Olimpisko spēļu delegāte handbolā Alpaidze: "Vasara bija piesātināta ar jauniem pārbaudījumiem"

Uzreiz pēc Olimpiskajām spēlēm Viktorija devās uz Ķīnu, kur no 14. līdz 25. augustam norisinājās Pasaules čempionāts U-18 vecuma grupas jaunietēm. Savukārt vēl jūnijā viņa pildīja galvenās tehniskās delegātes pienākumus Pasaules čempionātā U-20 jaunietēm Ziemeļmaķedonijas galvaspilsētā Skopjē.

Šosezon Viktorija aktīvi iesaistījusies ne vien Latvijas čempionāta tiesāšanā un citās Latvijas Handbola federācijas organizētajās sacensībās, bet arī jauno talantu skološanā, vairākos semināros nododot savas zināšanas un daloties pieredzē ar Latvijas un Lietuvas tiesnešiem.

Arī jaunā sezona Viktorijai solās būt piepildīta ar nozīmējumiem dažāda līmeņa sacensībās un semināros.

Handbola saime lepojas, ka līdzās tādiem pieredzējušiem Latvijas tiesnešiem un delegātiem kā Zigmārs Sondors, Ilmārs Kazinieks, Valērijs Jaškins un citiem, ir arī Viktorija Alpaidze. Tāpēc piedāvājam interviju ar plašāku izklāstu par Viktorijas karjeras gaitām.

Kad uzsāki savu karjeru? Kas bija par iemeslu, kāpēc lēmi savu dzīvi saistīt ar tiesneses un delegātes darbu?

– 2005. gads. Tobrīd bija skaidrs, ka spēles karjera dažādu iemeslu dēļ ir pabeigta. Klubs, kurā spēlēju, beidza pastāvēt, bija veselības problēmas, bet vēl tik ļoti gribējās pagarināt savu mūžu handbolā un pabūt vēl kaut nedaudz par tā sastāvdaļu. Un tad, kādu dienu atgriezos no institūta kopā ar mūsu draugiem (tiesnešiem) un puiši stāstīja, kāda viņiem ir interesanta dzīve, kā viņi mēdz būt dažādās pilsētās, strādā un ceļo. Un tā tika pieņemts lēmums.

Es vērsos Latvijas Handbola federācijā pie tiesnešu vadītāja un viņš palīdzēja tikt uz jauno tiesnešu semināru. Un tā viss sākās, sākot no bērnu sacensību tiesāšanas līdz pat Olimpiskajām spēlēm.

Kas jādara, lai kļūtu par delegātu?

– Pirmkārt, ir jābūt lielai vēlmei būt daļai no handbola. Prast teorētiskās (noteikumu, reglamentu zināšanas utt.) un praktiskās zināšanas handbolā. Kā arī nepieciešams iziet apmācību semināru delegātiem.

Kādas ir būtiskākās atšķirības prasmēs tiesneša un delegāta darbā?

– Tas ir absolūti atšķirīgs darbs. Kā tiesnesis tu piedalies spēlē un esi tās daļa, bet kā delegāts, galvenokārt, darbojies ar organizatorisko darbu, ja tā var teikt, esi kā atbalsta personāls.

Kas, tavuprāt, ir trīs svarīgākās rakstura iezīmes, lai kļūtu par labu tiesnesi un delegātu?

– Drosme, komunikabilitāte un darbaspējas.

Kāda ir panākumu atslēga, lai savu karjeru attīstītu tik augstā līmenī kā tas ir tev?

– Tas ir atslēgu saišķis. Katrai atslēgai ir savs nosaukums, piemēram, ģimenes atbalsts, spēcīgs raksturs, uzticība lietai, paškontrole un disciplīna. Uzskaitīt var bezgalīgi. Lielā mērā no tevis neatkarīgie faktori ietekmē tavu veiksmīgo nākotni, tu vienkārši visu dari savu spēju maksimālajā līmenī.

Vai tev tās ir veiksmīgās iespējas, kas radušās vai tomēr neatlaidība un smags darbs?

– Gan viens, gan otrs. Pārsvarā, protams, ir neatlaidība un pārliecība, ka tev viss izdosies, bet bez zināmas veiksmes daļas daudz, kas nebūtu iespējams.

Kāds būtu tavs ieteikums kādam, kas ir karjeras sākumā vai tikai vēl domā pamēģināt sevi tiesneša amatā?

– Nevajag domāt. Ir jārīkojas un jātic, ka nākotnē tavas valsts karogs tiks pacelts tev par godu olimpiskajās spēlēs.

Kādas apmācības iespējas vari ieteikt jaunajiem tiesnešiem?

– Nemaz nerunājot par nacionālajiem semināriem un lekcijām, delegātu individuālo darbu un komisiju ar tiesnešiem, šobrīd mums ir milzīgs daudzums kvalitatīva mācību materiāla gan interneta plašumos, gan IHF un EHF oficiālajās mājaslapās. Atliek tikai ar vēlmi meklēt.

Kas ir lielākie plusi tavā karjerā?

– Tā ir iespēja pagarināt savu mūžu handbolā, apmainīties ar pieredzi un zināšanām, ceļot, iepazīt dažādus cilvēkus, kultūru un sadzīvi. Tā ir notikumiem, spilgtām emocijām un piedzīvojumiem piepildīta dzīve.

Tev ir arī ģimene, daudz nākas ceļot. Vai ir viegli apvienot darbu ar laiku ģimenei?

– Ļoti sarežģīti, praktiski neiespējami! Tas kļūst iespējams, manuprāt, tikai tad, ja tev blakus ir mīlošs cilvēks, tavs domubiedrs, kurš gatavs upurēt savu karjeru un pilnībā veltīt sevi tev. Man paveicās, jo par šo cilvēku kļuva mans vīrs. Katrai veiksmīgai sievietei handbolā ir spēcīgs raksturs un milzīgs atbalsts no ģimenes puses.

Pastāsti par apstiprinājumu Starptautiskās Handbola federācijas (IHF) lektores amatā, arī Zigmārs Sondors ir šo lektoru starpā. Ko šie lektori dara, uzdevumi un nozīme?

– Mūsu galvenais uzdevums ir apmācīt tiesnešus, trenerus un delegātus visā pasaulē. Kopīgas tiesāšanas un spēles izpratnes vadlīniju izveide visos kontinentos. Īpašu semināru, lekciju rīkošana, zināšanu un praktiskās tiesāšanas analīze un novērtēšana. Šobrīd viens no maniem skolotājiem ir tieši Zigmārs Sondors, augstākās klases speciālists.

Tev bijusi ļoti darbīga un krāšņa vasara, augsta līmeņa sacensībās.

– Vasara izrādījās ļoti piesātināta, pilna ar jauniem pārbaudījumiem, kas būtiski piepildīja manu pieredzes un zināšanu grozu.

Vai teiktu, kā šī ir bijusi tavas karjeras labākā vasara?

– Neticama un grandioza! Bet tas viss nebūtu iespējams, ja nebūtu milzīgs atbalsts no Latvijas, Eiropas un Starptautiskās federācijas vadības puses. Par to viņiem milzīgs paldies!

Izmantotie resursi:
Latvijas Handbola Federācija