"Spartaks": četri treneri, ārzemnieku sarukums, Laizāna labākā sezona

Jūrmalas “Spartaks” ir divkārtējais Latvijas čempions (2016., 2017.), ne reizi nav ieņēmis 2.-4. vietu, septiņas reizes ieņēmis 5. vai 6. vietu, bet līdz šim sportiski sliktākā bija 2013. gada sezona, kad komanda palika 7. vietā. Šogad šis antirekords krita, “Spartakam” paliekot 8. vietā. Turklāt jūrmalnieki ilgu laiku bija kandidāti arī uz kādu no pēdējām divām vietām. Noteikti par labu nenāca biežās treneru maiņas – ja visas pārējās Virslīgas komandas iztika ar vienu vai diviem galvenajiem treneriem, tad “Spartaks” pamanījās pastrādāt ar četriem! Polis Pšemislavs Lagožnijs vadīja komandu 12 spēlēs, portugālis Fabianu Flora astoņās, spānis Viktors Basadre 10, bet vienīgais pašmāju speciālists šajā kvartetā Oskars Kļava sešās.

Jūrmalas “Spartaka” kreklā vismaz reizi laukumā izgāja 34 futbolisti – tikai trim komandām šis skaits bija vēl lielāks. Septiņi spēlētāji pamatsastāvā izgāja vairāk nekā 20 reizes – Oļegs Laizāns, Raivis Skrebels, Valentīns Zehovs, Kvadvo Asamoā, Deniss Meļņiks, Daniels Grauds un Dāvis Viljams Veisbuks. Pēdējie divi jāizceļ īpaši – no “Jelgavas” pārnākušais Grauds šogad Virslīgā debitēja un uzreiz sakrāja ievērojamu spēles laiku, savukārt vārtsargs Veisbuks 2021. gadā divreiz nāca uz maiņu pret “Noah”, toties šogad, esot joprojām ļoti jaunam (17 gadi), dabūja pilnas 22 spēles.

Tomēr stāv pāri visam Laizāns. 35 gadus vecais veterāns Virslīgā debitēja 2005. gada 5. novembrī (tajā pašā gadā, kurā Veisbuks piedzima), Virslīgā ir aizvadījis 14 sezonas (četrus gadus izlaidis ārzemju karjeras dēļ), taču tieši šogad aizvadīja rezultatīvāko sezonu dzīvē. Skaidrs, ka ne vienmēr sausa gūto vārtu statistika parāda iespēto, taču Laizāna gadījumā nav nekādu šaubu – lielākais spēles laiks, līdera loma, vairāki skaisti tālšāvieni un kopumā septiņi gūtie vārti centra pussargam komandā, kas cīnījās par palikšanu līgā. Laizāns visās 36 kārtās izgāja sākumsastāvā, 29 reizes nospēlējot no zvana līdz zvanam. Tikai “Liepājas” vārtsargs Krišjānis Zviedris sakrāja vairāk minūšu. Izņemot Zviedri un Laizānu, vēl tikai Nemaņa Belakovičs Virslīgā izgāja laukumā visās 36 spēlēs (tātad ieskaitot arī nākšanu uz maiņu). Arī Skrebels bija tuvu maksimumam. Raivis pirmajās 34 kārtās arī katru reizi izgāja pamatsastāvā, tad pirmspēdējā kārtā nāca uz maiņu, bet noslēdzošajā mačā nebija pieteikumā, jo guva savainojumu – treniņā saskriešanās ar galvām ar komandas biedru Vladislavu Soloveičiku.

Par Grauda debiju jau sacīts, bet kopumā “Spartaks” 2022. gadā deva iespēju aizvadīt pirmo spēli Virslīgas karjerā uzreiz 10 spēlētājiem – debija arī Artūram Ostapenko (pirmajā spēlē vārti pret čempioni RFS), Kristeram Ataram, Artjomam Zamullo, Danilam Patijčukam, Aļģirdam Gražim, Rikardo Jagodinskim, Kristapam Puzānovam, Kristianam Godiņam un Timuram Azarovam. Šai kompānijai iekavās varam pielikt vēl divus. Vārtsargs Iļja Isajevs formāli debiju piedzīvoja 2020. gada rudenī kā laukuma spēlētājs (pret RFS 71. minūtē nomainīja Nilu Tomu Puriņu, kurš arī spēlēja kā laukuma spēlētājs), kad “Riga” plosīja “Covid-19”, bet kā vārtsargs tieši šogad “Spartaka” kreklā. Savukārt Deņiss Rogovs šogad debitēja “Audas” kreklā, vienā mačā nākot uz maiņu kompensācijas laikā, bet vasarā pārcēlās uz “Spartaku” un nospēlēja 10 spēles, četrreiz esot starta vienpadsmitniekā.

Sešus gadus pēc kārtas “Spartaks” vidēji mačā Virslīgā bija izcīnījis vairāk par punktu spēlē, bet šogad paslīdēja zem šīs robežas – 0.86 punkti. Arī 2013. un 2015. gadā Jūrmalas komanda nesasniedza punktu spēlē, taču šī gada rādītājs ir zemākais 11 sezonu laikā Virslīgā. Pa treneriem šis rādītājs sanāca stipri dažāds: Lagožnijam 0.17 punkti, Floram 1.50 punkti, Basadrem 0.40 punkti, Kļavam īsajā periodā iespaidīgi 2.17 punkti, tiesa, Oskaram pret “Top 4” sanāca cīnīties tikai reizi.

Vārtus gan “Spartakam” izdevās iesist par kripatiņu biežāk nekā vienreiz mačā (37 vārti 36 spēlēs), tomēr vēl 2020. gadā jūrmalnieki kaut reizi izcēlās ikvienā spēlē un pavisam 27 spēlēs guva 53 vārtus. Tai periodā “Spartaks” krietni lielāku uzsvaru lika uz talantīgiem ārzemju puišiem.

Par Laizāna septiņiem vārtiem jau tika minēts, bet par komandas rezultatīvāko spēlētāju kļuva RFS piederošais slaidais brazīlietis Leu Gaušu, kurš komandā ieradās tikai sezonas vidū un paguva gūt astoņus vārtus. Piecus vārtus pievienoja Kvadvo Asamoā, kurš Latvijā pavadīja jau trešo gadu. “Spartaka” rindās neatradās efektīvs saspēles vadītājs, atslēgas piespēļu dalītājs – Laizānam ar četrām rezultatīvām piespēlēm pietika, lai kļūtu par labāko savā komandā šai rādītājā. Sistēmā “vārti + piespēles” Laizāns ar 11 punktiem ierindojās 25. vietā Virslīgā un bija devītais starp Latvijas spēlētājiem.

“Spartaka” vārtus sezonas gaitā sargāja trīs vārtsargi – Veisbuks (22 spēles), Dāvis Ošs (deviņas spēles, vasarā devās uz “Riga”) un Isajevs (piecas spēles, vasarā atnāca no “Riga”). Pretinieki, spēļu skaits un situācijas bija dažādas, bet šo vārtsargu vidējais ielaisto vārtu skaits bija attiecīgi 2.27, 1.33 un 2.60. “Spartakam” vārtus neskartus izdevās noturēt septiņās spēlēs – Veisbukam un Ošam pa trim reizēm, Isajevam vienreiz.

Runājot par dažādiem “Spartaka” antirekordiem, kā allaž jāņem vērā fons. Jūrmalas klubs iepriekš allaž licis lielu uzsvaru uz leģionāriem, bet šogad kā nekad paļāvās uz vietējiem futbolistiem, bieži vien jaunekļiem. Šogad “Spartaka” sastāvā vidēji spēlē laukumā izgāja 3.5 ārzemnieki, kas ir 11 sezonu mazākais rādītājs – vēl 2020. gadā (kad “Spartaks” sita katrā spēlē) tas bija 11.0 un vēl pērn 8.3. Pat visos tajos gados, kad leģionāru limits bija būtiski mazāks (pieci esošo astoņu vietā), “Spartaks” laukumā laida vairāk ārzemnieku nekā 2022. gadā.

Sezonas beigās, kad uzvaras krāja Kļava, “Spartakam” ļoti palīdzēja Somijas pilsonis Adams Marhijevs, kurš rudenī atgriezās no īres. Pirmo pussezonu nospēlēja Abioduns Ogunniji, otro – Gaušu un Jaroslavs Terehovs. Savukārt visas sezonas garumā jūrmalnieki paļāvās tikai uz diviem leģionāriem – Zehovu un Asamoā. Leģionāru kopējā ģeogrāfija: Krievija, Gana, Ukraina, Nigērija, Brazīlija, Somija, Horvātija, Francija.

“Spartaka” vidējais vecums bija 21.5 gadi, ja izmantojam visu kaut reizi spēlējušo futbolistu pilnos gadus sezonas izskaņā (pielikumā “Excel” failā ir arī korektāks aprēķins, ņemot vērā futbolistu precīzo vecumu sezonas vidū un spēles laika proporciju, “Spartaka” gadījumā faktiski tas bija jūtami lielāks, tuvu 23 gadiem, ņemot vērā Laizāna spēles laiku un daudzu jauniešu simboliskās minūtes). Laizānam 35, Aleksandram Solovjovam 34, Mārcim Ošam 31, Dāvim Ošam 27, un Daniils Hvoiņickis savos 24 gados bija piektais vecākais starp 34 spēlētājiem. 13 spēlētājiem sezonas beigās vēl nebija 20 gadu – Azarovs (16), Veisbuks, Jagodinskis (abiem 17), Markuss Maksimuss Alpēns, Atars, Puzānovs, Godiņš (visiem 18), Grauds, Ostapenko, Arturs Krancmanis, Rogovs, Patijčuks un Gražis (visiem 19).

Kartīšu aspektā “Spartaks” bija relatīvi korekta komanda. Divas diskvalifikācijas sezonas gaitā izcieta Asamoā un Klāvs Kramēns. Ganietis sezonas gaitā sakrāja septiņas dzeltenās kartītes, savukārt Kramēns savos 15 mačos paguva nopelnīt gan sarkano, gan četras dzeltenās kartītes. Interesanti, ka Laizāns pirmos divus dzeltenos plāksterus dabūja jau pēc piecām kārtām, trešo 21. spēlē, tomēr izvairījās no diskvalifikācijas līdz pat sezonas beigām.

Gan 2021., gan 2022. gadā “Spartaka” labāko desmitniekā pēc spēles laika iekļuva Skrebels (1. un 2.), Ogunniji (4. un 10.) un Asamoā (7. un 4.).

Zemāk tabula ar spēlētāju statistiku. ŠEIT pieejams arī "Excel" fails, kurā varat aplūkot spēlētāju statistiku pa spēlēm sezonas gaitā!

Vec. – vecums jeb pilnie gadi sezonas beigās. P - pozīcija (V - vārtsargs, A - aizsargs, P - pussargs, U - uzbrucējs). Min. - kopā nospēlētās minūtes. Sāk. - spēļu skaits sākumsastāvā. Dz.k. - dzeltenās kartītes. Sark. - sarkanās kartītes.

Piezīmes:
(1) Sp. – spēļu skaits
(2) P. - iegūtie punkti
(3) Vid.p. - vidēji spēlē iegūtie punkti
(4) Futb.sk. - futbolistu skaits (tie, kas vismaz reizi bijuši laukumā Virslīgas sezonā)
(5) Vec. - vidējais vecums sezonas beigās tiem, kuri kaut reizi izgāja laukumā Virslīgas ietvaros
(6) Leģ. – vidējais leģionāru skaits laukumā (ieskaitot uz maiņu nākušos) vienā spēlē
(7) Sark. – kopā nopelnītās sarkanās kartītes
(8) Dzelt. – vidējais dzelteno kartīšu skaits vienā spēlē
(9) Skat. – vidējais skatītāju skaits mājas spēlēs
(10) "Spartaka" 2016. gada rādītājos izslēgta nenotikusī spēle ar "Riga", lai labāk parādītu sportisko ainu
"*" - "Covid-19" ierobežojumu ietekme
"**" - iekļauta spēle pret "Ventspili", punktu statistikā nav iekļautas tehniskās uzvaras pār "Noah".

Rezultatīvākie spēlētāji pēc sistēmas "vārti+rez.piespēles" (vismaz divus rezultatīvos punktus ieguvušie)

Komanda

Mājās/viesos

Visvairāk punktu pret: "Super Nova" (0:0, 3:0, 2:3, 3:1=7p.), "Daugavpili" (0:2, 2:0, 2:1, 1:1=7p.) un "Mettu" (0:2, 4:2, 0:0, 2:0=7p.).
Vismazāk punktu pret: RFS (2:3, 0:2, 0:2, 0:3=0p.) un "Riga" (0:3, 0:4, 1:2, 1:3=0p.).
Lielākā uzvara: 2. aplī viesos 3:0 pret "Super Nova".
Lielākais zaudējums: 2. aplī viesos 0:5 pret “Audu”, 4. aplī mājās 1:6 pret “Valmieru”.
Vidējais vārtu skaits: 1.03 iesisti, 2.08 ielaisti, 3.11 kopā (vidēji čempionātā 1.49:1.49, kopā 2.97).

Rezultāti pa spēles nogriežņiem

Gūtie/ielaistie vārti pa minūtēm (45. un 90. minūtē ietilpst arī attiecīgo puslaiku kompensācijas laiki)

Skatītāji mājas spēlēs

Mediāna: tiek izslēgtas astoņas vislabāk apmeklētās un astoņas vissliktāk apmeklētās mājas spēles un aprēķināts vidējais apmeklējums atlikušajās divās spēlēs. Šādā veidā tiek mazināta “ekstrēmu” nozīme – piemēram, 2022. gada Virslīgas apmeklējuma rekordspēle “Riga” – RFS pulcēja 4 258 skatītājus un pamatīgi ietekmē vidējo apmeklējuma rādītāju, taču neraksturo “ikdienas” situāciju.

“Spartaks” bija vismazāk apmeklētā komanda Virslīgā, mazliet atpaliekot no “Audas”. Šeit gan patiešām nav ko brīnīties, jo, parokoties vēstures annālēs, jāatgādina, ka pat 2016. gadā un 2017. gadā, kad “Spartaks” kļuva par čempionu, apmeklējuma rādītājos bija attiecīgi pirmspēdējā un pēdējā vieta. Absolūtos skaitļos “Spartaka” līdzjutēju skaits bija mazākais 11 gados Virslīgā, neskaitot pērno gadu, kad apmeklējumu būtiski ietekmēja “Covid-19” ierobežojumi.

12 no 18 mājas spēlēm “Spartaks” šogad aizvadīja omulīgajā Slokas stadionā, kur ir gan plaši apdzīvota pilsēta, gan tūristi, gan jumts virs galvas, tomēr pat šie apstākļi nav uzrunājuši futbola interesentus. Slokā vidēji atnāca tikai 170 cilvēki, bet maksimums fiksēts 3. septembrī pret Tukumu (1:3, 215 skatītāji). “Spartaka” kopumā vislabāk apmeklētā spēle bija pati pirmā – 1. kārtā LNK “Sporta parkā” pret RFS (2:3), kad sanāca 350 līdzjutēji. Šeit gan nav jābūt gaišam prātam, lai saprastu iemeslus – sezonas sākums un faktiskā RFS mājvieta. Nākamajās piecās reizēs turpat uz “Spartaka” mājas spēlēm sanāca vien 92-107 fani.

Leģionāri
Vidēji: 3.5 leģionāri* ik spēlē, 7. vieta Virslīgā (trim komandām bija mazāk leģionāru). "*" - vidējais leģionāru skaits laukumā (ieskaitot uz maiņu nākušos).

Fair Play
Vidēji: 2.14 punkti ik spēlē (par sarkano kartīti trīs punkti, par dzelteno viens), 4. vieta Virslīgā (trīs komandas bija disciplinētākas). Virslīgā vidēji – 2.34 punkti.

Komandu apskati