Stāsts par Gulbenes samurajiem jeb japāņu leģionāriem

Jāsaka uzreiz, „Gulbenes” japāņu futbolisti ar „Ir” žurnālisti nebija diži runātīgi – gan daba tāda, gan ierobežotās angļu valodas zināšanas. Tomēr interesanti ir šādi tādi „ārpusfutbola” fakti. Japāņu futbolisti mitinās Gulbenes Sporta skolā, dzīvo kopā, guļ divstāvu gultās. „Gulbenes” kluba līdzekļi ir ierobežoti – šo pašu minimumu, telpas un ēdināšanu, nodrošinot Gulbenes pilsētas dome caur „Piebalgas alus” atbalstu.

Žurnāliste satiek japāņus Irie, Išikavu, Čučiju, Janagi un korejieti Jo. Labākā komandas spēlētāja Saito tobrīd uz vietas nebija – viņš devās uz pārbaudi Azerbaidžānas klubā „Khazar”, tomēr, kā šobrīd zināms, tur nepalika un tagad ir atpakaļ Gulbenē. Kā jau aziātu tautību pārstāvji, visi viņi tikšanās reizē bijuši smaidīgi, pozitīvi, ne par ko nav sūdzējušies. Protams, atzīmē Gulbenes nelielos izmērus (saka „Very countryside” jeb „Ļoti lauki” no angļu val.). Tiek runāts par sadzīviskiem bieži kurioziem) sīkumiem. Išikava, kurš no kuplās kompānijas angliski runā vissakarīgāk, atzīst, ka izbalinājis matus, lai izskatītos eiropeiskāk, bet odu aizbaidīšanas līdzeklis iegādāts, jo… odi Latvijā esot lielāki nekā Japānā. Latviešu meitenes japāņiem patīkot, taču… pretējas reakcijas neesot, tā smejoties atzīst paši futbolisti. Jautāti, kādus latviešu vārdus zina, atbild: „Lūdzu, paldies, labi, s*ka”… Pēdējo vārdu dzirdējuši spēļu laikā no citiem spēlētājiem…

Atgriežoties pie nelielajiem Gulbenes izmēriem, Išikava mazliet tomēr pasūdzas, sak, pilsēta ir skaista, mierīga, taču ir viens mīnuss: nav naktsdzīves. Kādu sestdienas vakaru japāņi aizgājuši uz vienīgo Gulbenes naktsklubu, taču tas bijis slēgts: „Iedomājies - sestdienas vakarā un slēgts!” Šai brīdī gan komandas menedžeris Arnis Martusevičs iestarpina, ka disko futbolistiem aizliegts, jo puiši taču atbraukuši te augt par sportistiem. Režīms esot diezgan stingrs - brīvajā laikā japāņi spēlē galda tenisu un pludmales volejbolu, reizi mēnesī izbrauc uz kādu viesu māju pie dabas. Esot arī apmeklējuši Gulbenes skolas, lai popularizētu futbolu.

Uz brīdi sarunai pievienojas arī vienīgais „neaziāts” Gulbenes komandā gruzīns Datunašvili. Viņš atzīst, ka ar japāņiem nekomunicē, jo neprot angļu valodu. Vislabāk saprototies ar Lapsu - Jāņis, kā izrādās, esot vienīgais futbolists „Gulbenē” no Gulbenes rajona, Stāmerienas. Vēlāk žurnāliste „Facebook” sociālajā portālā arī sarakstījusies ar Saito, kurš atrakstījis: „Latvija ir skaista zeme ar jaukiem cilvēkiem. Latvieši futbolā nav ātri. Es domāju, man ir labs ātrums, tāpēc varu iesist golu.” Pat deviņus… Saito sapņojot spēlēt Vācijā, Itālijā un… apprecēt latvieti.

Kā atzīst vietējie „Gulbenes” pārstāvji, saspēlēties ar japāņiem gan esot grūti, jo retais prot angļu valodu. Mājot ar galvu un sakot „jā”, taču uz laukuma skaidri redzams, ka neko nav sapratuši. Tieši tāpēc pat ielaisti daži muļķīgi vārti. Lapss, pirmoreiz ieraugot japāņu spēlētājus, nav varējis viņus atšķirt: „Pagriez galvu uz vienu pusi - tur Pēteris, pagriez uz otru - atkal Pēteris. Un vēl frizūras vienādas uztaisījuši! Ar laiku jau saradu. Forši čomi.” Esot mierīgi, draudzīgi, labestīgi. Japāņi kontaktējoties maz, jo daudz sēž feisbukā un skaipā. Spēles stils puišiem esot tehnisks, uz laukuma - ļoti ātri. „Nav raduši pie kontakta spēles. Viņi jau arī ir maziņi, ko tur daudz spēka paņēmienus izmantot,” saka Lapss.

„Gulbenes” treneris Koņevs pastāsta „Ir” par japāņu mērķiem Latvijā: „Viņiem Gulbene ir iespēja sevi parādīt. Tādu kā viņi Japānā ir daudz. Tie, kuri ir pie mums, lielākoties spēlē studentu līgās, dažs arī kādā futbola klubā.” Latvija viņiem ir tuvākās ārzemes, kur apmesties, spēlēt un trenēties, un tikt pamanītiem. Dažiem izdevies sevi pierādīt, piemēram, Sato spēlē „Skonto”. Vēl viens bijušais Gulbenes japānis ir Ukrainā, otrs - labākajā Igaunijas futbola komandā. Ja neviens klubs par viņiem neinteresējas, puiši vai nu brauc atpakaļ uz Japānu, vai dodas uz citu vietu. „Gulbenes” direktors Lajuks iezīmē realitāti: „Gulbenes komanda nekad nebūs Virslīgā, ja spēlēs tikai vietējie. Vienīgā izeja, kā saglabāt komandas, - aicināt kvalificētus ārzemniekus.” Labi ir abām pusēm - japāņi var trenēties un cerēt, ka viņus kāds pamanīs, savukārt Gulbenei ir komanda Virslīgā.

Pilns raksts: šeit.

Izmantotie resursi:
ir