Lai tik "Metta" progresē, lai tik "Spartaks" neizjūk!
Šodien apmeklēju Virslīgas aizraujošo spēli starp "Mettu/LU" un "Spartaku" - lai gan viesi spēlēja krietni vājinātā sastāvā, mačs bija azartisks, visai līdzvērtīgs un ar trillera cienīgu atrisinājumu.
"Metta/LU" beidzot tika spēlēt Arkādijas dabīgajā laukumā un uzreiz cita lieta! Laukums lielāks, dabiskais segums - spēle uzreiz skatāmāka, futbolistiem spēlēt patīkamāk. Žoga nav, lielākas tribīnes - skatītājiem uzreiz komfortablāk un viņu ir krietni vairāk! Plus vēl arī padevās jauki laika apstākļi, spīdēja saule - ko vēl varēja vēlēties? Labu futbolu? Arī tas piepildījās - aizraujošs futbols un lielisks sižets!
Praktiski visas sēdvietas (kā man teica - ap 500) bija aizpildītas, vien "Spartaka" kaismīgāko fanu tuvumā nedaudz bija tukšumiņš. Atmosfēra lieliska - "Mettas/LU" fani dziedāja savas latviešu dziesmas, rībināja bungas, bet pretī deva arī "Spartaka" fani, nenogurstoši skandinot savu Spartaaaak vperjod ("Spartak", uz priekšu - no krievu val.). Padevās divcīņa arī tribīnēs.
"Spartaka" rindās jau ilgāku laiku nespēlē talantīgais Tvumasi, kurš joprojām esot Ganas U-20 izlases rīcībā. Tvumasi atgriešanās tika solīta jau sen, bet 18-gadīgais futbolists nekādi neparādās. Jau par šī spēlētāja prombūtni ir žēl, bet šodien vēl arī iztrūka uzreiz trīs(!) līderu - kolumbiešu Rua, Moskeras un Kortesa. Visi ir uzbrūkošā plāna spēlētāji, un viņu prombūtnei, protams, bija milzu nozīme, "Spartaka" sniegums kļuva bezzobaināks. Saprotams, ka, tuvojoties transfēru periodam, "Spartaks" cer savu preci veiksmīgi pārdot - jau sezonas sākumā kluba direktors Melkumjans neslēpa, ka tāds arī ir kluba mērķis.
Vien žēl, ka visi trīs pazuda vienlaikus (tas gan arī daļēji ir skaidrojams - cik sapratu, viss trio devies uz vienu un to pašu krievu 1. divīzijas klubu) un ka "Spartakam" nav jēdzīga rezervistu soliņa - ne velti Blagonadeždins izdarīja tikai vienu maiņu un to pašu piespiedu kārtā, kad potīti traumēja Bulvītis... Visu cieņu Blagonadeždinam, kurš pēcspēles preses konferencē akcentēja komandas mīnusus snieguma ziņā, nevis attaisnojās ar līderu neesamību. Tai pašā laikā mazliet žēl, ka ir visai liela neskaidrība ap "Spartaka" tagadni un nākotni - par futbolistu kustībām tiek runāts nelabprāt, to nevar nepamanīt. Tuvākajās dienās visdrīzāk patraucēšu Melkumjana kungu, bet nav pārliecības, ka uzzināšu ko vairāk... Jebkurā gadījumā ļooooti negribētos, lai "Spartaks", šī cerīgā un skatāmā komanda, jau sezonas vidū pajuktu...
Ar palikušajiem divi leģionāriem šodien pret pastarīti "Mettu" izrādījās par maz. Tiesa, Mesa vispār pat Virslīgas līmenī īpaši neizceļas (un dažbrīd netika pamatsastāvā), savukārt labās malas aizsargs Kastaneda kā allaž bija aktīvs, pieslēdzās uzbrukumiem, tomēr arī viņam šodien daudz kas nepadevās. No pārējiem "Spartaka" futbolistiem patika Jemeļina, Gramoviča, epizodiski Tarasova sniegums, un uzbrucēja pozīcijā(!) brīžiem uzplaiksnīja arī centra aizsargs Bulvītis. Tomēr, manuprāt, nav pārāk nopietni, ka Latvijas izlases reāls kandidāts Bulvītis jau otro spēli pēc kārtas ganās pa uzbrukumu, negūstot spēļu praksi savā pamatpozīcijā. Jebkurā gadījumā arī šādos apstākļos spēle iznāca diezgan līdzīga, un komandas abpusēji rādīja interesantu futbolu.
"Metta/LU", sākumā uzkāpjot uz lielajiem dabīgajiem laukumiem, pazuda - sākumā bija 1:5 Gulbenē un 0:2 Daugavpilī, toties pēc tam pirmais panākums uz dabīgā seguma pirms 20 dienām, kad Jelgavā mājinieki tika sagrauti ar 4:1, bet tad arī labas spēles Slokā ar "Jūrmalu" (0:0), Ventspilī (0:1). Kronis visam šīs dienas "Spartaka" sakaušana - neviens cits to nebija iespējis 12 spēles pēc kārtas, un tas nekas, ka pretiniekam trūka trīs līderu. Šķiet, šobrīd vairs nevar apgalvot, ka "Mettai" izdevīgi spēlēt mazā būrī uz mākslīgā seguma - progress ir acīmredzams, un studenti šobrīd var apspēlēt jebkuru jebkādā laukumā. Protams, bez veiksmes palīdzības pagaidām vēl neiztikt.
Arī šodien uzvarā pret "Spartaku" (2:1) veiksme palīdzēja, jo izdevās izraut uzvaru pēdējās sekundēs. Un nevar teikt, ka cīņā ar "Spartaku" mettiešiem piederēja izteikts pārsvars. "Mettas" treneris Riherts uzsvēra savas komandas izdarītos 15 sitienus, kas bijis vairāk nekā jūrmalniekiem, taču, kas attiecas uz momentiem, es subjektīvi vērtētu vienības līdzīgi. Vismaz pāris reizes Biezais vien noskatījās, kā bumba pēc spartakiešu sitieniem tikai nedaudz aizspurdz garām vārtiem.
Mettiešu rindās vislabāk patika Pallo un Milašēviča sniegums. Pallo gan 36. sekundē neizmantoja izcilu iespēju (bija jāiesit!) no vārtu priekšas (starp citu, tieši pēc acīgas Milašēviča piespēles), tomēr reabilitējās ar izjustu asistēšanu 33. minūtē, kad tikpat lielisks bija Zotovs - piespēle un ieskriešana "Spartaka" soda laukumā notika vienā sekundes desmitdaļā (vai pat simtdaļā), kas arī ļāva izvairīties no aizmugures. Tā nebija vienīgā Pallo piespēle - 57. minūtē viņš teicamā pozīcijā izveda Milašēviču.
Jāsaka, ka Milašēvičam ir visi dotumi, lai kļūtu par labu futbolistu - gara auguma, ļoti ātrs, ass uz kājām, nepiekāpīgs divcīņās, arī tehnisks. Tiesa, Mārtiņš bieži spēlē nolaistu galvu, neredzot laukumu, partnerus - 20 gadu vecumā gan tas ir piedodami, vēl ir laiks augt un progresēt. Savukārt treneris Riherts izcēlās ar pāris emocionāliem izkliedzieniem, piemēram, pēc savas komandas spēlētāja apelēšanas pie tiesneša: "Nevajag tev tur neko stāstīt, jāsāk spēlēt!" vai 35. minūtē nomainītajam Parfjonovam (neapmierinošā snieguma dēļ) pēc šķības piespēles: "Ko tu ņemies?! Mums ir diametrāli pretēju krāsu formas!"
Noslēgumā gribētu vēlreiz atkārtoties - "Metta/LU" Virslīgai ir ļoti vajadzīga. Patiesībā simpātijas pret šo klubu neslēpj arī citu klubu treneri (piemēram, "Jūrmalas" Pačko, Rīgas "Daugavas" Popkovs), un "Metta" tiešām piedod turnīram krāsainību. Gan futbola ziņā, bet jo īpaši filozofijas, spēļu organizācijas ziņā. Dažs labs no Virslīgas līderu vidus pat ar spēcīgu sastāvu un labiem rezultātiem (piemēram, Daugavpils "Daugava") nespēj sapulcēt kuplu skatītāju skaitu, bet "Metta", kas pirms šīs kārtas bija pastarīte, spēj. Tāpēc, ka kluba cilvēki cenšas. Neatkārtošos par ārpus futbola aktivitātēm, konkursiem u.tml., bet par daudz ko liecina komandas līdzjutēji. Vismaz puse skatītāju uz spēlēm ierodas ar "Mettas" zaļi balto atribūtiku, un ne jau tāpēc, ka šādi var tikt iekšā uz spēli bezmaksas, bet gan tāpēc, ka viņi "Mettu" izjūt kā savu komandu.
Kur ''Spartakam'' palika 2011.g 1.līgas spēlētāji Rjabinskis, Kolomijcevs, Briļs, Lukaševičs, Geiko, Plukaitis, Pūliņš, Krasnočubs? Kā arī krievu vārtsargs Ņevokšonovs un aizsargs J.Kačanovs?
''Spartakam'' vispār ir misēklis ar komunikāciju.
Futbola Virslīga - JPFS/FK Spartaks - kuru no ziņām sagatavoja ''Spartaka'' preses dienests (ja tāds vispār ir)?
Spartaks - Galvenā - arī ļoti ''izsmeļošas'' ziņas.
Jā Spartaks labi un skaisti spēle ar saviem leģionāriem, bet viņi šeit nav, lai uzvarētu pat Virslīgu, bet gan lai atrastu labāku darba vietu un tiesi tāpēc man nepatīk un nepatiks šie īslaicīgie projekti!!!
R.Geiko,R.Rjabinskis un S.Kolomincevs Spartakam vēl spēļu protokolos šad tad parādās,pārējie gan nē,lai gan ir pieteikti virslīgai.
J
2. Negribētu piekrist, ka tādi projekti, kā Spartaks (un Gulbene, kur arī leģionāri nāk un iet, pat vēl intensīvākā plūsmā nekā Spartakā) neko nedod Latvijas futbolam. Ieguvums ir futbola popularizācija savā pilsētā/novadā un iespēja vismaz epizodiski redzēt klātienē Latvijai netipiski augsta līmeņa futbolistus. Vēl viens ieguvums: Bulvītis Latvijas izlasei un laba forma izlases kandidātam Jemeļinam.
3. Melkumjani acīmredzot nav tik bagāti, lai uzturētu medaļu līmeņa komandu un nepārdotu leģionārus. Tomēr tai pašā laikā esmu pārliecināta, ka viņus patiešām interesē futbols, ne tikai andele; to esmu vērojusi jau kopš Spartaka iekļūšanas pirmajā līgā pirms gadiem pieciem. Tāpēc nedomāju, ka "balons plīsīs". kā nesen rakstīja viens no komentētājiem; tabulas augšgalā noturēties laikam neizdosies, tomēr pēc sastāva papildināšanas vajadzētu būt vismaz stabilai Virslīgas vidusmēra komandai.
4. Darbs ar skatītājiem un presi -- te nu no Spartaka varētu gan gribēt vairāk. Taču jāņovērtē arī, ka mājaslapa, kaut pavārga, eksistēja jau visus pirmās līgas gadus. Iespējamās spēlētāju pārejas un iegādes jau gan izmisīgi slēpj arī daudzi citi, piemēram, Ventspils.
Abi minētie klubi īstenībā ir veikušī milzu darbu un abu klubu spēles ir labi apmeklētas. METTA- ar kolosālu darbu izveidojusi futbola piramīdu un futbola skolu. Praktiski bez naudas spējusi izveidot klubu, piesaistīt patiesus un noturīgus fanus, pie tam stabili un ar nākotni. Nav pat svarīgi kurā līgā METTA būs nākamgad- tas nekur nepazudīs.
Spartaks ir gājis citu ceļu. Ne tik stabilu, bet ļoti reālu Latvijas situācija. Arī piesaistīti fani. Diemžēl liels risks, ka tie drīz vilsies.
Tomēr lai ka arī būtu šo klubu piemērs rāda izeju no apburtā loka- reālu ceļu kā futbols var atgūt pozīcijas Latvija.
Lai METTA turpina iesākto, un SPARTAKS, lai noturas. Piekrītu autoram!