Golfa federācijas prezidents Trēgers: pabērns tautas sports un 5000 gadi Latvijai

Latvijā tautas sportu vēl joprojām mēdz uzlūkot “brīvā laika” kategorijā — kaut kas starp kino biļeti un pārgājienu. Savos vārdos politikas veidotāji to jau ilgstoši sauc par vienu no savām galvenajām prioritātēm. Tikmēr valstīs, kur cilvēki dzīvo būtiski veselīgāk un ilgāk, sports ir mērķtiecīgi attīstīta un veicināta veselības politikas daļa.

Latvijas Golfa federācijas pieredze rāda, ka sabiedrību iekustināt (vārda vistiešākajā nozīmē) var, ja sporta organizācijas tieši šo mērķi izvirza starp svarīgākajiem darbības virzieniem. Kopš 2022. gada golfs ir dubultojis aktīvo spēlētāju skaitu. Pērn golfam Latvijā pievienojušies 940 jauni spēlētāji, nokārtojot t.s. “golfera zaļo karti”. Vidējais šo cilvēku vecums ir 37 gadi, bet spektrs visplašākais — no maziem bērniem līdz sirmgalvjiem.

Bez lieliski pavadītā laika golfa laukumos šis papildu tūkstotis golferu katrs vidēji savu mūžu paildzinās par pieciem gadiem, bet Latvija kopā tādējādi iegūs vēl 5000 veselīgākas dzīves gadus — gadus, kuru citādi vienkārši nebūtu. Vai mūsu demogrāfiskajā situācijā ir prātīgi atstāt novārtā to, kas spēj dot šādu efektu?

Atteikšanās redzēt sportu kā galveno sabiedrības veselības uzlabošanas instrumentu

Sabiedriskajā telpā daudz apspriesti arī Latvijas iedzīvotāju veselīgā mūža ilguma rādītāji – vīriešiem esam pēdējie Eiropā, sievietēm — priekšpēdējie .

Sports un veselīgs dzīvesveids ir mūsu iedarbīgākā svira šīs bēdīgās statistikas uzlabošanā. Un šeit mēs nerunājam par augstu sasniegumu sportu, bet visas Latvijas iedzīvotāju regulārām fiziskajām aktivitātēm. Zviedrijā, kur golfu spēlē 561 000 iedzīvotāju, bet fiziski aktīvi vismaz reizi nedēļā ir 67% iedzīvotāju, veselīgais mūžs ir par 13 gadiem garāks, bet dzīves ilgums — par 7 gadiem garāks nekā Latvijā. Nav šaubu, ka šai starpībai ir tieša korelācija ar faktu, ka pie mums fiziski aktīvi ir tikai 26,5 % iedzīvotāju.

Šie dati spilgti ilustrē, cik cieši regulāra kustība un sabiedrības veselība ir savstarpēji saistīti. Neieguldīt šādu efektu panākošā instrumentā šķistu neprāts. Tāpēc vēl jo pārsteidzošāka ir pašas Izglītības un zinātnes ministrijas nesenā atzīšanās Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē, ka pēc tās aprēķiniem tautas sportam tiek vien 1, maksimums 2 % no valsts piešķirtās naudas sportam.

Vārdi pret darbiem: valsts prioritātes uz papīra un realitātē

Ja neļausimies veiklām manipulācijām ar cipariem, kas satur atsevišķus ekstrēmus “lielpasākumus” un citus “neparedzētus” gadījumus, būs labi redzams, ka sporta budžets būtībā nav mainījies daudzus gadus. Kamēr valsts konsolidētā budžeta izdevumi 8 gadu laikā pieauguši no aptuveni 8,95 miljardiem eiro (2018) līdz 17,1 miljardam eiro (2025) — gandrīz divkāršojoties —, valsts budžeta finansējums sportam faktiski stāv uz vietas.

Stagnācija šādos apstākļos nenozīmē tikai skaidru ilustrāciju sporta lomai valsts politikā. Tas nozīmē arī to, ka iedarbīgākajam sabiedrības veselības aizsardzības instrumentam — sportam — naudas de facto ar katru gadu kļūst mazāk, jo inflācija šajā periodā ir mērāma divciparu skaitļos.

Vārdos un lozungos mums viss ir labi. Jau piecus gadus spēkā esošās 2022.-2027. gada valsts sporta pamatnostādnēs divi galvenie prioritārie virzieni ir bērnu un jauniešu, kā arī tautas sports. Latvijas Golfa federācijai ar šīm prioritātēm ir absolūti pa ceļam, jo tieši šie divi darbības virzieni ir galvenie arī mūsu stratēģijā.

Jautāti par svarīgākajiem uzdevumiem, politikas veidotāji jums teiks: “Primāri domājam par bērniem…”, “Mēs strādājam pie tā, lai visiem būtu iespēja sportot...”. Šķistu loģiski, ka tas pats būtu redzams arī darbos un sadalot valsts finansējumu. Ja reiz naudas “ir tik, cik ir”, tad vismaz pieejamā mazumiņa sadales kritērijiem būtu jāatspoguļo pašpasludinātās prioritātes.

Bet kā izskaidrot to, ka šogad no visiem federāciju finansējuma sadalīšanas aprēķinā izmantojamajiem punktiem, tikai aptuveni 4% tiek piešķirti par tautas sporta aktivitātēm? Uz nākamo gadu izmaiņas federāciju finansējuma sadales kritērijos netiek plānotas. Tātad arī Sporta politikas pamatnostādņu darbības piektajā gadā sporta finansēšanas modelis neatspoguļos valsts pašas izvirzītās prioritātes.

Aicinājums Izglītības un zinātnes ministrijai

Mēs vēršamies pie Izglītības un zinātnes ministrijas ar aicinājumu sakārtot sporta finansēšanas modeli tā, lai tas atspoguļotu valsts pašas izvirzītās prioritātes. Tautas sports nav tikai sadaļa dokumentos — tā ir Latvijas iedzīvotāju veselība, kopējā valsts demogrāfija un drošība, kas ilgstoši palikusi pabērna lomā.

________________________________________________________________
- Farahmand, B., Broman, G., De Faire, U., Vågerö, D. & Ahlbom, A. (2008). Golf: a game of life and death — reduced mortality in Swedish golf players. Scandinavian Journal of Medicine & Science in Sports, 19(3), 419–424.
https://doi.org/10.1111/j.1600-0838...
- Eurostat (2024). Who can expect the most healthy life years? Publicēts 2024. gada 27. septembrī.
https://ec.europa.eu/eurostat/web/p...
- Eurostat (2025). Life expectancy in the EU. Publicēts 2025. gada 11. septembrī.
https://ec.europa.eu/eurostat/web/p...
- Izglītības un zinātnes ministrija (2025). Valsts budžeta prioritātes sportā 2026. Prezentācija Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē, 2025. gada 21. oktobrī. https://titania.saeima.lv/LIVS/Saei...
- Finanšu ministrija (2018). Latvijas Republikas likums “Par valsts budžetu 2018. gadam”. Pieejams: Sākumlapa | Finanšu ministrija
- Latvijas Republikas Saeima (2024). Likums “Par valsts budžetu 2025. gadam”. Apstiprināts 2024. gada novembrī.