Uģis Vikštrēms: "Esmu patīkami pārsteigts"

Jebkurš zaudējums nav patīkams. It īpaši vēl tad, ja izlase zaudē, piemēram, Vācijas 3. līgas klubam (otrs zaudējums bija pret vienu no titulētākajām Austrijas komandām "Bregenz"). Taču šoreiz rezultāti nav svarīgākais vismaz divu iemeslu dēļ - pretinieki jau ir pēdējā gatavošanās stadijā pirms saviem čempionātiem, kamēr mēs vēl tikai nesen sākām gatavoties jaunajai sezonai, turklāt Latvijas izlases rindās nebija vismaz sešu pamatspēlētāju (Aivja Jurdža, Evara Klešnika, Ģirta Lilienfelda, Daiņa Krištopāna, Jāņa Pavloviča un Ērika Blūma). Vairāku līderu nepiedalīšanās, lai cik tas dīvaini skanētu, šoreiz nāca tikai par labu, jo Uģim Vikštrēmam bija labāka iespēja iepazīt un pirmo reizi klātienē redzēt spēlētājus, par kuriem viņam bija tikai vārdiska un statistiska informācija.

"Kopumā par komandu ir pozitīvs iespaids, esmu pat patīkami pārsteigts. Rezultāts šoreiz nav svarīgākais, galvenais bija iepazīties ar spēlētājiem, iegūt iespaidu par viņiem, lai zinātu, ar ko varu rēķināties. Spēlētāji ir tehniski labi sagatavoti, visi ir inteliģenti puiši ar ļoti labi attieksmi un lielu vēlēšanos spēlēt izlasē. Tā ir vienota komanda," pēc turnīra secināja Uģis Vikštrēms. "Vienīgi krietni labāku vairākiem vajadzētu funkcionālo sagatavotību - 20-30 minūtes viss ir labi, bet tad nāk "lūziens"... Spēlēt tika pilnīgi visi spēlētāji, kaut visiem, protams, vienāds laiks laukumā nesanāca. Ļoti patika puišu attieksme un uzņēmība - piemēram, Jānim Glušakam uzpampa operētais celis, taču viņš tik un tā otrajā mačā gribēja spēlēt, Ingars Dude gandrīz nevarēja roku pacelt, bet vienlaga būtu gājis laukumā. Jau pirmajā sapulcē pateicu, ka izlasē vispirms ir jāgrib spēlēt un vispirms tajā arī spēlēs tie, kuri grib nevis kuriem tajā vajag spēlēt. Visi apliecināja, ka grib un ar katru no viņiem turpmāk var rēķināties. Skaidrs, ka junioru izlases puiši vēl objektīvi nav gatavi uzreiz iet laukumā un veidot rezultātu, taču neviens nekrita ārā no komandas un neviens te nebija lieks. Turklāt ir vēl pāris jaunie spēlētāji, kuru šoreiz nebija un kurus iesaistīsim izlases treniņos vēlāk. Mans palīgs ir junioru izlases treneris Ivars Serafimovičs un tas nozīmē, ka saikne ar junioru izlasi būs visciešākā - lai puiši sāk pierast pie izlases prasībām, lai sāk apzināties, ka ar viņiem mēs tuvākajā laikā rēķināmies un ka viņiem pašiem arī tam ir jāgatavojas."

- Bija kāds, kurš pārsteidza visvairāk?
- Tomāts! Proti - Andis Ērmanis. Dzirdēju, ka dažkārt viņu neņēma izlasē gandrīz vai tikai tāpēc, ka esot maziņš augumā, taču tās ir muļķības. Andis šajās spēlēs bija labākais mūsu komandā, viņš abās spēlēs bija laukumā "no zvana līdz zvanam" un viņam arī ar fizisko sagatavotību nebija nekādu problēmu. Pamēģinājām Andi arī priekšējā aizsarga pozīcijā, kad pēc Glušaka un Dudes savainojumiem pārgājām no 6-0 uz 5-1 sistēmu, un arī tur viņš sevi apliecināja ļoti labi. Vēl nav zināms, varēs vai nevarēs pirmajās divās kvalifikācijas spēlēs palīdzēt Pavlovičs un Blūms, taču Ērmanis tik un tā būs sastāvā - viņš pašreiz labajā malā ir pirmais numurs.

- Pēc ilgāka pārtraukuma izlasē atkal ir Arnolds Straume, Raimonds Trifanovs un Jānis Glušaks...
- Visi trīs attaisnoja atgriešanos izlasē. Kreisajā malā pirmais numurs acīmredzot būs tieši Straume, kaut labu iespaidu atstāja arī Oskars Arājs. Tas ir labi - divi spēlētāji uz vienu vietu. Arnolds ir pieredzējis, gudrs un viltīgs spēlētājs, turklāt ar līdera dotībām. Viņam bija laba aizvadītā sezona. Labu iespaidu atstāja arī Trifanovs, kuru, kā dzirdēju, izlasē neesot aicinājuši tikai tāpēc, ka viņš spēlē Vācijas pēc ranga 4. līgā. Manis pēc, lai viņš spēlē kaut 7. līgā, bet ja redzu, ka spēlētājs dara to, ko no viņa prasu, tad viņš spēlēs izlasē. Trifanovs man bija otrs lielākais atklājums un pārsteigums šajās spēlēs. Glušaks var kļūt par aizsardzības balstu centrā, arī uzbrukumā mums tagad būs divi labi un dažādi līnijas spēlētāji - Dude un Glušaks.

- Jārēķinās, ka klāt nāks Jurdžs, Krištopāns un Lilienfelds, arī Pavlovičs un Blūms cer atgriezties ierindā, tā ka kaut ko tomēr nāksies mainīt jau tieši pirms kvalifikācijas turnīra...
- Šie trīs spēlētāji padarīs izlasi tikai krietni spēcīgāku un viņiem nebūs problēmu iekļauties komandas spēlē. Viņu šoreiz nebija un tieši tāpēc praktiski netrenējām jeb neslīpējām uzbrukumu, bet gan lielāko vērību veltījām aizsardzībai. Jārēķinās, ka vismaz turnīra pirmajā pusē nevarēs palīdzēt Klešniks un bez viņa aizsardzībā ir grūtības. Šādā sastāvā taču aizsardzībā vēl nav spēlēts, tāpēc diezgan bieži kļūdījāmies. Pavlovičs un Blūms, protams, arī ļoti noderētu, taču vismaz uz pirmajām spēlēm viņi var arī nepaspēt sagatavoties.

- Līdzi bija četri vārtsargi. Kurš būs pirmais numurs?-
Redzēsim. Katram iznāca nospēlēt tikai pa vienam pilnam puslaikam un pašreiz pirmais ir Artūrs Kuģis, tad - pieredzējušais Helmuts Tihanovs, taču tas nenozīmē, ka Edgars Kukša vai jaunais Lauris Ozoliņš neder. Visi der. Jau teicu, ka nebija neviena spēlētāja, kurš krita ārā no komandas un ar kuru vairs nerēķināsimies. Materiāls ir labs, atliek tikai strādāt. Es nevaru noteikti Latvijas klubu treniņu līmeni un grafiku, taču puišiem arī pašiem ir jāstrādā papildus individuāli, jāceļ funkcionālā sagatavotība. Ar lielāko daļu arī izrunājos, visi zina, kas kuram jādara un man likās, ka sapratāmies. Izlases spēlētājiem arī savos klubos ir jābūt par piemēru citiem un jāvelk uz priekšu pārējos, starp kuriem noteikti ir vēl kādi perspektīvi un nākotnē izlasei noderīgi spēlētāji. Mums ir labi "ārzemnieki", bet krietni labāki noteikti var būt arī Latvijas klubu spēlētāji. Man pēc pirmajiem treniņiem un pēc pirmajām spēlēm, kaut arī abās zaudējām, ir labs noskaņojums un cerīgs skats nākotnē. Ceru, ka puišiem arī ir pozitīvas emocijas pēc mūsu iepazīšanās.

- Kad izlase atkal sanāks kopā jau labākajā sastāvā?
- Nākamā tikšanās būs oktobra beigās jau Zviedrijā - nolēmām, ka lietderīgāk būs sanākt kopā pirmās spēles vietā un trīs dienas kopā patrenēties pirms kvalifikācijas turnīra pirmā mača (30. oktobrī - A.K.). Jau pēc trim dienām - spēle Dobelē ar Slovēniju. Tas nozīmē, ka garām sarunām laika nebūs, tas nozīmē, ka spēlētājiem jau jābūt līdz tam laikam informētiem par pretiniekiem un atlikušajos treniņos jau jāstrādā pie konkrētām darbībām. Vēl skatīšos mūsu pirmās spēles Vācijā, skatīšos zviedrus un slovēņus, lai mēs varētu pēc iespējas labāk sagatavoties. Tās tomēr ir divas no labākajām Eiropas komandām.