Vai Eiropai atkal būs viss pjedestāls un būs pirmais pieckārtējais čempions?

Rumānijas izlase, kas savulaik kļuva par pirmo trīskērtējo pasaules čempioni, jau ilgāku laiku pārdzīvo krīzi un par panākumu uzskata kaut vai tikšanu Eiropas vai pasaules čempionāta finālturnīrā, turpretī Zviedrijas un Francijas izlases ir starop tām 24 komandām, kuras spēlēs Katāras pilsētās Dohā un Lusailā. Vai kāda no tām kļūs par pirmo pieckārtējo pasaules čempioni? Francijas izlase dažas dienas pirms čempionāta savainojuma dēļ zaudēja vienu no saviem līderiem Luku Abalo, taču tik un tā tiek uzskatīta par vienu no galvenajām favorītēm, savukārt zviedri pēdējo no saviem tituliem ir guvuši 1999. gadā, bet finālā pēdējo reizi spēlēja 2001. gadā, kur zaudēja tieši Francijai. Pirms četriem gadiem zviedri pēdējo reizi bija pusfinālā, tā ka viņi pamazām sāk pārvarēt "zelta paaudzes" aiziešanas sekas, taču starp titula pretendentiem zviedrus piemin tikai retais. Ir taču vēl pašreizējā titula īpašniece Spānija, Dānija, Horvātija, Polija, Ungārija, Islande, Slovēnija, Melnkalne, Vācija... Vismaz 10-12 komandas cer uz medaļām un redzēsim, ar ko tas viss beigsies. Pēdējo reizi pasaules čempioniem titulu izdevās saglabāt 2011. gadā, kad otro reizi pēc kārtas uzvarēja Francija. Katāras izlase nav starp spēcīgākajām, bet tomēr interesanti būs zināt, ka čempionāta rīkotāji titulu pēdējo reizi ieguva 2007. gadā un tā bija Vācijas izlase. Pavisam mājinieki titulu ir ieguvuši 6 reizes.
Līdz šim tikai divām komandām ne no Eiropas valstīm ir izdevies tikt pusfinālā un abas reizes tās palika 4. vietā - pirmā to 2001. gadā izdarīja Ēģipte, bet 2005. gadā ceturtā palika Tunisija. Vai arī šoreiz viss pjedestāls būs Eiropas valstu izlasēm? Maz ticams, ka notiks citādāk, kaut gan jau pieminētās Ēģipte un Tunisija, kā arī pēdējā laikā strauji progresējošā Argentīna (gandrīz puse sastāva spēlē Francijas virslīgas jeb LNH klubos!) un Brazīlija, plus vēl mājiniece Katāra kādu pārsteigumu var arī sagādāt.
Vispirms 24 komandas aizvadīs grupu turnīru jeb čempionāta pirmo kārtu. Četrās grupās ir pa sešām komandām un četras labākās komandas no katras grupas iekļūs izslēgšanas turnīrā jeb 1/8 finālā.
A grupa: Spānija, Slovēnija, Katāra, Baltkrievija, Brazīlija un Čīle.
B grupa: Horvātija, Bosnija un Hercegovina, Maķedonija, Austrija, Tunisija un Irāna.
C grupa: Francija, Zviedrija, Alžīrija, Čehija, Ēģipte un Islande.
D grupa: Dānija, Polija, Krievija, Argentīna, Saūda Arābija un Vācija.
Viens no Islandes izlases līderiem arī šajā turnīrā būs Latvijas handbola audzēknis Aleksandrs Pētersons.

Daži interesanti fakti pirms čempionāta:
- Zviedrijas izlase ir vienīgā, kas pasaules čempionātos ir guvusi 100 uzvaras
- Visvairāk uzvaru vienā finālturnīrā - pa 11 - ir Francijas un Horvātijas izlasēm - 2009. gadā abas bez zaudējumiem nonāca līdz finālam, kurā uzvarēja Francija
- Katārā spēlēs 8 bijušie IHF pasaules gada labākie spēlētāji - Arpars Šterbiks (Spānija), Nikolā Karabatičs (Francija), Tjerī Omeijers (Francija), Slavomirs Šmals (Polija), Filips Jiha (Čehija), Mikels Hansens (Dānija), Daniels Narciss (Francija) un Domagojs Duvnjaks (Horvātija)
- Divi spēlētāji Katārā var kļūt par četrkārtējiem pasaules čempioniem - Francijas izlases handbolisti Omeijers un Žeroms Fernandess
- 6 izlašu treneri ir bijuši pasaules čempioni spēlētāju lomās - Stafans Ulsons, Ola Lindgrens (abi Zviedrija), Jurijs Ševcovs (Baltkrievija; ar PSRS izlasi), Aleksandrs Rimanovs (Krievija; ar PSRS izlasi), Oļegs Kuļešovs (Krievija) un Slavko Goluža (Horvātija)
- 7 izlasēm ir treneri no bijušās Dienvidslāvijas - Slovēnijai (Boriss Deničs), Horvātijai (Goluža), Bosnijai un Hercegovinai (Dragans Markovičs), Maķedonijai (Ivica Obrvans), Tunisijai (Seads Hasanefendičs), Irānai (Boruts Maceks) un Saūda Arābijai (Gorans Džokičs)
- Katārā spēlē pieci iepriekšējo turnīru labākie vārtu guvēji - Anderss Egerts (Dānija), Mikels Hansens (Dānija), Kirils Lazarovs (Maķedonija), Gudjons Valurs Sigurdsons (Islande) un Visems Hmams (Tunisija)
- pasaules čempionātu rezultativitātes rekords pieder Kirilam Lazarovam - 2009. gada finālturnīrā viņš guva 92 vārtus
- trīs rezies rezultatīvākais vārtu guvējs bija korejietis Jungs-Šin Jūns - 1993., 1995. un 1997. gadā
- par pasaules čempionēm ir bijušas 10 valstu izlases - tajā skaitā vairs neeksistējošās PSRS, Čehoslovakija un Dienvidslāvija
- kaut vienu reizi pasaules čempionāta finālturnīrā ir spēlējušas 59 valstu izlases, bet Katārā debitēs Irāna un Bosnija un Hercegovina
- pa 21 reizei no 23 iespējamajām finālturnīros spēlēja Vācija un Zviedrija (rēķinot arī VDR un VFR izlases)
- pirmo reizi 24 komandas pasaules čempionāta finālturnīrā sāka spēlēt kopš 1995. gada
- visvairāk reižu - 13 - pirmajā četriniekā bija Zviedrijas izlase, bet pavisam pusfinālos ir spēlējušas 19 valstu izlases
- visvairāk vārtu vienā spēlē ir guvusi Islande - 55 vārtus mačā pret Austrāliju
- lielākā vārtu starpība pasaules čempionātos fiksēta 1958. gadā spēlē starp Vāciju un Luksemburgu - 46:4
- pārliecinošāko uzvaru finālā pirms diviem gadiem guva Spānija, kas pārspēja Dāniju ar 35:19
- piecas reizes pasaules čempions finālā tika noskaidrots papildlaikā - 1961. gadā Rumānija 2. papildlaikā ar 9:8 pārspēja Čehoslovakiju, 1970. gadā Rumānija atkal 2. papildlaikā ar 13:12 pārspēja VDR izlasi, 1982. gadā PSRS papildlaikā ar 30:27 pārspēja Dienvidslāviju, 2001. gadā Francija papildlaikā ar 28:25 uzvarēja Zviedriju un 2011. gadā Francija papildlaikā ar 37:35 pieveica Horvātiju
- 1964. gada pasaules čempionāta žurnālistu simboliskajā izlasē tika iekļauts viens no visu laiku labākajiem Latvijas handbolistiem Ēriks Veldre, kurš pārstāvēja PSRS izlasi