Latvijas handbola izlase satiksies pie Bodenzē ezera

"Bija iecere satikties jau maija beigās, taču tas diezin vai būtu lietderīgi - vieniem sezona jau beigusies, citi tikai tagad to pabeidza, katram ir savi plāni pēc sezonas. Satiksimies uz trim dienām nelielajā Mimmenhauzenas pilsētiņā, kas atrodas pie gleznainā ezera Bodenzē un netālu no Fridrihshāfenas lidostas. Tajā pusē Vācijā dzīvo mans labs paziņa, bijušais Lincas komandas otrais treneris, kad pats tur vēl spēlēju, un viņš palīdzēja visu sakārtot. Piemēram, par sporta zāli mums vispār nebūs jāmaksā," pats piezvanīja un pēdējos jaunumus izstāstīja Uģis Vikštrēms. "Esmu telefoniski runājis ar visiem spēlētājiem, bet tagad būs svarīgi, lai viņi saprot, kādu es redzu un gribu redzēt komandas spēli, savukārt man ir svarīgi redzēt katru un komandu kopumā klātienē. Labāk vienreiz redzēt nekā simts reizes dzirdēt... Mimmenshauzenā sapulcēsimies apmēram 30 cilvēku - gan visi ārzemju klubu spēlētāji, kuri pašreiz ir izlases redzeslokā, gan labākie Latvijas klubu spēlētāji. Visiem, cerams, tas būs labs stimuls vasarā pastrādāt, lai radītu par sevi labu iespaidu. Labākos spēlētājus ārzemju klubos zinu, par viņiem man jautājumu ir mazāk, viņus esmu arī redzējis, bet par pārējiem priekšstats ir minimāls. Tā ka sāksim ar iepazīšanos. Tā nebūs treniņnometne tās klasiskajā izpratnē, tā būs savstarpēja iepazīšanās treniņu un spēļu apstākļos. Turpmāk - jau Latvijā - aicināsim izlases treniņos arī labākos junioru izlases spēlētājus - lai viņi ātrāk sāk izprast prasības, lai sāk saprast, kā spēlēsim un kam jāgatavojas. Diemžēl vismaz pagaidām nebūs Evara Klešnika, jo Veclāras klubs viņam piedāvāja līgumu vēl uz sezonu ar nosacījumu, ka Evars nespēlēs izlasē. Mēs viņu labi saprotam, taču izlases sarakstā viņš ir, cerams, ka lielas nepieciešamības gadījumā ar klubu tomēr varēsim vienoties un šī taču Klešnikam nebūs pēdējā sezona. Galu galā - mums jāmācās spēlēt arī bez kāda no līderiem, ja tas izkrīt, piemēram, savainojuma dēļ."
- Ar ko paredzēts spēlēt?
- Netālajā Allensbahā tajā laikā - no 14. līdz 17. augustam - risinās liels starptautisks sieviešu komandu turnīrs "Škodas" kauss un jau zināms, ka pirms tā paraugspēli jeb atklāšanas spēli aizvadīs Latvijas izlase un vietējais klubs HSG "Konstantz", kas spēlē 3. līgā (šosezon Dienvidu zonā finišēja 4. vietā - A.K.). Esam vienojušies, ka puse no par biļetēm ietirgotās naudas būs vietējam klubam, bet puse - mums. Par otru spēli vēl konkrēti nezinu, varbūt būs iespēja sarunāt tikšanos ar Šveices izlasi, bet, ja neizdosies, tad spēlēsim pret vietējā reģiona sastādīto komandu. Kas būs pretinieks - tas pašreiz pat nav tik svarīgi. Daudz svarīgāk ir sākt rast kopīgu valodu laukumā un ārpus tā. Tās būs savstarpējas iepazīšanās spēles. Ir ļoti laba sadarbība ar Latvijas handbola federāciju un konkrēti ar izlašu direktoru Renāru Līci, kurš, šķiet, par handbolu domā 24 stundas diennakti. Sazinamies gandrīz katru dienu, ja vajag - pat ļoti vēlu vakarā varu zvanīt. Tas ir patīkami, ka ir tāda ieinteresētība. Uz Vāciju no Norvēģijas atbrauks arī izlases konsultants Valērijs Putāns, jo viņu taču arī izlases lielākā daļa nezina un viņš arī daudzus klātienē spēlējam nav redzējis."
- Eiropas čempionāta kvalifikācijas grupa mums ir ļoti smaga - Zviedrija, Slovēnija un "senā paziņa" Slovākija...
- Tā ir, mēs noteikti neesam, starp šīs grupas favorītiem un kvalifikācijas pamatturnīrā diezin vai kādā grupā mēs tādi vispār varam būt, taču - ko mums zaudēt? Lai viņi baidās zaudēt. Tikai ar tāda līmeņa komandām spēlējot, var progresēt. Galu galā - Latvijas izlase taču ir uzvarējusi Slovākiju, atņēmusi punktu Ungārijai, labi spēlējusi ar Horvātiju, Islandi, Portugāli... Kāpēc mums no kāda būtu jābaidās? Gluži otrādi - jāizmanto iespēja spēlēt ar tādām komandām sev par labu.