G. Galviņš: "Nesaprotu, ko izlasē darīja Krikunovs"

"Treneri pēc pirmajām trijām spēlēm mainīja virknējumus, varbūt tāpēc bija problēmas. Es pats sarkanajā maiņā vēl īsti nebiju iejuties. Vairākums mums nekad īpaši nav gājis. Nevarējām īsti nostāties zonā, uzbrucēji ripu pārāk traki trallināja pa stūriem, nevarējām nospēlēt caur aizsargiem," nesekmīgo sniegumu skaitliskajā vairākumā raksturoja Galviņš.

"Znaroks man nepārmeta, ja katrā spēlē vienu divas reizes aizskrēju uzbrukumā. Ja briest moments, kāpēc gan bremzēt? Nevienu reizi neiekritu, un, kamēr viss bija labi, tikmēr Znaroks arī bija apmierināts. Kā izteicies viens treneris – labs hokejists ir tas, kurš visu laiku var nospēlēt vienlīdz labā līmenī, nevis vienā mačā ir izcils, bet nākamajā jau tizls. Es cenšos būt stabils, un šķiet, ka arī sanāca," par savu pieslēgšanos uzbrukumiem stāstīja Galviņš.

"Atceroties laikus, kad izlases treneris bija Pjotrs Vorobjovs, tad viņam visa taktika bija balstīta uz aizsardzību. Tiklīdz neizmeti ripu no zonas gar bortu vai kaut kas norāvās, viņš tevi nopēla. Piemēram, kanādiešiem visa taktika vērsta uz uzbrukumu, un tā ir ne tikai ar lielajām zvaigznēm pasaules čempionātā. Austrijas čempionātā ir daudz kanādiešu treneru, un viņi spēlē ļoti līdzīgi. Atņem ripu pretiniekam, iedod savam uzbrucējam, un viss, aizsarga darbs beidzies."

"Znaroks savos taktiskajos zīmējumos paņēmis mazliet no visiem – no Vorobjova, kanādiešiem, zviedriem. Ja mēs paši neko nemēģinātu izdomāt, katrā spēlē būtu pieci izgājieni divatā pret vienu aizsargu. Bet mēs gribējām izspēlēt līdz tukšiem vārtiem. Ja uzbrucēji kārtīgi būtu strādājuši aizsardzībā, mēs varētu uzvarēt daudzas komandas."

"Īsti nesapratu, ko Vladimirs Krikunovs darīja Latvijas izlasē. Viņš spēļu laikā aiz muguras visu laiku kaut ko murmināja. Vienalga, kurš bija laukumā un kurš ar ripu – tāda kļūda, šitāda kļūda. Pārbaudes mačā pret somiem bija normāli – Krikunovs sēdēja tribīnē un pa rāciju ziņoja Vītoliņam, ko vajag pamainīt. Bet uz soliņa viņu neviens negribēja redzēt. Pats ar sevi visu spēli runā. Jā, viņš jau ir izcils treneris... Pārbaudes spēlēs Krikunovs mani uzskatīja tikai par devīto aizsargu. Labi, ka Znaroks domā citādāk."

"2007. gada pasaules čempionātā Krievijā bija citāda izlase, vēl spēlēja daudzi vecie. Varētu pat teikt, ka bija divas komandas. Znarokam tas bija pirmais čempionāts kā galvenajam trenerim, taktika vēl īsti neaizgāja. Salīdzinot ar Maskavu, šogad mēs viņa izstrādāto taktiku realizējam divreiz labāk. Protams, nav ideāli, bet krietni labāk. Visi skrēja un cīnījās," Galviņš uzsvēra, ka šogad izlase krietni progresējusi.

"Par Rīgas "Dinamo" nemāku pagaidām atbildēt. Sējējs ir šīs komandas ģenerālmenedžeris un mani it kā negribot ņemt. Jūliuss Šuplers, iespējams, arī ņemtu, vismaz dzirdēju, ka gribot ar mani aprunāties. Aģents teica, ka runāšot ar Sējēju vēlreiz. Bet vēl jau nevar zināt, kurš būs ''Dinamo'' galvenais treneris – Šuplers vai Ftoreks, kurš tiek uzskatīts par galveno kandidātu," par iespējamo spēlēšanu jaunizveidotajā Rīgas "Dinamo" izteicās Galviņš.

"Nedomāju, ka Znaroks mani aicinās uz Krieviju, lai es spēlētu "MVD" komandā. Viņš labprāt Maskavā redzētu Lauri Dārziņu un Mārtiņu Cipuli - tie Znarokam ir mīļākie izlases spēlētāji. Bet iespējams, ka viņi paliks Rīgā: ja te piedāvās tādu pašu vai nedaudz mazāku naudu, tad, protams, ka labāk spēlēt mājās."

Izmantotie resursi:
Latvijas Avīze