Viena diena Latvijas futbolā

Jau uz plkst.10:00 biju sarunājis klātienes interviju ar "Liepājas" bijušo treneri Tamazu Pertiju. Jā, daudziem viņš nepatīk, bet viņš ir interesants sarunu biedrs, kurš nereti izceļas ar asiem izteikumiem. Taču galvenais intervijas mērķis - beidzot noskaidrot, kādi bija patiesie iemesli pamest "Liepāju". Vismaz mūsu portāla slejās kārtīgas atbildes nebija. Kā jau bija gaidāms, aptuveni stundu garā saruna izvērtās interesanta un tuvākajās dienās varēsiet to lasīt Sportacentrs.com.

Tālāk devos uz Sloku, kur "Spartaks" uzņēma RFS. Jūrmalniekiem šī bija svarīga cīņa neklātienes konkurencē ar liepājniekiem par pēdējo Eirokausu ceļazīmi. Papildus interesi raisīja Maskavas "Spartak" nesenā trenera Masimo Kareras ierašanās uz šo maču. Man par lielu nožēlu jāatzīst, ka personīgu iemeslu dēļ nespēju izmantot fantastisku iespēju intervēt viņu dienu iepriekš (sestdien) - paldies Edgaram Gauračam par šo piedāvājumu... Tomēr vismaz vaigā šodien Kareru redzēju.

Īsai atkāpei par Kareru.

Spēlētāja karjerā būdams aizsargs, no 1991. līdz 1996. gadam pārstāvēja Turīnas "Juventus", ar kuru gan izcīnīja A Sērijas, gan Čempionu līgas titulu, Marčello Lipi vadībā spēlējot līdzās tādiem vīriem kā Antonio Konte (starp citu, Karera ir strādājis par viņa asistentu tai pašā "Juventus", un krievu mediji puspajokam prognozē, ka, Kontem kļūstot par Madrides "Real" jauno galveno treneri, Karera varētu atgriezties iepriekšējā ampluā), Anželo Peruci, Didjē Dešāns, Alesandro del Pjero, Fabricio Ravanelli un citi.

Trenera karjerā 10 mēnešu periodā, kamēr Konte bija diskvalificēts no futbola, Karera vadīja "Juventus", bet 2016. gadā kļuva par Maskavas "Spartak" galveno treneri, aizvedot komandu līdz 2016./17. gada Krievijas Premjerlīgas titulam. Krievijā mīlētais klubs tādējādi izcīnīja pirmo valsts čempionu titulu kopš tālā 2001. gada. Pa vidu "Spartak" bija piecas otrās vietas, no kurām viena tika izcīnīta Aleksandra Starkova vadībā. Bet, atgriežoties pie Kareras, 22. oktobrī "Spartak" vadība viņu no amata atlaida.

Un tagad Kareram ir brīvais laiks. To viņš vismaz daļēji nolēma pavadīt Latvijā, iekārtojoties "Kempinski" viesnīcā un šodien apmeklējot Virslīgas maču. Jocīga izvēle? Nebūt nē, Karera ir cieši saistīts ar Marko Trabuki - to pašu, kurš bez maz vai ir pielaulāts Maskavas "Spartak" un nesen mēģināja šai klubā iedabūt Džonu Teriju. Trabuki ir Jūrmalas "Spartaka" daļu turētājs.

Ierados uz spēli ļoti laicīgi un stadiona vestibilā izmantoju laiku lietderīgi, pastrādājot pie datora. Biju liecinieks, kā aptuveni 50 minūtes pirms spēles sākuma Karera, viņa sieva un Trabuki ieradās Slokas stadionā. Arī viņi uzkavējās vestibilā un tai skaitā sarunājās itāliski ar Gauraču. Cik labi zināt valodas! Kādā brīdī Kareras sieva vēlējās veikt pirkumu kafijas aparātā un nevarēja sadabūt vienu eiro - monētas nebija arī turīgajam vīram. Jau vēru vaļā maku, bet apsteidza Trabuki.

Jautrākā epizode gan bija cita. Maskavas "Spartak" Latvijas faniem (jā, tādu ir daudz) tika ierādīta vieta stadiona "balkonā" un pa to pašu maršrutu jādodas arī VIP viesiem, tātad arī Kareram. Viņš, pieklājīgs vīrs būdams, pacietīgi un lēni virzījās ar visu līdzjutēju armiju, kaut gan spēle jau tikko bija sākusies. Beidzot kāds fans ar lielu un sarkanu degunu (piedodiet!) ņēma iniciatīvu savās rokās un palīdzēja itāļu trenerim tikt visiem garām. Jums bija jāredz to dažu vīru sejas mīmika, kad pēc viegla uzsitiena pa muguru un apgriešanās viņi ieraudzīja, ka garām vēlas tikt pats Karera! Atgādinu, tie bija īstenie Maskavas "Spartak" fani, kuri Kareru atpazītu jebkuros apstākļos un kuri bija parūpējušies arī par šādu plakātu:

Plakāta tapšanas stāsts īsā video apskatāms šeit. Vēl jāmin, ka spēles pārtraukumā Karera atkal demonstrēja savu pieklājību, piekrītot vairākiem selfijiem, kā arī Gaurača veiktai kopbildei ar plašāku fanu pulku. Itālim pametot stadionu, "Spartak" fani skaļi skandēja Kareras vārdu.

Karera VIP zonā aprunājās gan ar Starkovu (abi - bijušie Maskavas "Spartak" treneri), gan ar Latvijas izlases galveno treneri Miksu Pātelainenu, gan citiem. Karera noskatījās maču līdz galam, tiesa, "Spartakam" veiksmi viņš neatnesa - vēl 79. minūtē tablo rādīja 0:0, bet RFS paguva uzvarēt ar 4:0. Svarīgākos vārtus sasita Roberts Savaļnieks, bet, atskaitot viņu, vēl ļoti simpatizēja Bekas Vačiberadzes sniegums. Vēl pieminēšu, ka, visticamāk, tieši saistībā ar Kareras ierašanos Slokā pabija arī pazīstamais Krievijas armēņu žurnālists Nobels Arustamjans. "Spartaks" parūpējās arī par konkursu, kurā laimīgais vinnēja velosipēdu un kopumā par maču labākais iespaids - nezinu, vai Kareras iespaidā, bet skatītāju bija ļoti daudz un šī bija tā retā reize, kad protokolā ierakstītais (490 skatītāji) pat šķita mazāk nekā patiesībā.

Pēc Slokas uz stundiņu ieskrēju mājās, bet tad laicīgi devos turpināt salt uz "Skonto" stadionu, lai datorā pavērotu El Clásico, bet pēc tam arī "Riga" un "Ventspils" maču, kurā galvaspilsētnieki varēja nodrošināt titulu. Otrajā puslaikā man pievienojās kolēģis Arkādijs, ar kuru kopā plānojām saražot video materiālu, jo pastāvēja liela iespēja, ka iemūžināsim kadrus, kuros "Riga" izcīna un svin čempionu titulu.

Spēle nelika vilties - ārkārtīgi aizraujošs 0:0 ar daudziem momentiem, atvairītu pendeli, atklātu, neprātīgu futbolu spēles beigu daļā. Tā bija no tām spēlēm, kuras beigšanos nevēlējos. Tāpat kā kausa finālā, skaļuma ziņā iespaidīgs atbalsts no tribīņu tālā gala bija "Ventspilij". Diemžēl, kā jau Latvijas futbolā ierasts, neiztika bez darvas karotes. Brīdī, kad "Riga" nopelnīja bīstamu standartsituāciju, Arkādijs filmēja "Riga" vadītājus ar labu nodomu - noķert viņu priekus, ja nu tiktu gūti vārti. Tā vietā viens no "Riga" pārstāvjiem, kurš, cik zinu, prot latviešu valodu, krieviski man uzbrēca, kāpēc neesam saskaņojuši filmēšanu. It kā visu nevarētu nokārtot ar civilizētu pieaugušu cilvēku sarunu. Gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr. Kaut kā pēdējā laikā aizvien biežāk Latvijas futbolā saskaros ar nervoziem cilvēkiem, kuri strauji par kaut ko apvainojas. Laikam par daudz žurnālistu mūsu futbolā. Nekas, arī šo krupi norīsim.

Jānoslēdz gan uz pozitīvas nots. Secināju, ka futbols abās apmeklētajās spēlēs bija ne tikai skatāms, bet arī kvalitatīvs. Ja vien visi mūsu vadošie klubi uzsākto kursu spētu noturēt ilgāk (viens un tas pats treneris, stabils sastāvs un finanses), esmu pārliecināts, ka Eirokausos Virslīga apliecinātu sevi vēl krietni labāk nekā šogad.

Ja nenotiks brīnumi, "Riga" titulu nodrošinās Valmierā - arī diezgan simboliski, ka tas notiks pilsētā, kurā Virslīgas nebija daudzus gadus. Intervijā ar Pertiju varēsiet izlasīt gruzīnu trenera pārdomas, kāpēc tieši "Riga" kļūs par čempioni, bet, ja par faktiem, tad tie ir uz delnas - sezonas gaitā komandai pievienojās Gabovs, Rakels, Lukjanovs, Paničs, Šaričs, Biļinskis un Brizola, bet par galveno treneri kļuva bijušais Bundeslīgas kluba "Werder" treneris Skripņiks. Patika, ka viņš preses konferencē gan pajokoja, gan arī nekautrējās par vienu no panākumu stūrakmeņiem saukt vārtsargu Robertu Ozolu (tādējādi atzīstot, ka aizsardzībā grēki bijuši). Retorisks jautājums - ko medijiem darīt ar Ozolu, kurš ir tik kautrīgs un noslēgts, ka gandrīz vienmēr atsaka intervijas?! Ir tie vārtsargi tomēr īpaša kasta... Lai veicas Robertam turpināt progresu un pārvarēt sevi komunikācijā ar žurnālistiem!