Golfa federācijas vadītājs Trēgers skaidro lēmumu vērsties tiesā pret IZM

Jau vēstīts, ka LGF ir iesniegusi prasību tiesā pret IZM, iebilstot pret sporta finansējuma sadales kārtību un kritērijiem. Tiesas pieteikuma pamatā ir problēmas ar finansējuma sadales kritērijiem. LGF ieskatā ir skaidri redzams, ka aktuālais modelis nevar nodrošināt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta 5. daļas, kas nosaka labas pārvaldības un vienlīdzības principus, ievērošanu.

“Latvijas valsts sporta pamatnostādnēs minēts, ka bērni un jaunieši, kā arī tautas sports ir prioritārie virzieni, taču vārdi nesaskan ar darbiem. No visiem federāciju finansējuma sadalīšanas aprēķinā izmantojamajiem punktiem tikai niecīga daļa (ap 4%) tiek novirzīta tautas sporta aktivitāšu īstenošanai. Manuprāt, beidzot kaut kam ir jāmainās, jo pretējā gadījumā jau tā sliktie veselības rādītāji pasliktināsies vēl vairāk,” uzskata LGF prezidents Jānis Trēgers. “Uzskatu, ka esam tiesīgi runāt, jo mēs kā Golfa federācija arī esam izdarījuši pietiekami labu darbu spēlētāju skaita pieaugumā. Te nav stāsts par tiem gadījumiem, kad kāds kliedz “iedosiet naudu, mēs izdarīsim”. Mēs varam parādīt jau konkrēti paveikto,” piebilst federācijas vadītājs.

Viņš neslēpj, ka tiesas pieteikumā ir arī vairāki punkti par to, kā IZM pieņem federāciju iesniegtos datus. “Mūsu iesniegtie rādītāji tiek pārbaudīti un vētīti, bet, pēcāk ar mums nesaskaņojot, tiek pieņemti lēmumi. Viss ir diskutējams, taču šis process nav līdz galam precīzs,” atklāj Trēgers, uzsverot, ka mērķis ir pavisam cits. “Tautas sportam atvēlētā nauda ir nepietiekama. Ceru, ka šis process ļaus izkustināt šo gadiem iestrēgušo jautājumu. Mūsuprāt, atvēlētais 1% no sporta budžeta ir kritiski par maz (2026. gadā tautas sportam tiks atvēlēts ap 500 tūkstošiem eiro), lai varētu cerēt, ka sporta potenciāls sabiedrības veselības uzlabošanā tiek izmantots pienācīgā mērā. Ja valstī ir noteiktas trīs prioritātes, tad arī naudas sadalījumam tas būtu jāatspoguļo. Nevar būt tā, ka vienai no šīm trim prioritātēm tiek desmitiem reižu mazāk naudas kā pārējām divām. Kopš Sporta politikas pamatnostādņu 2022 - 2027 izstrādes nav izdarīts nekas ievērības cienīgs šīs situācijas uzlabošanā. Visu laiku muļļājamies uz vietas. Cik ilgi tas tā turpināsies, man nav skaidrs,” tiešs ir Trēgers.

“Ja Aigars Nords (Rīgas maratona organizators) un Rimants Liepiņš (skriešanas seriāla “Stirnu buks” organizators) dara labu darbu, spējot iekustināt tautu, tad būtu tikai godīgi, ja viņu panākumus novērtētu arī valsts. Esmu pārliecināts, ka caur šādiem cilvēkiem un pasākumiem šī nauda atgrieztos sportā ar vēl labāk, plašāk un cilvēkus iesaistošāk organizētām aktivitātēm un ar to saistīto sabiedrības iesaisti fiziskajās aktivitātēs,” uzskata Trēgers, piebilstot, ka tirgus ir labākais mehānisms, kā identificēt to, kam patiešām izdodas piesaistīt cilvēkus sportam.

Trēgers arī uzsver, ka paradoksālā kārtā viņa un IZM viedoklis par sporta prioritātēm absolūti sakrīt. Bērniem un jauniešiem ir jāpaliek par svarīgāko nozares fokusu. Augsti sasniegumi ir būtiski. Bet tautas sports ir iedarbīgākā svira veselīgas, laimīgas un patriotiskas sabiedrības veidošanā, kas mūsu demogrāfijas apstākļos ir ārkārtīgi svarīgi. Problēma ir tajā, ka tautas sports jau ilgstoši ir prioritāte tikai vārdos. Tam ir jāmainās.

Par sabiedrības veselību un tautas sportu tika runāts arī novembra raidījumā "(Bez)maksas sports". Tas pieejams zemāk: