Facebook
GoogleOskars Bārtulis: "Šī būs ļoti svarīga sezona"
@MikelisO
Oskars Bārtulis ir jauns un talantīgs latviešu hokejists. Šosezon viņš, visticamāk, aizvadīs pēdējo sezonu junioru līgā un tad tieksies uz līguma parakstīšanu ar NHL klubu Filadelfijas "Flyers". Sarunā ar eSports.lv viņš stāsta par saviem nākotnes plāniem un iepriekšējiem gadiem.
Nē, sākumā braukšu uz Toronto pie aģenta, kur 2 nedēļas trenēšos ar citiem spēlētājiem, tostarp no NHL – visi esam aģenta klienti. Bet pēc tam braukšu uz savas jaunās komandas bāzi, kur trenēšos divas nedēļas, bet 4. septembrī došos uz Filadelfiju. “Flyers” turpina interesēties par mani, tā kā arī šajā ziņā viss ir OK.
Kā pats uztvēri to, ka jābrauc prom no Wildcats uz Screaming Eagles – vai jau iepriekš zināji to?
Sākumā biju mazliet pārsteigts, bet pēc tam, kad man paskaidroja, kāpēc tas tika darīts, tad biju pat priecīgs – Monktonā tagad nebūs īpaši stipra komanda. Tur būs pavisam jauna vienība. Savukārt “Screaming Eagles” mērķis būs iegūt ‘’Memoriālā kausa’’ trofeju, līdz ar to tiek vākts spēcīgs sastāvs. Tātad tas būs tikai solis uz augšu, jo “Screamin Eagles” būs krietni spēcīgāka par Monktonu.
Vai grūti pamest Monktonu – kā nekā tur esi aizvadījis pārsvarā visas, līdz šim svarīgākās sezonas karjerā...
Protams, ka būs grūti, bet dzīve iet uz priekšu! Tā jau hokejistiem ir, ka bieži nākas mainīt dzīvesvietu.
Kā komandā uztvēra savu aizmainīšanu vasarā no Wildcats uz Screaming Eagles?
Es nezinu – neesmu ne ar vienu runājis... Draugs pazvanīja un pateica, ka noticis šāds solis. Esmu runājis par šo tēmu tikai ar savu ģimeni – viņi pirmajā mirklī bija mazliet šokēti. Bet paša komanda jau to maiņu izdarīja.
Tev šis būs pēdējais gads QMJHL. Vai pēc sezonas tavos plānos ir iet Karsuma pēdās - parakstīt līgumu ar kādu NHL klubu?
Tā laikam sanāk, ka būs pēdējā sezona. Varu jau spēlēt pēc tam vēl vienu sezonu kā divdesmitgadnieks, bet izskatās, ka tas nenotiks.
Jā, mans mērķis ir parakstīt līgumu ar Filadelfijas “Flyers” un pēc tam spēlēt kaut kur augstāk par QMJHL – varbūt AHL. Domāju, ka, ja parakstīšu līgumu, tad palikšu ASV. Ja ne, tad meklēšu variantus Eiropā.
Pagājušajā sezonā Wildcats trenēja Teds Nolans, kurš nevienu vien sezonu bijis NHL treneris un arī nākamajā sezonā atgriezīsies "Islanders" galvenā trenera nometnē. Kā atšķiras viņa darba metodes no iepriekšējiem treneriem?
Treneris kā jau treneris, bet viņam ir savādāka pieeja, lielāka pieredze un es uzskatu, ka viņš zina to pareizo treniņu procesu. Mums dažreiz bija tā, ka treniņš bija tikai 40 minūtes ilgs, bet nākamajā spēlē bija ļoti daudz spēka. Viņš to visu ir izgājis un zina pareizās metodes. Uzskatu, ka viņš ir visaugstākā līmeņa treneris, kāds man ir bijis.
Vai Wildcats komandā pildīji uzbrūkošā aizsarga funkcijas?
Šogad tā ne īpaši – man bija pirksta lūzums un tikai pēc atveseļošanās – tad tā spēle aizgāja. Sezonas sākumā nomainījās aizsargu treneris, ar kuru man īpaši labas attiecības nebija, jo viņš man neuzticējās. Bet pēc traumas viss bija labi.
Uz uzbrukumu īpaši neskrienu – primārais vienmēr ir aizsardzība un tikai tad var skatīties, vai iznāk pieslēgties uzbrukumam.
Skatos, ka pagājušā sezona ne tikai klubam, bet arī tev ir bijusi ļoti veiksmīga – 54 spēlēs 31 punkts, +/- koeficients 16 – aizsargam tas nav slikti...
Jā, biju ļoti labā formā, pats to jutu tieši decembrī un janvārī, kad arī savainoju pirkstu. Savainojuma laikā, saprotams, bija pauze, bet pēc tam atkal vajadzēja sākt visu no jauna. Domāju, ka sezona būtu vēl labāka, ja nebūtu šīs traumas.
Savā pirmajā sezonā tiki iekļauts QMJHL ‘’All-Rookie Team’’. Vai tas kaut kā ietekmēja tavu atpazīstamību un karjeru?
Vairāk ietekmēja tas, ka spēlēju ‘’Zvaigžņu spēlē’’ starp visām trim līgām (QMJHL, OHL, WHL – aut.) – tas bija lielāks pagodinājums. Protams, arī iekļaušana “All Rookie Team” bija panākums, bet ‘’Zvaigžņu spēle’’ bija kas vairāk.
eSports.lv daudz rakstījām par ‘’Memorial Cup’’. Cik nozīmīga dalība šajā turnīrā ir tavas hokejista karjeras veidošanā?
Es domāju, ka jebkuram, kurš aizbrauc spēlēt uz kādu no šīm trim līgām, tas ir sapnis – piedalīties ‘’Memorial Cup’’ – tās ir četras stiprākās komandas, nenormāla ažiotāža, pārpārēm žurnālistu. Tas vienkārši ir jāredz un jāizjūt. Tas viņiem ir vēl trakāk un nozīmīgāk par pasaules čempionātu, es domāju.
Cik ‘’Memoriālajā kausā’’ ar Monktonu trūka līdz 1. vietai?
Tas viss tā interesanti sanāca – uzvarējām pāris spēles, bijām uzķēruši spēles ritmu, taču beigās finālā Kvebekai zaudējām. Viņi bija priekšā, panācām 2:3, taču tad viņi atkal iesita ‘’golu’’ un vairāk nevarējām.
Vai ļoti nozīmīga loma bija tam, ka biji komandā ar Mārtiņu Karsumu?
Protams, ka bija vieglāk – sākumā, kad īsti nezināju valodu viņš ļoti palīdzēja. Šogad būšu viens, tad jau redzēs, kā būs...
Nu jau bijušais komandas biedrs Mārtiņš Karsums šogad mēģinās iekļūt "Bruins" sastāvā. Kā vērtē viņa izredzes? Nesen izskanēja ziņa, ka viņam ir visai reālākas izredzes tikt 4. maiņā, bet viss būs atkarīgs no viņa snieguma treniņnometnē...
Es pat tādu ziņu nebiju dzirdējis... Bet domāju, ka viņam izredzes ir visai labas, jo Bostona nesen iztīrīja sastāvu un padzina vairākus vecos spēlētājus. Ja jau aicina uz treniņnometni, tad, domāju, “Bruins” rēķinās, ka Mārtiņš varētu palīdzēt jau šosezon.
Kā izdodas sazināties ar Latviju, ja sezonas laikā reti izdodas atbraukt, bet stundu starpība arī ir liela.
Pārsvarā caur internetu. Kad atnāku no treniņa mājās, parasti ir plkst. 17. Te Latvijā tas ir ap plkst. 22, tā kā izodās sazināšanās normāli. Otra iespēja ir pēc rīta treniņa.
Kāds ir ikdienas režīms QMJHL spēlētājam?
Nezinu, kā būs tagad, jo katrā komandā ir cits režīms. Bet Monktonā pēc brokastīm ar Mārtiņu gājām uz halli. Vietējiem ir skola, bet mēs uz trenažieriem gājām – nav jau ko mājās sēdēt, ja reiz esam aizbraukuši uz turieni spēlēt, tad jātrenējas. Nav jau arī ko darīt tik mazā pilsētiņā.
Monktonā mācījāmies tikai angļu valodu, pārējā laikā trenējāmies.
Vai jūti aklimatizācijas sekas, kad atbrauc te?
Pirmās piecas dienas ir pagrūti, kad atbraucu uz Latviju. Pēc tam jau ir viegli. Bet, kad aizbraucu uz Kanādu, tad pielāgojos uzreiz.
Vai skauti bieži nāk uz spēlēm un pēc tām kaut ko prasa?
Pirmajā sezonā jā, tad bija vairāk. Bet tad, kad tevi nodraftē, tad viņi tikai skatās statistiku un pavēro spēles. Nezinu jau arī, ir viņi uz spēli vai nav. Īpašs kontakts ar viņiem nav.
Kādas funkcijas pilda tavs aģents?
Principā viņš dara visu, ko vien vajag un līdz šim esmu ļoti apmierināts ar viņa darbību (Oskars trīs reizes piesit pie galda – aut.). Sazināmies vismaz četras reizes nedēļā, kad esmu Kanādā, tad katru dienu.
Lasot par QMJHL līgu, varēja saskarties ar viedokli, ka šajā līgā dominē uzbrukuma hokejs, kamēr WHL un OHL vairāk domā par aizsardzību. Kādas ir tavas domas?
Es varu pateikt tikai to, ka mūsu līga (domāta QMJHL – aut.) bija stiprākā pēc šīs sezonas. Īpaši nemaz nevar manīt, ka vienā līgā vairāk dominē uzbrukums, otrā – aizsardzība. “Memorial Cup” laikā, kad spēlējām pret Ontario līgas (OHL – aut.) komandām, nemaz nevarēja īpaši redzēt, ka viņi vairāk liktu uzsvaru uz aizsardzību, kā visi te runā.
Vai ceļā uz NHL ir kādas būtiskas atšķirības starp QMJHL, WHL un OHL? Piemēram, QMJHL labāk spēlēt uzbrucējiem, WHL un OHL - aizsargiem?
Nē, es domāju, ka no visām līgām vienādi draftē gan aizsargus, gan uzbrucējus. Tā nav, ka no Kvebekas draftē tikai uzbrucējus utt. Nav būtiskas atšķirības, kādā pozīcijā spēlē un kurā līgā.
Vai esi jau bijis Filadelfijas "Flyers" bāzē?
Jā, pagājušā gada vasarā bija nometne jaunajiem, tur gan bija spēlētāji arī no AHL un NHL.
Vai zināji, ka pagājušajā vasarā tieši viņi tevi izvēlēsies?
Nē, ja godīgi, es biju pārsteigts. Nojausmas nekādas nebija, vienīgais mērķis bija tikt draftā pirmajos trijos raundos, kas arī izdevās. Bija pārrunas arī ar Filadelfiju, kad biju pie viņiem testos, taču vairāk par mani interesējās Ņujorkas “Islanders”, arī Fīniksa un Kolorado bija ieinteresētas, kad testos runājām. Bija pārrunas ar Filadelfiju, taču nevarētu pateikt, ka viņi mani ļoti gribēja draftēt.
Pašu draftu neskatījos. Ja godīgi, pirmais par drafta iznākumu mani informēja draugs, ka esmu aizgājis ar 91. numuru.
Nesen CHL draftā Toronto komanda arī izvēlējās uzreiz divus latviešus - Daugaviņu un Grundmani. Vai tā varētu būt stratēģija - ņemt uzreiz divus hokejistus no vienas valsts, lai viņi viens otram palīdz iedzīvoties?
Principā tā ir. Kad runāju ar treneri savā komandā, arī viņš teica, ka tas ir lielāks pluss pašam spēlētājam, ka komandā ir arī otrs tautietis. Labāk var iejusties komandā. Nezinu, vai tas bija apzināti, taču pieļauju šādu domu.
Nezinu, vai nākamsezon spēlēšu turpat, kur viņi. Šī sezona man būs ļoti svarīga, tāpēc arī tagad braukšu uz visādām treniņnometnēm, lai vislabāk sagatavotos.
Kādas emocijas bija pēc turnīra ar Latvijas izlasi Narvā, kad tikāt uz A grupu, pēdējā spēlē sīvā cīņā pieveicot Slovēniju?
Kā izlasei sanāca debija A grupā?
Tas bija kaut kas neaprakstāms... Pirmo reizi iegājām A grupā, emocijas bija ļoti daudz. To nekad neaizmirsīšu un tas paliks uz visu mūžu.
Pats čempionāts A grupā man nebija sevišķi veiksmīgs – salauzu pirkstu spēlē pret Krieviju un vairāk nevarēju palīdzēt izšķirošajās cīņās. Skatījos no malas – tu gribi palīdzēt, bet nevari... Un galvenais, ka varējām vinnēt.
Domāju, ka Latvija ir cienīga A grupas izlase. Uzskatu, ka pret Čehiju nospēlējām pavisam normāli, pret Zviedriju bija tā ne pārāk, jo viņi ir ļoti spēcīgi... Taču pret krieviem spēlējām pienācīgi. Uzskatu, ka Latvija nospēlēja cienīgi un tagad jācīnās, lai tiktu atpakaļ A grupā.
Pagājušajā gadā debitēji arī pieaugušo izlasē – pasaules čempionātā pret Zviedriju. Kā bija tad?
Tas bija diezgan pārsteidzoši – pazvanīja uz šejieni un teica, ka pēc četrām stundām lidmašīna izlido uz Austriju... Biju pārsteigts, aizbraucu uz turieni, tikai žēl, ka neiznāca spēlēt visas trīs spēles, tikai pēdējo spēli sanāca spēlēt... Pieredze – tā, protams, nāca klāt un bija visai interesanti.
Nesen Latvijas izlasē bija treneru maiņas, spēlētājiem lielas nesaskaņas ar Berseņevu. Kā bija tev pašam?
Mani viss apmierināja. Es taču esmu jaunais un man jāspēlē pie tā, kas ir. Pretenzijas man nebija nekādas. Par treneriem vispār neko negribu teikt, man ļoti apmierina tagadējais treneris Znaroks. Pie Beresņeva biju tikai Austrijā, tā kā īpaši spriest par viņu es arī nevaru. Katrā ziņā ar Znaroku man ir labākas attiecības nekā ar pārējiem, bet neko sliktu par nevienu arī nevaru teikt.
Znaroks tomēr šāda veida amatā strādā pirmo reizi, varētu teikt, ka viņš ir iesācējs, jo vēl nesen bija spēlētājs. Tagad abi ar Vītoliņu saka, ka mēģinās izlasē ienest 90. gadu uzbrukuma hokeju, kuru paši spēlēja...
Nu... Znaroks tomēr ir izgājis čempionātu ar Beresņevu, ar Vorobjovu, viņš redz situāciju. Agrāk viņš bija spēlētājs, līdz ar to labāk saprotas ar tagadējiem. Es domāju, ka rezultāts būs labs.
Vai ar Vorobjovu iznāca parunāt?
Ar viņu nē, bet mums uz Kanādu zvanīja Lipmana kungs. Tomēr tajā laikā bija “Memorial Cup” un es nekādīgi nevarēju tikt uz čempionātu. Gribējās jau uz abām pusēm, bet es vienkārši nedrīkstēju braukt tā kausa laikā uz Latviju. Turklāt karjeras veidošanai šis kauss bija ļoti nozīmīgs.
Vai sanāca sekot līdzi arī pasaules čempionātam Rīgā?
Īpaši nesanāca sekot, jo bija ''play-off'' un svarīgas spēles. Redzēju tikai spēli pret Kanādu... [Smejas]
Vai nācās uzklausīt kādus komentārus pēc tās spēles – kā nekā esi latvietis un biji Kanādā...
Nu jā. Bija tur pāris komentāru, bet tieši par faniem vairāk teica. Kā reiz mums tajā laikā bija fināls pret Kvebeku un pēc spēles mūs ar Mārtiņu sagaidīja ar Latvijas karogu un bļāva: “Latvijas fani labākie!”
Cik bieži kontaktējies ar citiem Ziemeļamerikā dzīvojošajiem latviešu hokejistiem?
Nu tā īpaši nesanāk... Tikai mēs ar Mārtiņu. Bet tā vienreiz satikām Ivanānu, ar Jerofejevu dažreiz iznāca satikties. Tagad jau būs vairāki mūsējie tur – Daugaviņš, man labs draugs, Grundmanis būs un vēl virkne citu.
Kas ir tavi labākie draugi hokeja aprindās?
Protams, Mārtiņš, ar kuru spēlējām vienā klubā. Ir vēl Renārs Demiters, izlasē vēl ar Atvaru [Tribuncovu – aut.] vairāk runājam, bet tā jau visi labi draugi.
Kā īsti sāki spēlēt hokeju? Kas pie tā “vainīgs”?
Onkulis ieteica, vecāki mani ielika trenēties un man pašam tā lieta iepatikās. Protams, liela pateicība vecākiem – kad bija treniņi plkst. 6 no rīta, tad mamma mani vadāja. Sāku trenēties diezgan vēlu – 8 gadu vecumā.
Cik gadu vecumā jau sāki braukāt apkārt uz pārbaudēm ārvalstīs?
Jau 14 gadu vecumā aizbraucu uz pārbaudes laiku uz “Dinamo”, bet tur viņi prasīja, lai maina pasi... Tad 15 gadu vecumā atkal nonācu uz laiku Krievijā un tad jau sāku pierast.
Kādu mēs tevi ieraudzīsim pēc nākamās sezonas – jau pavisam pieaugušu un gatavu “veču hokejam”, varbūt pat NHL?
Kā reiz šī sezona būs ļoti svarīga, braukšu visur apkārt, lai varētu vislabāk sagatavoties. Uz Toronto tagad braucu, kur ir tieši fiziskās sagatavotības treneris. Domāju, ka šī sezona būs pēdējā pie junioriem un tad jānobriest un jāiet uz augšu!
Un visbeidzot - novēlējums visiem jaunajiem hokejistiem!
Lai cīnās un strādā, jo visu laiku vajag papildus trenēties! Tikai ar savu darbu var kaut ko pierādīt. Vajag trenēties cītīgi un nopietni!
[+] [-]
[+] [-]
Novēlu Bārtulim arī turpmāk veiksmīgus panākumus un tikt Flyers sastāvā.
Lai veicas !
[+] [-]
Citāts:
Publicējis Thrasher
Paldies par interviju - bija interesanti palasīt.
Novēlu Bārtulim arī turpmāk veiksmīgus panākumus un tikt Flyers sastāvā.
Lai veicas !
Pilnībā pievienojos Tev!
[+] [-]
Cerams ka O.Bārtulis tiks kaadaa no NHL komandām!!! vēlu veiksmi...
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Bārtulim jānovēl veiksme un laba veselība nākmajā sezonā!
[+] [-]
A Oskaram novēlu tikt Flyers sastāvā nākamsezon, bet šosezon vēl dabūt Memorial Cup!!! Turās!
[+] [-]
p.s. Kad Karsumam sākas treniņnometne Bruins ??
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
peto45 ,neapniks gan:p
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]