SASPERJODS: "Daudz zābaku pa manu zemi staigā..."

Liepāja ir īpaša pilsēta. Liepājā piedzimst vējš. Liepājā ir izcilas kultūras, it sevišķi skaņu žanrā, tradīcijas. Liepājā arī futbols ir īpaša nozīmīga augsta māksla. Pilsētas vizītkarte. Papildus eļļu pielej visam vēlme parādīt Rīgai, ka Latvija neiedalās tikai Rīgā un pārējā Latvijā.
Ne velti pēdējos mēnešos neviena Latvijas klubu komanda nav izpelnījusies tik daudz emocionālu vērtējumu kā Liepājas futbola komanda.

Un tamdēļ kādu vakaru pie manis atnāca šīs Guntara Godiņa rindas:
Daudz zābaku pa manu zemi staigā
Daudz suņi izkož, lūk, tiem robus,
Daudz savā sirdsapziņā sapītos,
Daudz zibens iesper putniem zolēs.

Mans skats uz Liepājas futbolu nav viendienītes vai darba bites 35 dienu mūža stilā. Es uz Liepājas futbolu vienmēr skatos visā tā teju 100 gadu mērauklā. Tāpēc īslaicīgi neapmierinoši momenti nekad man neceļ roku vai mēli - teikt, ka šī vasara ir kaut kas neredzēts, nogalinošs u.t.t.
Es zinu Liepājas futbola vēsturi un zinu Liepājas futbolu no 80.tajiem, kad mūžīgi PSRS otrajā līgā pat mājās bilance bija negatīva. Bet skatītāji nāca. Pasvilpa dažkārt tauta, bet nāca. Un jau tad te nebija sterila liepājnieku komanda. Ostas pilsētai vispār jāzina, ka pasaulē ir vēl arī citas tautas un citas krāsas.

Ilgus gadus šajā gadsimtā Liepājas futbols bija lielrūpnieku klēpja sunītis ar visām no tā izrietošajām sekām. Sekas kopumā labas un meistarīgas, bet sunīšu mūžs nekad nav 20 gadi. Kā tas arī notika. Par laimi Liepājas futbolam atradās viena reti izcila kombinācija - pašvaldības vēlme, stipra piramīda un biznesa orientēti futbola patrioti, kas ne tikai uzņēmās vadīt komanda, bet nomaksāt vecos parādus. Lai kā mums Liepājas faniem gribējās, lai Kļava gūst šodien vārtus, iestumjot pašu Gorkšu kopā ar bumbu tīklā, tieši Kaspara reģistrētā biedrība bija pirmais mazais tramplīns Liepājas futbola turpinātībai. No biedrības 13 izveidojās FK Liepāja - Pērses ielas 8 nama (UR) rakursā.

FK Liepāja piedzīvoja fantastisku iemīlēšanas rozā briļļu stadiju. Ieguva visas neitrālās Latvijas simpātijas. Tomēr gads pēc tam nāca ar pirmajām kļūmēm. Bet neviens šīs kļūdas nenoliedza. Drosmīgi atzina. Manās acīs Šadcins bija vērtīgākais zaudētais kadrs, kas atnesa 2-3 vienvārtu uzvaras augustā / septembrī 2015. gadā, pēc kā pārējiem jau sašļuka dūša, un šī puiša palaišana bija īpaši dārga. Nekas - komanda izdara secinājumus un cīnās tālāk. Dobrecova aiziešana joprojām ir mans FK Liepāja nesaprotamākais lēmums, taču FK Liepājas vadība nav vienkāršs divu veču pirts vakara parunāšanas gadījums.

Te es sacīšu savu galveno domu. FK Liepāja ir reāls biznesa projekts. Daudziem to ir grūti pieņemt. Skatītājam tiek dots viss - programmiņa bieza kā žurnāls Klubs, sviestmaizes un alus vai rums ar reālu uzcenojumu par ērtību to baudīt Latvijas labākā futbola sabiedrībā 2x mēnesī. Tā tas ir visā pasaulē. FK Liepājai nav atlaižu šai ziņā. Var patikt, var nepatikt. Biļete kasē ir tie 5 eur.
Ja saprotam, ka FK Liepāja ir biznesa projekts, tad var viegli saprast, kāpēc tik lielas rotācijas sastāvā, kāpēc tiek meklēti Āfrikas vai Kaukāza talanti, ko atrādīt Eiropai EK spēlēs. Jā, tās rotācijas bojā spēli un saspēli, bet biznesā skaita naudu, meklē investīciju atdevi, nevis spēlē uz patriotismu. Mums ir tāda stratēģija un tā ir jāpieņem. Jebkurš var nākt ar savu komandu, misiju, stratēģiju un sponsoriem un izdarīt labāk, bet, zinot Latvijas futbola resursus un atceroties, kā ziedoju 100 EUR Liepājas futbolam 2013.gadā, es tikai aplaudēju, ka mums ir tāds Liepājas Mogo. Biznesa projekts, ar dažādām neierastām lietām, bet kopumā ļoti pozitīvs un visai Latvijai pamācošs projekts.

Tamazs ir īpašs pārbaudījums liepājnieku patmīlībai. Jāsaka, ka klupienu viņam ir vairāk nekā veiksmju, bet cāļus skaita rudenī. Spēle nevedas. Komanda par daudz spēlē uz atpakaļu. EK 1. kārtu iegāza vīzu problēma, pēc kā pret Sūduvu pietrūka dažu labu spēku. Vai arī Raļkevičs tiklab varēja atvairīt tālsitienu uz sāniem, nevis Laukžemim pa sitienam. Pārliecība džekiem ir un pēc Karlsona piesaistes vakar beidzot redzējām labu uzbrukuma spēli pēdējās 30 minūtēs. Īpaši paslavēsim R.A. Jurkovski, kurš spēlē no vārtiem līdz vārtiem.

Ja runā par biznesa projektu, tad PR ir vitāla lieta. M. Zuntnera uzruna pirms dažām dienām bija ļoti provokatīva, patiesa, bet vāji argumentēta. Skatītāju vakar bija mazāk tribīnēs (ne jau salīdzinot ar EK spēlēm, kur mierīgi pēc 70. minūtes gan pret īriem, gan pret leišiem kāda 1/5 jau stūrē mājup, bet salīdzinot ar spēli pret Ventspili piemēram), taču visi bija par komandu. Visi bija pozitīvi noskaņoti. Tāpat arī jebkurā kolektīvā labi talanti - toties bubinātāji ir pēc iespējas ātrāk jāizslēdz ārā. Diez vai Mareks šis vadības teorijas zina, bet viņa dzīvnieciskais instinkts saka priekšā taisnību.

Izklausās ka esmu FK Liepājas piekukuļots vāvuļotājs, taču es ar visām iebildēm:
- pret Dobrecova palaišanu,
- Tamaza pieņemšanu,
- pārspīlēto rotāciju,
- liepājnieku atstumšanu un pats galvenais
- ļoti samocīto spēli uzbrukumā, izņemot tikai 3-4 spēles šosezon (Jelgava 2x, Babīte pavasarī un šodien pret Riga)
esmu pārliecinoši atbalstošā pozīcijā FK Liepājas vadībai. Tas ir biznesa projekts. Projekts ar patriotisma devu - uzturēt Liepājas futbolu dzīvu augstākā iespējamā līmenī. Lēmumus un atbildību (t.sk. milzu kritiku) uzņemas tie, kas rīkojas ar savu mantu. Nemetiet te pašvaldības devumu acīs - FK Liepāja pat ar 1-2 liepājniekiem, ko dažbrīd pieredzējām, ir Liepājas teju 100 gadu vecā futbola piramīda. Kura vēl Latvijas pilsēta ar to var lepoties!?!?

100 gadu griezumā mēs esam bijuši visur - augšā, lejā, pa vidu. Bet mums ir sava futbola komanda - viens no Latvijas futbola flagmaņiem ar rietumniecisku elpu.

Noklausieties Līvu dziesmu ar Guntara Godiņa vārdiem un padomājiet, cik liels tas zābaks ir mūsos pašos!