Miris viens no Latvijas rokasbumbas vēsturē labākajiem tiesnešiem Andris Vītols

Viņš nav trenējis nevienu spēlētāju, pats savulaik spēlējis tikai Latvijas čempionātā toreizējā RPI komandā, taču viņa devums Latvijas rokasbumbā, šīs spēles treneru un spēlētāju audzināšanā nav mazāks kā jebkuram trenerim.

Andri Vītolu pievērsties tiesneša arodam pamudināja ilggadējais Starptautiskās handbola federācijas noteikumu un tiesnešu komisijas vadītājs Jānis Grīnbergs, kurš toreiz jau bija pārcēlies uz Lietuvu. Kādreiz rokasbumbā bija viens tiesnesis un Andris Vītols jau 1965. gadā Kijevā tika atzīts par PSRS čempionāta labāko tiesnesi.

Runāja, ka drīz rokasbumbā laukumā būs divi tieneši un Andris sev pārī aicināja Jāni Ķuzuli, kurš tolaik vēl spēlēja Rīgas “Daugavas” meistarkomandā. Turpmāk Andra Vītola darbība tiesneša lomā nav atraujama no Jāņa Ķuzuļa. Pirmie divatā sāka tiesāt Latvijas, Lietuvas un Čehoslovākijas tiesneši, bet tikai pēc gada divatā sāka tiesāt visā pasaulē. Andris Vītols bija viens no aizsācējiem rokasbumbas spēļu tiesāšanā divatā.

1969. gadā PSRS čempionāta posmā Rīgā viņš ar Jāni Ķuzuli pirmo reizi pārī tiesāja tik augsta līmeņa turnīru un uzreiz ieguva atzinību. Jau 1972. gadā abi ieguva Starptautisko tiesnešu kategoriju. Abi teicami tiesāja Baltijas kausa izcīņu Viļņā, kur spēlēja lielākā daļa no tā laika spēcīgākajām izlasēm un viņus aicināja piedalīties Minhenes olimpisko spēļu turnīra tiesāšanā, kur rokasbumba pēc 36 gadu pārtraukuma atgriezās olimpisko spēļu programmā. Maskavas vīri atteica, jo nepaspēšot nokārtot dokumentus... Vītols un Ķuzulis tiesāja divās olimpiskajās spēlēs un sešos pasaules čempionātos, viņiem vajadzāja būt arī 1984.gada olimpiskajās spēlēs Losandželosā, taču PSRS boikotēja spēles un nācās tiesāt alternatīvajā turnīrā „Draudzība”.

Tiesnešus Andri Vītolu un Jāni Ķuzuli nozīmēja uz principiālākajām spēlēm, jo visi zināja – šie vīri nepakļausies neviena un nekādam spiedienam. Daudzi treneri un spēlētāji PSRS čempionātos pat ir atzinuši – ja pirms spēles uzzinām, ka mūsu maču tiesās Vītols un Ķuzulis, tad mums prāts ir mierīgs, ka viss notiks godīgi. Andrim un Jānim bija milzīga autoritāte, taču viņi nekad to neizmantoja, lai parādītu laukumā, kurš te ir galvenais. Andris bija stingrs, tiešs un patiess. Viņš prata korekti un tajā pašā laikā stingri „nolikt pie vietas” gan vietājās „zvaigznes”, gan īstās handbola zvaigznes.

1985. gadā Vītols un Ķuzulis tiesāja savu pēdējo maču – Pasaules simboliskā izlase pret Dānijas izlasi Kopenhāgenā.

No 1977. gada līdz 1994. gadam Andris Vītols strādāja Rakstnieku savienībā, bet vēlāk darbojās Latvijas olimpiešu sociālajā fondā. Kamēr vien pietika spēka. 1988. gadā Andris Vītols aktīvi piedalījās Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanā.

2008.gadā, atzīmējot Latvijas handbola pastāvēšanas 50 gadus, Andris Vītols un Jānis Ķuzulis tika nosaukti par labāko tiesnešu pāri Latvijā.

2016.gadā Andrim Vītolam tika pasniegts apbalvojums par mūža ieguldījumu Latvijas handbola attīstībā un jauno tiesnešu izglītošanā.

Beidzis tiesāt pats, Andris Vītols piedalījās jauno tiesnešu audzināšanā un skološanā. Latvijā kopš tā laika nav izaudzis neviens rokasbumbas tiesnesis, kuram padomus nebūtu devis Andris, bet mūsu pašreiz pirmais handbola tiesnešu pāris Renārs Līcis un Zigmārs Sondors viņu uzskata par savu skolotāju. Andris Vītols bija inspektors divos Eiropas čempionātos, uzstājās ar lekcijām, bija inspektors Latvijas čempionāta spēlēs un deva padomus arvien jauniem un jauniem Latvijas tiesnešu pāriem. Kamēr vien pietika spēka.

Lai vieglas smiltis, Andri. Tavi padomi noderēs vienmēr.

Atvadīšanās no Andra Vītola notiks ceturtdien, 22.martā, plkst.11.00 Rīgas krematorija lielajā zālē.