Karstie mači: Kompresori uz pilnu jaudu, simtiem litru ūdens, paģībuši brīvprātīgie

"Inbox.lv" ledus halle Piņķos

„Ar lielu piepūli, bet ledu izdodas uzturēt darba kārtībā,” saka halles direktors Zigmārs Babčuks. „Lai gan nevar noliegt, ka ir diezgan traki, nekādus papildus līdzekļus vismaz pagaidām neizmantojam. Kompresori strādā uz maksimālo jaudu, kas nozīmē, ka elektrības rēķins būs lielāks nekā parasti.”

Rīgas „Dinamo” pārbaudes spēlē apmeklētāji novēroja, ka tablo vēstījis par +19 grādu temperatūru halles iekšienē. Tomēr Babčuks skaidro, ka tas nav gluži objektīvs rādītājs. „Agrāk šis tablo ar temperatūras mērītāju bija pie otras sienas, bet tagad tas atrodas pie ārējās sienas, kura ir uzsilusi. Jā, pie griestiem temperatūra patiešām varētu būt ap +19 grādiem, bet laukumā tā ir ap +11. Tikmēr ledus temperatūra svārstās no -7,5 līdz -7,8 grādiem. No hokejistiem nekādu baigo sūdzību nav bijis. Atliek vien cerēt, ka nekļūs vēl karstāks…”

"Daugavas" stadions Rīgā

„Pēc plastmasas vāka uzlikšanas zālājam Dziesmu un deju svētku laikā zāliens bija ļoti traumēts. Nācās atkārtoti veikt mēslošanu un vēl pāris specifiskas darbības. Tagad zāliena kvalitāte atkal ir gandrīz pilnībā atjaunota, arī futbolisti atzīst, ka laukums ir labā stāvoklī,” norāda „Daugavas” stadiona valdes loceklis Elmārs Martinsons. „Tomēr pēc jaunākajām UEFA prasībām laukums būs nedaudz jāpaplašina, tāpēc tuvākajā laikā mainīsim laistītājus.”

„Lielajā karstumā izmantojam vēl vairāk ūdens, taču nekādas papildus darbības zāliena uzturēšanai neveicam. Ja agrāk pirms futbola izlases spēlēm zālieni tika nopļauti tikai pirms spēles un vēl reizi pirmsspēles nedēļā, tad tagad jau apzināmies, ka ar to nav pietiekami. Tāpat kā pirms karstuma „Daugavas” stadiona zāliens tiek laistīts divreiz dienā un regulāri piefrizēts. Ja esat redzējuši Londonas bildes, kas uzņemtas no augšas, kurās redzamas dzeltenbrūnas parku ainavas un zaļi futbola stadionu laukumi, tad Rīgā varētu būt līdzīgi.”

Ventspils Olimpiskais centrs

„Strādājam ar lieliem resursiem un pagaidām turamies,” saka Ventspils Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Jurģis Liepājnieks. „Dzesēšanas sistēmas strādā uz maksimālo jaudu. Gaisa temperatūra hallē mainās atkarībā no dienas laika. Rīta pusē tā ir ap +20 grādiem, bet, kad sākas spēles, tā par dažiem grādiem pieaug.”

Iebildumus no Ventspilī notiekošā Eiropas U18 čempionāta komandām viņš nav dzirdējis, jo visi ir saprotoši. Galu galā šādi klimatiskie apstākļi Latvijas platuma grādiem ir pietiekami ekstrēmi, uzskata Liepājnieks. „Basketbola hallē kondensāts uz grīdas neveidojas. Tas varētu notikt, ja halle tiktu dzesēta pārāk strauji. Arī caurvēju mākslīgi neradām, jo lieka durvju virināšana tikai mazinās kondicionieru efektivitāti. Tas ir līdzīgi kā karstā dienā automašīnā – ja turēsi vaļā durvis, tad tikai uzsildīsi gaisu salonā. Iespējams, ka šomēnes elektrības rēķins būs lielāks, taču ar to ir jārēķinās.”

Eiropas U22 čempionāts Majoros

„Vadoties pēc pagājušajā vasarā Jūrmalā notikušā Eiropas čempionāta pieredzes, šogad bija neliela deja vu sajūta. Laika apstākļi mūs lutināja, lai gan brīžiem bija pārāk karsti,” nenoliedz Latvijas Volejbola federācijas ģenerālsekretārs Edgars Zaiženijs. „Grūtāk bija ne tikai sportistiem, bet arī organizatoriem. Nācās ciest arī brīvprātīgajiem, kuru vidū bija daudz bērnu. Daudz lietojām ūdeni un ledu, taču daži brīvprātīgi tomēr paģība un nākamajā dienā vairs neieradās. Bumbu padevējus regulāri mainījām, lai nebūtu pārāk ilgstoši jāuzturas saulē, taču bērniem šāda slodze ir grūtāk panesama nekā pieaugušajiem.”

„Laistīt smiltis nevarējām, jo pie laukumiem nav nedz dziļurbuma, nedz ūdens pievades sistēmas. Smiltis jāsāk laistīt, kad tās sāk putēt, bet mūsu Jūrmalas baltās smiltis neput. Jā, ar basām kājām pārvietoties pa sakarsušajām smiltīm bija grūti, tādēļ staigājām apavos. Sportisti pie šādiem apstākļiem jau ir pieraduši. Ja kļūst pārāk traki, tad tiek izmantotas aukstumam un karstumam paredzētās termozeķes, bet Jūrmalā tādas nevienam sportistam nemanīju. Saprotams, ka šādus laika apstākļus iepriekš paredzēt nevarējām, tomēr skaidrs, ka nākotnē par to būs jādomā. Jā, Klāgenfurtē skatītāji tiek atvēsināti ar ūdens šaltīm, bet kas zina, kā uz to reaģētu mūsu publika. Iespējams, vieni par to būtu sajūsmā, bet otri sūdzētos par drēbju saslapināšanu.”

Latvijas čempionāts vieglatlētikā Rīgā

„Salīdzinājumā ar pagājušā gada Latvijas čempionātu nekādas būtiskas izmaiņas programmā neveicām. Ņēmām vēra tikai to, ka otrajā dienā paredzēts 10 000 metru skrējiens. Ja parasti otrās dienas programmu nesākam agrāk par plkst. 11:00, tad pēc konsultācijām ar sportistu treneriem 10 000 metru skrējiena starta laiku pārcēlām uz 9:30,” stāsta Latvijas Vieglatlētikas savienības komunikācijas vadītāja Ieva Bļusina.

„Sportistus un organizatorus nodrošinājām ar lielu ūdens daudzumu, kam palīdzēja mūsu sadarbība ar „Everest”. Nu jau vairs neatceros, cik daudz ūdens bija pērn, bet šogad divās dienās mums bija 1000 puslitra ūdens pudeles jeb 500 litri. Vienubrīd maču laikā uznāca negaiss, kā dēļ sacensībās uz nenoteiktu laiku tika pārtrauktas. Bet drīz vien debesis noskaidrojās, sektori tika sagatavoti startiem un sacensības varēja turpināties. Pie medmāsiņas rinda neveidojās, bija tikai ar laika apstākļiem nesaistītas traumas. Tikmēr skatītāji „Daugavas” stadionā iekārtojās tajā tribīnes daļā, kurā izveidojās patīkama ēna,” piebilst Bļusina.

Ķekavas velomaratons

„Patiesību sakot, šīgada Ķekavas velomaratons ne ar ko īpaši neatšķīrās no iepriekšējiem,” atzīst sacensību organizatoru SIA „Alpha Baltic Sport” pārstāvis Arnis Lazdiņš. „Uzreiz jāsaka liels paldies sponsoram „Nabeghlavi”, kas katru dalībnieku nodrošināja pat ar vairāk nekā vienu ūdens pudeli. Iespējams, arī tādēļ pasākums noritēja veiksmīgi un bez starpgadījumiem.”

„Karstajā dienā bijām nodrošinājuši dalībniekus ar savdabīgu dušu, kas bija parasta šļūtene. Manā pieredzē ir bijuši līdzīgi laika apstākļi, tomēr nevar noliegt, ka bieži šādā karstumā sacensības organizēt nesanāk. Lielākās bažas bija tieši par sportistu pārkaršanu. Lai kādam no dalībniekiem nepaliek slikti. Ir gandarījums, ka no šādiem gadījumiem izdevās izvairīties. Trase karstuma dēļ netika mainīta – tautas klasē tāpat kā citus gadus tika veikti 45 kilometri, bet dzirdīšanas punkts bija pēc grants ceļa posma aptuveni trases vidū, ap 20. līdz 25. kilometru.”