''Liepājas'' direktors Jansons par birokrātiskajiem procesiem afrikāņu piesaistē

''Gadus atpakaļ, kad pirmie senegālieši pie mums bija, kad [Seidinū] Keitā brauca, tad man pasaka, ka no Senegālas. Man liekas, ka tas taču ir nereāli. Es labākajā gadījumā kaut kā ar laivu varētu viņu atvest no turienes,'' teica Dāvids Jansons, kurš futbola klubā ''Liepāja'' strādā teju no pirmās dienas.

''Viņiem Senegālā ir jānokārto vīza uz Ēģipti, jo viņi nevar uz Ēģipti lidot bez vīzas no Senegālas. Ēģiptē mēs viņiem norezervējam viesnīcu, rūpējamies par ēdināšanu, par visu. Pa to laiku viņiem gatavo vīzas. Viņi tur uzturās piecas līdz desmit dienas,'' teica Jansons.

Laikā, ko afrikāņi pavada Ēģiptes viesnīcā, futbola treniņiem laika netliek. ''Ko tur trenēties? Ja viesnīcā ir kaut kāda svaru zāle, tad jā, bet es domāju, ka, visticamāk, nē. Tās piecas, desmit dienas viņi tur uzturās un tad brauc uz Latviju.''

''Tas ir forši, ka viņi jau uzreiz atbrauc ar darba vīzām, jo viņiem Latvijas vēstniecībā tiek ielīmētas darba vīzas. Un viņi atlido uz šejieni gatavi, uzreiz oficiāli var strādāt. Piemēram, citiem, tā kā gruzīni, kas atbrauc, viņi var 30 dienas šeit uzturēties. Pa to laiku es viņiem taisu tās darba vīzas, bet viņi jau trenējās ar mums. Zini kā, oficiāli viņš var sākt strādāt divas nedēļas tikai pēc tam, kad viņš sācis trenēties. Viņiem ir grūti saprast, ka tās divas nedēļas nevaram neko samaksāt, jo neesam oficiāli pieņēmuši darbā,'' aizkulises ieskicēja Liepājas kluba direktors.

''[Kad brauc] uz try-out [pārbaudēm], tad viņi paši taisa vīzas. Zinu, ka daudzi arī man ir prasījuši taisīt. Arī ar šefu esam runājuši, ka tā nedrīkst un ka tā arī mēs nedaram, bet ir daudzi klubi, varbūt ne Latvijā, bet kaut vai tajā pašā Francijā, kaut kādās trešajās līgās, kad viņi it kā uztaisa darba līgumu, viņiem iedod to vīzu un beigās to darba līgumu anulē, bet viņam ir tā darba vīza uz gadu. Pēc būtības viņiem būtu arī jāanulē tā vīza. Viņš var gadu lidināties apkārt. Tā viņi dara. Bet tu vari arī uztaisīt vīzu uz pāris mēnešiem kā tūrisma vīzu, aizsūti oficiāli ielūgumu no kluba, ka vēlies, lai viņš atbrauc uz try-out. Tad viņš iet uz vēstniecību un viņam piešķir vai nepiešķir to vīzu.''

Vaicāts, kuras valsts vai pasaules daļas pārstāvjus oficiāli piesaistīt ir visgrūtāk, Jansons atbildēja: ''Āfrikas [valstis] jau ir visgrūtāk, tāpēc, ka tev ir jādabū divas vīzas. Viena vīza, lai tiktu līdz tai vēstniecībai, un otra vīza jādabū uz Latviju. Tas ir tas grūtākais. Kaut kādas Āfrikas valstis ir, kurām vieglāk, bet tādu ir baigi maz.''

Tāpat raidījuma laikā Jansons skaidroja, kā ''Liepājas'' klubā notiek leģionāru izmitināšana un kā tā gadu gaitā mainījusies. ''Tagad mēs esam diezgan advancētāki. Pieejam tam visam ar mazliet vēsāku prātu. Futbolists atbrauc, mums ir bāze – trīsstāvu māja ar vairākām istabām. Tur dzīvo jaunie džeki un tie, kas negrib sev ņemt dzīvokli. Ja ņem dzīvokli, tad klubs dod kaut kādu naudiņu. Pārējo tu pats [sedz]. Kādreiz bija tā, ka klubs slēdza līgumu ar dzīvokļa īpašnieku un visas tās problēmas mums bija arī jārisina. Vistrākāk bija ar to pašu Keitā. Foršs čalis, bet foršs čalis nav profesija. Vienmēr, kad viņš no tiem dzīvokļiem gāja ārā, tur bija tā, ka remonts jātaisa. Viņš gribēja tos dzīvokļus, Māris [Verpakovskis] vēl teica: ''Kādā dzīvoklī viņš Senegālā dzīvo, ja viņš tādu grib Liepājā atrast?'' Tā, ka pilī gribētu dzīvot. Liepāja jau ir maziņa, tu nevari tā, ka necelt telefonu. Tevi vienalga uz ielas atradīs. Tad mēs sapratām, ka, lai nebūtu tās galvassāpes tik lielas, tad katram dod kaut kādu naudiņu un katrs pats meklē.''

Pilns raidījuma ieraksts