"Valmiera": 101 vārtu karnevāls, Mena, Krollis & Co sniedz vēsturisku titulu

Reti kurš ticēja, taču "Valmiera" to paveica - pēc četru gadu Rīgas klubu dominances Virslīgā triumfēja reģionu komanda. Galvenā trenera amatā strādāja Jurģis Kalns, kura vienīgā sezona līdz šim Virslīgā (kā galvenajam) bija pie "Tukums 2000", ieņemot... pēdējo vietu. Tikai Kristers Čudars iepriekš bija kļuvis par Latvijas čempionu - 2018. gadā astoņas spēles, tikai viena pamatsastāvā, "Riga" rindās, viņš toreiz bija jaunākais komandas dalībnieks. 2022. gada Virslīgas sezona dāvāja virkni jaunu čempionu.

"Valmierai" trumpju netrūka, bet viens no galvenajiem - stabils spēlētāju kodols. Pirmkārt, "Valmiera" no visām Virslīgas komandām saglabāja visvairāk sastāva no 2021. gada sezonas. Otrkārt, "Valmiera" 2022. gada sezonu aizvadīja ar minimālu traumu daudzumu, treneru štābs sevišķi nerotēja pamatsastāvu, un, nenoniecinot pārējos, titulu galvenokārt izcīnīja 13 spēlētāji. "Valmierai" bija savs zelta vienpadsmitnieks, kuram reti vajadzēja "piepalīdzēt", kamēr, piemēram, 20. spēlētāja nozīme bija simboliska.

11. spēles laika īpašnieks pa komandām

20. spēles laika īpašnieks pa komandām

"Valmieras" rindās pavisam uzspēlēja 29 spēlētāji. Divi no viņiem tikai reizi uznāca kompensācijas laikā - ja tas nebūtu noticis, skaits būtu 27 jeb tikpat, cik "Mettai" un "Daugavpilij" - komandām ar mazāko futbolistu skaitu. Kā jau izriet no augstāk parādītā, "Valmierai" 10 spēlētāju spēles laiks nepārsniedza 120 minūtes, tāpēc šis 29 futbolistu skaits izskatās lielāks, nekā faktiski ikdienā varēja novērot.

Čempioniem nebija viena spēlētāja ar lielāko spēles laiku, jo pirmo vietu sadalīja divi vīri - Rihards Matrevics un Romans Jakuba. Abi aizvadīja pilnus 34 mačus, izlaižot divas kārtas. Interesanti, ka ukrainis Jakuba nepiedalījās neveiksmīgajā 3. un 4. kārtā, kad "Valmiera" turnīra sākumā izsēja punktus pret "Daugavpili" (0:0) un "Mettu" (1:1). Alvis Jaunzems, Kamilo Mena un arī 11. spēles laika īpašnieks Džibrils Gejs piedalījās 35 no 36 spēlēm, tomēr šie trīs puiši ne vienmēr spēlēja no zvana līdz zvanam. Jāmin arī pārējie zelta sastāva varoņi, kuri satilpa minētajā 13-niekā: Raimonds Krollis, Daisuke Jokota, Daniels Balodis, Masaki Murata, Ivans Želizko, Emīls Birka, Maksims Toņiševs, Luka Silagadze.

Neskatoties uz spriedzi ceļā pēc titula, "Valmieras" sastāvā bija arī divi latvieši, kuri debitēja Virslīgā - Roberts Veips un Klāvs Lauva.

"Valmiera" vidēji spēlē izcīnīja 2.36 punktus, kas arī ir jauns rekords. 2021. gadā, izcīnot otro vietu, valmierieši Tamaza Pertijas vadībā pirmo reizi pārkāpa pāri divu punktu slieksnim (2.19), bet šoreiz sperts vēl viens solis tālāk. Cītīgi slavējām "Valmieru" par 4. un 3. vietu 2019. un 2020. gadā, bet šajās divās sezonās kopā iegūto punktu skaits (93) bija tikai mazliet lielāks nekā 2022. gadā (85), tiesa, tajās sezonās bija mazāk spēļu. Vēl interesants fakts: kamēr "Riga" pret piecām(!) komandām savāca maksimālos punktus (četras uzvaras četrās spēlēs), "Valmierai" šāds "triks" izdevās vienīgi pret "Super Nova". Titulu izšķīra fakts, ka valmierieši, kaut arī ne vienmēr perfekti, savstarpēji bija labāki par visiem (pret visām pretiniecēm paņemti vismaz 8 no 12 punktiem!) un dominēja arī "Top 4" komandu spēlēs, sakrājot gluži neticamu 8-2-2 bilanci. Tāpat atcerēsimies, ka "Valmierai" sezonas gaitā padevās fantastiska 15 uzvaru sērija, kas ir Virslīgas vēstures atkārtots rekords (līdzās "Skonto").

Ievadā minēju, ka "Valmiera" iepriekšējos gados katru sezonu kāpa pa pozīciju augstāk - arī RFS līdz šim bija pozitīva dinamika, tomēr 2022. gadā abu komandu ceļi šķīrās:

Ņemot vērā "Skonto" vēsturiski augsto latiņu, "Valmieras" vidēji iegūtie punkti bija 19. augstākie starp 31 čempioni. Interesantāk gan to salīdzināt "mūslaikos" jeb pēdējo 10 čempionātu kontekstā, un šeit jau "Valmiera" izskatās lieliski:

Rādītājs, kurā "Valmiera" 2022. gadā izcēlās visiespaidīgāk, bija vārtu gūšana - pateicoties tai, jauno čempionu mači līdzās "Mettai" bija kopumā rezultatīvākie ar 126 vārtiem (101:25, "Mettai" 38:88). Kalna komanda tika pāri maģiskajai 100 vārtu robežai, iesitot 101 vārtus - par 18 vairāk nekā RFS un par 33 vairāk nekā vicečempione "Riga". Krollis kļuva par rezultatīvāko spēlētāju Virslīgā ar 24 vārtiem, viņam piebalsoja Mena ar 14, Gejs ar 12 vārtiem. Tātad šim trio 50 no 101 vārtiem, turklāt septiņas(!) reizes pretinieki raidīja bumbu savos vārtos, tādējādi, šos vārtus izslēdzot, trio iesita 53% vārtu. Kalns nereti minējis, ka pēc Kroļļa aiziešanas paliek Aliuns Ndojs - atzīmēsim, ka šis senegālietis guva septiņus vārtus, lai gan pamatsastāvā izgāja tikai septiņas reizes.

Diez vai "Valmiera" izcīnītu titulu, ja nebūtu arī citu ieroču pienesēju - Jokota rezultatīvi piespēlēja 15 reizes (trešais līgā), Jaunzems 11 reizes (piektais). Tomēr par komandas un līgas labāko piespēlētāju kļuva tas pats Mena, pārspējot arī Virslīgas dekādes rekordu - Kamilo apaļas 20 reizes asistēja vai citā veidā kā pēdējais pirms gola autora līdzdarbojās vārtu gūšanā. Mena ar 14+20=34 bija produktīvākais futbolists Virslīgā. Krollim 24+5=29 un otrā vieta līgā, Jokota ar 8+15=23 ceturtais, Gejs ar 12+4=16 astotais, Jaunzems ar 4+11=15 trīspadsmitais. Atzīmēsim arī Silagadzes 5+7=12 un Želizko 4+6=10. Ja komanda gūst 101 vārtus, uzbrukuma izcilnieku patiesi netrūkst.

Daži no augstākminētajiem spēlētājiem (treneris mani palabotu, ka visi!) bija būtisks faktors arī spēlē bez bumbas. Ja palūkojamies uz pēdējo aizsardzības bastionu, vārtsargiem, protams, priekšplānā Matrevics. Rihards vārtus sargāja 34 no 36 spēlēm, 12 reizes palika nepārspēts un no pamatvārtsargiem ieņēma otro vietu aiz Nila Toma Puriņa rādītājā "minūšu skaits, kuros ielaiž vienus vārtus". Matrevicam varēja būt vairāk sauso spēļu, taču gluži vai kāda burvestība lika bieži vien spītīgi (nereti komandas atslābums jau uzvarētā spēlē) ielaist tieši vienus vārtus - no 4. septembra līdz 6. novembrim Rihardu pa reizei pārspēja deviņos mačos pēc kārtas! Lūk, Matrevica ielaistie vārti Virslīgā pa spēlēm:

Pēdējā nullīte ir zīmīga - "Valmiera" izšķirošajā brīdī atgriezās uz neielaisto vārtu takas, svinot 2:0 Liepājā, kas garantēja triumfu Virslīgā. Pa mačam sezonas gaitā vārtus sargāja Lauva un Vjačeslavs Kudrjavcevs - abi pret apakšgala vienībām palika nepārspēti.

"Valmieras" izcīnītais tituls ir apbrīnas vērts ne tikai komandas vecuma dēļ (par to mazliet vēlāk), bet arī aplausu vērts, jo pusi (48%, ja esam punktuāli) spēles laika treneri atvēlēja latviešu futbolistiem. Tas bija jūtami lielākais rādītājs starp "Top 5" komandām ("Riga" 30%, RFS 37%, "Liepāja" 34%, "Auda" 32%). Ņemot vērā limitu, minimums ir 27%, tātad iekavās minētās četras komandas vairāk vai mazāk leģionārus izmantoja tuvu maksimumam, kamēr "Valmierai" ikdienā galva par limitu nesāpēja. Turklāt Valmiera samazināja ārzemnieku skaitu salīdzinoši ar iepriekšējām divām sezonām, kad finišēja trešajā un otrajā vietā. Tai pašā laikā, protams, arī "Valmieras" ārzemnieku loma titula izcīnīšanā ir vērā ņemama - vidēji spēlē kaut uz minūti laukumā izgāja 7.8 leģionāri un starp 13 spēlētājiem ar lielāko spēles laiku septiņi bija viesspēlētāji. Leģionāru ģeogrāfija: Senegāla (četri), Ukraina (trīs), Japāna (divi), Gruzija, Kolumbija un Portugāle (pa vienam).

Kā jau kolēģis Agris Suveizda izpētīja, "Valmiera" kļuva ne tikai par jaunāko Virslīgas čempioni vēsturē, bet arī jaunāko čempioni attiecīgajā sezonā visā Eiropā, kas, protams, ir unikāls fakts. Skaidrs, ka "Valmiera" ar vidējo vecumu 22.2 gadi bija krietni jaunāka nekā tās tiešās konkurentes "Top 5" (rēķinot precīzo vecumu sezonas vidū un spēles laika proporciju) - caurmērā par 4.5 gadiem jaunāka nekā "Riga", par 5.4 gadiem nekā RFS, par 5.7 gadiem nekā "Liepāja" un par 2.2 gadiem nekā "Auda". Izmantojot visu kaut reizi spēlējušo futbolistu pilnos gadus sezonas izskaņā, "Valmieras" vidējais vecums bija 21.5 gadi. Tikai "Metta" un "Tukums 2000/Telms" bija jaunākas, tātad par čempioni kļuvusī "Valmiera" bija pat jaunāka nekā debitantiem pārpilnā "Super Nova". Ar nelieliem spēles laikiem, tomēr "Valmierai" bija salīdzinoši daudz tīņu - Lauva un Artūrs Bērziņš (pa 18), Kristers Penkevics, Oļģerds Raščevskis, Mesa Diops un Lūkass Vapne (pa 19). Taču vecuma sakarā būtiskākais ir uzsvērt, ka komandas vecākais spēlētājs bija Gejs, kuram, sezonai beidzoties, bija vēl tikai 25 gadi! Nevienai citai Virslīgas komandai nebija tik jauns gados vecākais spēlētājs.

"Valmiera" lielu sezonas daļu arī atradās vadībā rangā "vismazāk kartīšu". Pirms pēdējās kārtas, kurā izšķīrās titula liktenis, "Valmiera" bija par trim kartītēm mazāk nekā tuvākajai sekotājai RFS un par četrām mazāk nekā "Daugavpilij". Minētās abas komandas pēdējā kārtā nopelnīja pa vienai dzeltenajai kartītei, savukārt "Valmiera" pirmajā puslaikā stipri nervozēja un sapelnīja trīs brīdinājumus jau pirmajās 20 minūtēs, bet mačā kopā sešas un atkrita uz trešo pozīciju. Skaidrs, ka kopumā "Valmierai" par šo maza bēda. Neskatoties uz "Valmieras" kopumā korekto spēli (pārliecinoši mazākais dzelteno kartīšu skaits piecu sezonu laikā Virslīgā), Želizko pamanījās sapelnīt 13 dzeltenās kartītes - visā turnīrā viņu pārspēja tikai iepriekšējās sezonas komandas biedrs Ibrahīva Sovs (15), kurš īrē pārstāvēja Tukumu. Muratam septiņas dzeltenās un viena sarkanā kartīte, bet vērts izcelt, ka kopumā tikai pieci "Valmieras" spēlētāji Virslīgas sezonā dabūja vairāk par trim dzeltenajām kartītēm. Jaunzems un Birka, nospēlējot 35 un 32 spēles, nenopelnīja nevienu!

10 laukuma spēlētāji ar lielāko spēles laiku bez nevienas kartītes Virslīgas sezonā

Gan 2021., gan 2022. gadā "Valmieras" labāko desmitniekā pēc spēles laika iekļuva Jaunzems (1. un 3.), Matrevics (2. un 1./2.), Krollis (3. un 4.), Želizko (4. un 9.), Jokota (5. un 5.) un Mena (9. un 7.). Pavisam mazliet pietrūka Gejam (10. un 11., 2022. gadā par 26 minūtēm zaudējot Birkam). "Valmiera" 2022. gadā salīdzinoši ar 2021. gadu kopumā saglabāja savu kodolu vislabāk un ievērības cienīgi, ka "Top 10" pēc spēles laika divu sezonu periodā vietu saglabāja uzreiz seši spēlētāji. 2022. gadā Jakuba, Balodis, Murata un Birka nomainīja Sovu (devās īrē), Luku Gadrani (pameta komandu), Papu Fallu (traumas dēļ šoreiz 15. laiks) un Geju (jau minēts, 11. laiks).

Zemāk tabula ar spēlētāju statistiku. ŠEIT pieejams arī "Excel" fails, kurā varat aplūkot spēlētāju statistiku pa spēlēm sezonas gaitā!

Vec. – vecums jeb pilnie gadi sezonas beigās. P - pozīcija (V - vārtsargs, A - aizsargs, P - pussargs, U - uzbrucējs). Min. - kopā nospēlētās minūtes. Sāk. - spēļu skaits sākumsastāvā. Dz.k. - dzeltenās kartītes. Sark. - sarkanās kartītes.

Piezīmes:
(1) Sp. – spēļu skaits
(2) P. - iegūtie punkti
(3) Vid.p. - vidēji spēlē iegūtie punkti
(4) Futb.sk. - futbolistu skaits (tie, kas vismaz reizi bijuši laukumā Virslīgas sezonā)
(5) Vec. - vidējais vecums sezonas beigās tiem, kuri kaut reizi izgāja laukumā Virslīgas ietvaros
(6) Leģ. – vidējais leģionāru skaits laukumā (ieskaitot uz maiņu nākušos) vienā spēlē
(7) Sark. – kopā nopelnītās sarkanās kartītes
(8) Dzelt. – vidējais dzelteno kartīšu skaits vienā spēlē
(9) Skat. – vidējais skatītāju skaits mājas spēlēs
"*" - "Covid-19" ierobežojumu ietekme
"**" - iekļautas spēles pret "Ventspili", punktu statistikā nav iekļautas tehniskās uzvaras pār "Noah".

Rezultatīvākie spēlētāji pēc sistēmas "vārti+rez.piespēles" (vismaz divus rezultatīvos punktus ieguvušie)

Komanda

Mājās/viesos

Visvairāk punktu pret: "Super Nova" (5:1, 1:0, 7:0, 6:1=12p.).
Vismazāk punktu pret: "Daugavpili" (0:0, 1:0, 5:1, 1:1=8p.) un RFS (3:1, 4:0, 2:2, 1:1=8p.).
Lielākā uzvara: 3. aplī mājās 7:0 pret "Super Nova".
Lielākais zaudējums: 1. aplī viesos 1:2 pret "Riga", 3. aplī mājās 1:2 pret "Spartaku", 3. aplī mājās 0:1 pret "Liepāju".
Vidējais vārtu skaits: 2.81 iesisti, 0.69 ielaisti, kopā 3.50 (vidēji čempionātā 1.49:1.49, kopā 2.97).

Rezultāti pa spēles nogriežņiem

Gūtie/ielaistie vārti pa minūtēm (45. un 90. minūtē ietilpst arī attiecīgo puslaiku kompensācijas laiki)

Skatītāji mājas spēlēs

"*" - skatītāji nedrīkstēja apmeklēt 15. oktobra mājas spēli pret "Audu", jo iepriekšējā reizē, 11. septembrī pret "Riga" (3:1), apsardze bija ielaidusi cilvēkus ar pirotehniku un tribīnēs šī pirotehnika tika neuzmanīgi lietota, kā rezultātā kāds bērns guva miesas bojājumus Šī spēle vidējā apmeklējuma un mediānas aprēķinā nav iekļauta, lai precīzāk atspoguļotu reālo skatītāju interesi un apmeklējumu.

Mediāna: tiek izslēgtas astoņas vislabāk apmeklētās un astoņas vissliktāk apmeklētās mājas spēles un aprēķināts vidējais apmeklējums atlikušajās divās spēlēs. Šādā veidā tiek mazināta “ekstrēmu” nozīme – piemēram, 2022. gada Virslīgas apmeklējuma rekordspēle "Riga" – RFS pulcēja 4 258 skatītājus un pamatīgi ietekmē vidējo apmeklējuma rādītāju, taču neraksturo “ikdienas” situāciju.

"Valmiera" pirmo gadu uzņēma skatītājus Jāņa Daliņa stadionā, kopš tā atjaunošanas. Arī Vidzemes Olimpiskajā centrā (VOC) skatītāji labprāt nāca uz spēlēm. Sportiskie rezultāti noteikti piepalīdzēja, un "Valmiera" sakrāja trešo labāko vidējo apmeklējumu un pat otro, ja skatāmies mediānu ("Riga" atsevišķās spēlēs sasniedza grandiozus rādītājus, bet "Valmiera" uz stabilitātes rēķina mediānas rādītājā to mazliet apsteidza, piekāpjoties vienīgi "Liepājai").

"Valmiera" Daliņa stadionā aizvadīja 10 mājas spēles, bet VOC astoņas (arī "tukšo" maču, kuru gan apmeklēja skatītāji aiz žoga). Apmeklējums šajās abās norises vietās bija attiecīgi 596 un 369, izslēdzot nullīti. VOC divas vislabāk apmeklētās spēles bija pirmā (pret "Spartaku" 2. kārtā) un pēdējā (1:1 pret RFS dramatiskā cīņā), sasniedzot 650 un 715 skatītājus. Savukārt Daliņā "Valmiera" divreiz tika pāri tūkstoš skatītāju robežai - pirmajā reizē 20. maijā pret "Audu" (1 120) un pirmssvētku dienā 22. jūnijā, kad ar 4:0 tika sadragāta RFS (1 161). Salīdzinoši tikai 620 līdzjutēji bija uz ļoti izšķirošo "Valmiera" - "Riga" maču (3:1) 11. septembrī. Vienīgo reizi pāri 200 skatītāju skaitam "Valmiera" netika otrajā mājas spēlē VOC, kad 6. aprīlī mājinieki netika galā ar "Mettu" (1:1, 140 cilvēki). Tomēr kopējais secinājums par skatītāju apmeklējumu Valmierā ir pozitīvs - ar 502 līdzjutējiem vidēji mačā tika pārspēts iepriekšējais augstākais rādītājs (455 cilvēki 2019. gadā) "mūsdienu" šīs komandas ērā.

Leģionāri
Vidēji: 7.8 leģionāri* ik spēlē, 5. vieta Virslīgā (četrām komandām bija vairāk leģionāru). "*" - vidējais leģionāru skaits laukumā (ieskaitot uz maiņu nākušos).

Fair Play
Vidēji: 1.94 punkti ik spēlē (par sarkano kartīti trīs punkti, par dzelteno viens), 3. vieta Virslīgā (divas komandas Virslīgā bija disciplinētākas). Virslīgā vidēji – 2.34 punkti.

Komandu apskati

Man ir "Patreon" konts. Ja vēlies atbalstīt manu darbošanos Latvijas futbolā un patērēt papildus saturu (blogi, analīzes, audio uzrunas) par pašmāju futbolu, pievienojies ŠEIT!