izaugsmi nepanākt.
[+] [-]
Par publikas nosodījumiem - atceries olimpiādi?
[+] [-]
es ticu ka viena spele iekritis tam maisa gals bus vala.
[+] [-]
[+] [-]