Handbola izlasei pēdējā spēle un pēdējā iespēja Minskā

Finālturnīrā iekļūs visu grupu pirmās divas komandas un četras labākās trešo vietu ieguvējas (nerēķinot punktus pret grupas ceturto vietu). Pašreiz "laimīgo trešo vietu" kvartetu veido Rumānia (2 punkti), Lietuva (2), Polija (2) un Ukraina (1). Ja Latvijas izlasei izdodas uzvarēt Baltkrievijas izlasi, tad teorētiski ar diviem punktiem var pietikt, lai iekļūtu labāko trešo vietu četrineikā. Protams, vēl nepieciešams, lai Norvēģija šovakar Valmierā uzvar Itāliju (visas spēles pēdējā kārtā grupās sāksies vienā laikā) un lai sev nelabvēlīgi un mums labvēlīgi nospēlē pārējās trešo vietu ieguvējas savās grupās, taču vispirms savu darbu jāpaveic pašiem.

Baltkrievijas izlasē šovakar nebūs viena no tās līderiem Vladislava Kuļeša no Polijas čempionvienības Ķelces "Lomža Vive" (viņa ģimenē piedzimis dēls un tāpēc uz kvalifikācijas turnīra pēdējām spēlēm ar Itāliju un Latviju viņu neaicināja - lai paliek ar ģimeni), taču tas nepadara mājinieku tik ļoti vājākus, lai mēs duelī Minskā kļūtu par favorītiem. Pirmā riņķa spēlē Valmierā zaudējām baltktieviem ar 27:39, taču pašreiz - tā vismaz bija pirmajā spēlē Valmierā ar Norvēģiju - Latvijas izlase ir labākā fiziskā kondīcijā un arī spēlu prakse lielākajai daļai no komandas ir kaut nedaudz, bet lielāka nekā bija pirms spēles ar Baltkrieviju savā laukumā. Baltkrievijas izlase jau ir nodrošinājusi vietu finālturnīrā, taču tas nenozīmē, ka mums kāds kaut ko dāvinās. Cita lieta, ka Baltkrievijas izlases galvenais treneris Jurijs Ševcovs var pieteikt spēlei tā saukto jaukto sasāvu - proti, daļai pamatsastāva spēlētāju un vairāki talantīgi jaunie handbolisti. Tas gan var mums nākt tikai par sliktu, jo jaunie centīsies izmantot iespēju pierādīt trenerim savu lietderību, daži no viņiem jau spēlēja gan pret norvēģiem, gan nupat ar Itāliju, bet 19 gadus vecais Kirils Samoila šogad jau piedalījās pasaules čempionātā. Turklāt turnīra pēdējo spēli savā laukumā (būs ierobežotā skaitā arī skatītāji) gribas uzvarēt. Baltkrievijas izlase iepriekšējā spēlē Itālijā uzvarēja ar 32:31 (Samoila guva 4 vārtus) un var teikt, ka izglāba mums izredzes uz iekļūšanu finālturnīrā - jau pēc spēles laika beigām itāļiem vajadzēja izpildīt 7 m soda metienu, taču Džanlukas Dapirana metienu atvairīja vārtsargs Vjačeslavs Soldatenko. Lai kāds būs Baltkrievijas izlases sastāvs, tas jebkurā gadījumā būs spēcīgs (vārtsargi Marozs un Soldatenko, Vailupovs, Jurinoks, Karaļoks, Bohans, Podšivalovs, Kulaks, Astrašapkins, Gaidučenko...).

Latvijas izlases galvenais treneris Sandris Veršakovs un viņa palīgs Andrejs Narņickis nevar atļauties izmantot tik plašu spēlētāju loku, jo viņa rīcībā gluži vienkārši nav tik daudz spēlētāju, kuri varētu aizvietot no sastāva izkritušos spēlētājus. Būs jāpaļaujas uz tiem pašem, kas mums bija mačos ar Norvēģiju. Lieki teikt, ka baltkrievi lielāko uzmanību veltīs Dainim Krištopānam un tas nozīmē, ka ļoti daudz būs atkarīgs no tā, kā to mācēs izmantot pārējie. Baltkrievijas izlase nav tik spēcīga kā Norvēģijas izlase savā labākajā sastāvā. Ļoti daudz būs atkarīgs no spēles disciplīnas ievērošanas. Artūrs Kuģis vārtos, Oskars Arājs un Uvis Strazdiņš malās (vai Rihards Leja un Andis Ērmanis), Egils Politers līnijas spēlētāja pozīcijā, Krištopāns, Māris Veršakovs, Nils Kreicbergs, Nils Miķeslons, Elvijs Borodovskis ārējā līnijā - tas varētu būt Latvijas izlases kodols un tas nebūt nav bez izredzēm uzvarēt. Plus - pārējo palīdzība. Galu galā - mums nav, ko zaudēt, mēs varam tikai iegūt. Un, kamēr tev ir vēl kaut viens mēģinājums...