Lajuks: "Stabili ir tikai Futbola federācijā, pārējie - entuziasti, darba rūķi"

Interesantākas atziņas Lajukam bija par Oļegu Gavrilovu, kuram daudzi piedēvē patiesā „Daugavas” noteicēja lomu: „Mēs esam pazīstami apmēram 20 gadu. Taču viņš nevar uzaicināt, jo klubā neieņem nekādu amatu. Varbūt kādu pārsteidza, ka mēs [redzami] kopā. Es ar viņu konsultējos, jo viņš ir futbola cilvēks, ļoti labi zina visu, kas notiek Daugavpilī, pazīst spēlētājus. Neskatoties uz savu varbūt negatīvo tēlu, varētu teikt, futbola attīstībā Daugavpilī pa šiem gadiem ieguldījis miljonus. Tāpēc neredzu nekādus šķēršļus, lai kontaktētos ar viņu. Viņš Daugavpilī ir vilcis to vezumu daudzus gadus, viņam tā lieta ir ļoti pie sirds.

Domāju, ka šobrīd situācija sakarā ar viņa diskvalifikāciju ir diezgan kutelīga. Tas tā jocīgi sanāk, ka divi cilvēki bija diskvalificēti it kā par vienu un to pašu pārkāpumu, un viens jau ir [Latvijas] populārākās komandas galvenais treneris [domāts Tamazs Pertija – pašreizējais Rīgas „Skonto” galvenais treneris]. Viņš pats pateica, ka [tas noticis] ne bez LFF prezidenta, cienījamā Gunta Indriksona gādības. Bet [otrs diskvalificētais] ir tāds kā atstumts. Es attiecos pret viņiem abiem vienādi. Cienu arī Tamazu kā treneri un cilvēku. Ne es stāvēju klāt, ne es konkrēti zinu, kas tur tika darīts. Es domāju, tas būtu visas Latvijas futbola sabiedrības labā, lai tas jautājums būtu noregulēts. Jābūt abiem cilvēkiem vienādā statusā.

Vai Gavrilova dēļ pār mani krīt ēna? Tu saproti, es vairs neesmu tādā vecumā, lai man kaut ko... Es labi zinu, ka par mani visu ko runā un stāsta. Es vienkārši to vairāk neņemu galvā, jo, godīgi sakot, ne mūsu sabiedrībā, ne arī futbolā ir kristāltīri cilvēki, kuri būtu svēti. Mēs neviens neesam svētais, katram ir kaut kāds maziņš vai lielāks pārkāpumiņš. Bet galvenais ir tas, ko katrs dara lietas labā. Tie cilvēki, kas, sevišķi ņemot vērā Virslīgu un klubu stāvokli, to vezumu nes – domāju, viņi visi ir jāciena un jāatbalsta. Šobrīd tā jokojot var pateikt, vienīgā siltā vieta ir Latvijas Futbola federācijā. Tur ir ļoti forši apstākļi, labas algas – ziemā silts, vasarā kondicionieris, atbalsts no FIFA un UEFA. Nekādā gadījumā nepārmetot un neapskaužot, bet tāda ir reālā situācija. Vienīgā organizācija Latvijas futbolā, kura stabili jūtas, ir Futbola federācija. Visi pārējie – tie ir darba rūķi, vienkārši entuziasti."

Lajuks arī deva ieskatu „Daugavas” budžetā: „Budžets veidojas no tā, ko mums iedos UEFA par čempionu titulu
un piedalīšanos Čempionu līgā. Tas ir apmēram 300 tūkstoši eiro. Plus vēl tas, kas palika no pagājušā gada. Cik palika? Mazliet, bet pavisam minimāli. Plus Krievijas investori, kas mums palīdz arī šogad. Jā, UEFA naudu saņemsim pēc starta Čempionu līgā. Tāpēc praktiski varbūt būs jādzīvo arī uz parāda, lai saprastu, ka tā nauda būs. Krievijas investori? Pagaidām viņi paši negrib atklāt savus vārdus, viņiem tas nav interesanti. Man nav tādu tiesību viņus nosaukt un reklamēt. Atbalsts, varētu teikt, ir pietiekams, lai startētu Latvijas čempionātā. Kaut kādi cipari nav tik svarīgi – tie nav miljoni, tas ir viennozīmīgi.”

Cita starpā Lajuks neslēpa neapmierinātību par to, ka šogad Virslīga būs tikai trīs apļu turnīrs: „Kā var gatavoties sezonai, ja maijā tām komandām, kas nespēlē Latvijas kausa izcīņas pusfinālā un finālā, ir divas spēles? Jūlijā arī ir divas! Kam tad gatavojas tie, kas tagad trenējas? Cita lieta, ka nepārtraukti ir jāspēlē 36 spēles plus vēl Latvijas kauss un Eiropas kauss. Tad dabiski, ka mēs sagatavošanā kaut ko mainītu. Vai būtu par to, ka desmit komandas sacenšas četros riņķos? Viennozīmīgi! Tie strīdi par to, ka četras labākās komandas dabū kaut kādu slodzi, jo spēlētāji ir izlasē un arī spēlē Eiropas kausos... Eiropas kausos – būsim reālisti, ja katrs klubs tiks otrajā kārtā, tas jau būs liels sasniegums. Virslīga nav tās sacensības, kur ir jāgatavo un jātrenējas jaunatnei, kā mums tagad modē ir uz to «spiest». Tās reāli ir profesionāļu vai pusprofesionāļu sacensības, kur jācīnās par kaut kādu rezultātu. Man liekas, ka 1. līga ir galvenais poligons, kur jātrenē jaunie.”

Pilnu lielo interviju ar Romānu Lajuku lasiet šīs nedēļas „Sporta Avīzes” numurā vai elektroniski šeit.