Miris "gaisa karalis" Ēriks Veldre

Ar Ēriku Veldri pirmo reizi tikāmies pasen - toreiz laikrakstā "Padomju Jaunatne" bija rubrika "Jaunatnei par veterāniem" un Ēriks tajā reizē bija šīs rubrikas viesis. Viņš toreiz rokasbumbu vairs nespēlēja, viņš strādāja uz Rīgas traleru flotes mācību kuģa un nebija viegli Ēriku pārtvert, kad viņš uz kādu laiku bija nokāpis krastā, jo reti kurš zināja, kad viņš būs Rīgā. Tieši viņa ilgās prombūtnes dēļ pat daudzi bijušie Ērika komandas biedri īsti nezināja, kur un kad viņu var sameklēt. Esmu gandarīts, ka tomēr izdevās ar viņu satikties, ilgi runāties un pēc tam vēl dažas reizes tikties. Handbola sabiedrība jau domāja par sava izcilākā spēlētāja sumināšanu viņa 80. dzimšanas dienā, kas būtu bijusi šā gada 3. novembrī... Sumināšanas nebūs. Būs pieminēšana. Vai nevajadzētu turpmāk gada vai sezonas labākā spēlētāja balvu rokasbumbā nosaukt Ērika Veldres vārdā? Iespējams, ka tāda spēlētāja mums vairs nekad nebūs...

60. gados, kas bija Ēriks Veldres labākās sezonas, rokasbumba bija citādāka, taču jebkurā sporta veidā un jebkurā citā jomā ir tā sauktās mūžīgās vērtības. Tāda vērtībā Latvijas rokasbumbā ir Ēriks Veldre. Pirms pieciem gadiem - 2008. gada maijā - viņu atzina par Latvijas rokasbumbas piecdesmitgades labāko spēlētāju. Nekādu diskusiju vai pat jautājumu šajā sakarā nebija. Kurš tad vēl, ja ne Ēriks?

Kā daudzi viņa laikabiedri, tā arī Ēriks Veldre ienāca rokasbumbā no basketbola. Viņam bija 29 gadi, kad notika pirmais PSRS čempionāts rokasbumbā 7:7 un tāpēc vēl jo vairāk viņa sasniegtais un iespētais ir apbrīnas vērts. Kas zina, ko viņš būtu paspējis izdarīt, ja "mazais" jeb modernais handbols (pirms tam spēlēja 11:11 futbola laukumā) būtu atnācis agrāk. 31 gada vecumā Ēriku Veldri žurnālisti iebalsoja pasaules čempionāta simboliskajā izlasē. Viņam bija 34 gadi, kad Rīgas "Daugava" ieguva bronzas medaļas PSRS čempionātā un kas, iespējams, joprojām ir augstākais sasniegums Latvijas vīriešu rokasbumbas vēsturē. Viņa loma komandā gan laukumā, gan ārpus laukuma nebija novērtējama, viņš bija kā treneris laukumā un viņš bija arī visiem piemērs. Ēriku joprojām uzskata par vienu no daudzpusīgākajiem spēlētājiem handbola vēsturē, jo viņš bija saspēles vadītājs, bet varēja spēlēt gan līnijas spēlētāja pozīcijā, gan sev neērtajā labajā malā (Ērika metiena roka bija labā) un tieši šajā pozīcijā viņu 1964. gadā Prāgā iebalsoja pasaules čempionāta simboliskajā izlasē. Ēriks pats uzskatīja, ka tāds gods viņam acīmredzot tika par "līdaciņām" - viņš bija viens no pirmajiem pasaulē, kas šādā veidā no malas izpildīja metienu. Veldre bija neizstājams aizsardzībā un dažādu komandas sadarbības knifu izdomāšanā.

Nav zināms, kurš bija pirmais, kas nosauca Ēriku Veldri par "gaisa karali", taču tas bija trāpīgi teikts. Tieši lēcienā Ēriks bija visbīstamākais, jo viņš varēja gan pats izdarīt metienu, turklāt izpildīt to dažādos veidos, viņš varēja piespēlēt līnijā, gan apspēlēt pretinieku bloku un nonākt jau netraucēts metiena pozīcijā. "Turiet Veldri!" - tā laukuma malā kliedza ne vienas vien komandas treneris. Ēriks bija izteikts komandas līderis, spēlē viens pret vienu viņš gandrīz nebija nosedzams, taču viņam nekad nebija īpaši svarīgi, cik vārtus guva viņš pats, viņam bija svarīgi, lai komanda uzvar. Ēriks bija ļoti prasīgs un reizēm pat ass pret komandas biedriem, taču - viņa bijušie cīņubiedri neļaus man samelot - viņš drīkstēja tāds būt, jo viņš ne tikai spēlēja galvastiesu pārāk, bet arī bija prasīgs pirmām kārtām pret sevi.

Ēriku Veldri pie sevis sauca spēcīgākās PSRS komandas. Piemēram - Maskavas MAI, kas tajā laikā bija modes noteicējs padomju handbolā un vēlāk kļuva par pirmo PSRS komandu, kas ieguva EHF Čempionu kausu. Veldre nekur negāja. Mūsdienās tas varbūt skanēs vecmodīgi, taču tā savu uzticību Rīgas komandai Ēriks Veldre 70. gados skaidroja vienam no tā laika pazīstamākajiem mūsu sporta žurnālistiem Ērikam Kehrim: "Slava, jo sevišķi sportā, nav jāmeklē klaiņojot. Es nesaprotu cilvēkus, kas to dara. Man dārgāki ir desmit pazīstamu skatītāju aplausi - tie būs kopā ar tevi arī bēdās - nekā tūkstošiem svešu. Tie svešie aplaudēs efektīgam trikam nevis cilvēkam, kas izaudzis viņu acu priekšā."

Jā, tas bija cits laiks, bija citas vērtības, taču šajos vārdos ļoti lielā mērā ir Ērika Veldres būtība. Vienmēr bija un būs mūžīgas vērtības. Latvijas rokasbumbas mūžīgā vērtība ir Ēriks Veldre.

Lai vieglas smiltis, gaisa karali!