Miķelis Rubenis skaidro spēli ar roku un citas futbola noteikumu izmaiņas

Futbola cienītāji, līdzjutēji, fani un līdzcietēji jau pamanījuši, ka pasaulē populārākās sporta spēles telekomentētāji arvien biežāk piesauc spēles jaunos noteikumus, īpaši, sākot ar šīgada 1. jūniju, jo FIFA un UEFA ar šo datumu izsludinājusi jaunumus un precizējumus futbola spēles likumu grāmatas dažos paragrāfos un arī to skaidrojumos. Vērojot starptautiskās spēles un turnīrus pēcjūnija periodā, vizuālas pārmaiņas nav nemaz tik kardinālas, lai runātu par jauniem noteikumiem, jo līdzšinējie „vecie” noteikumi piedzīvojuši tikai izmaiņas, un tās pašas neko īpaši nav mainījušas ne spēles vaibstus, ne tēlu. Taču ir viena būtiska atšķirība, kas kaut arī nejauc galvu, tomēr rada neizpratni skatītājos, izsaucot negatīvu reakciju pret tiesnešu lēmumiem. Atšķirība ir tā, ka dažādās valstīs ir dažādi nacionālo čempionātu starta un finiša termiņi. Piemēram, tādās futbola lielvalstīs kā Francija, Anglija, Vācija, Itālija u. c. čempionāti notiek pēc sistēmas rudens–pavasaris (starts vasaras beigās, finišs – nākamās vasaras sākumā), daudzās citās – Norvēģijā, Somijā, Zviedrijā, trijās Baltijas valstīs u. c. – otrādi: no pavasara līdz rudenim (marts‒novembris).

Taču neatkarīgi no nacionālo čempionātu norises atšķirīgajiem termiņiem tie notiek nemainīgos spēles noteikumos no pirmās līdz pēdējai spēlei, tos sezonas laikā mainīt nedrīkst. Tāpēc iznāk, ka starptautiskajās spēlēs jaunās izmaiņas stājas spēkā no 1. jūnija un attiecas uz visām dalībkomandām (Čempionu un Eiropas līga, kvalifikācijas turnīri u. c.), bet "pavasara–rudens" formāta čempionāti turpinās pēc „vecajiem” noteikumiem. Tāpēc skatītājus varēja maldināt, ka Eiropas līgas spēlē "Riga"–"Kobenhavn" tiesnesis ar dzelteno kartīti soda oficiālu personu, kas atrodas komandas vadības un rezervistu sektorā. Bet pēc dažām dienām Latvijas virslīgas spēlē "Spartaks"-"Ventspils" A. Treimanis no sektora izraida viesu treneri bez brīdinājuma kartītes. Taisnība abiem arbitriem, jo pirmais vadīja spēli saskaņā ar izmaiņām, bet Latvijas čempionātā tās būs spēkā tikai jaunajā sezonā. Tātad – Latvijas Virslīgas finiša spēlēs no septembra līdz novembrim „lecam pa vecam”. Spēles noteikumu izmaiņu teksta pavadvēstulē rakstīts: „Izmaiņas apstiprinātas pēc divu gadu eksperimentiem visā pasaulē”.

Izmaiņas

Sarkanā/dzeltenā kartīte oficiālajām personām par pārkāpumiem. Skaidrojums.
Eksperiments ar kartītēm oficiālajām personām bija veiksmīgs un parādīja daudz priekšrocību visos līmeņos, tajā skaitā jaunajiem tiesnešiem, kas saistās ar „grūtiem”, nedisciplinētiem treneriem. Ja pārkāpējs nav identificēts, kartīti saņem galvenā oficiālā persona (parasti galvenais treneris) kā atbildīgais par citām oficiālajām personām.

Nomainītais spēlētājs atstāj laukuma robežas tuvākajā vietā. Skaidrojums.
Noteikumu izmaiņas iemesli ir novērst laika vilcināšanu, ja spēlētājs laukumu atstāj, lēni ejot. Nomainītajam spēlētājam jāatstāj laukums tuvākajā laukuma punktā, izņemot gadījumu, ja tiesnesis norāda citādi. Spēlētājs var ātri iziet gar viduslīniju. Ja pastāv drošības riska draudi (un ja spēlētājs atstāj laukumu uz nestuvēm), nomainītajam spēlētājam nekavējoties jāiet uz savu tehnisko zonu vai ģērbtuvi. Spēlētājs, kurš pārkāpj noteikumu, jābrīdina par nesportisku uzvedību (spēles atsākšanas kavēšanu).

Spēles sākums un atsākums. Noteikumu paragrāfs (#8). Komanda, kas uzvar izlozē ar monētu, izvēlas laukuma pusi, kurā sākt spēli, vai bumbu. Skaidrojums.
Šī izmaiņa padara spēli dinamiskāku (vārtus var gūt no sākumsitiena), un kapteiņi, kuri uzvar izlozē, bieži vēlas spēli sākt ar sākumsitienu (bumbu).

Spēles rezultāta noteikšana (#10). Vārtsargs nevar gūt vārtus no metiena ar roku.
Ja vārtsargs iemet bumbu vārtos ar roku, tiek nozīmēts atsitiens no vārtiem.

Brīvsitiens (#13) un Atsitiens no vārtiem (#16).
Kad aizsargājošā komanda atsāk spēli ar brīvsitienu vai atsitienu no vārtiem savā soda laukumā, bumba ir spēlē sitiena izdarīšanas brīdī. Bumbai nav obligāti jāatstāj soda laukums. Skaidrojums. Spēles atsākšana kļuvusi konstruktīvāka un ātrāka. Pretiniekiem līdz sitiena brīdim jāatrodas 9,15 m attālumā ārpus soda laukuma.

Brīvsitienu vadība
Ja spēlētāju sienā („mūrī”) ir trīs vai vairāk aizsargu, uzbrucējiem jābūt vismaz viena metra attālumā no sienas.
Ja uzbrucēji ir tuvāk nekā viena metra attālumā un spēle atsākta, tiek nozīmēts netiešais brīvsitiens. Skaidrojums Uzbrucēji, kuri pirms sitiena stāv tuvu sienai vai blakus (starp) aizsargiem sienā, apgrūtina spēles vadību un vilcina spēles laiku. Tas ir pretrunā ar spēles gaitu un kaitē spēles tēlam. Tiesnešiem ir vieglāk vadīt brīvsitienu izpildi un atkrīt spēlētāju cīņas par pozīciju pirms sitiena.

Netiešo brīvsitienu signāls
Ja tāds sitiens ir tālu no pretinieka vārtiem (piemēram, par aizmuguri) un gūt vārtus nav reāli, tiesnesim jātur virs galvas izstiepta roka līdz spēles atsākšanas brīdim.

Ātra brīvsitienu izspēlēšana
Ja tiesnesis ir nolēmis spēlētāju brīdināt vai noraidīt, bet cietušā komanda vēlas ātri izspēlēt brīvsitienu un tai ir skaidra iespēja vārtu gūšanai, bet tiesnesis nav uzsācis sankciju piemērošanu, viņš var to atlikt līdz nākamajam spēles apturēšanas brīdim. Ja tiesnesis ir uzsācis sankciju procedūru, brīvsitiena ātra izspēle nav atļauta. Par acīmredzamas vārtu gūšanas iespējas liegšanu spēlētājs tiks brīdināts, nevis noraidīts (kā situācijās, kad piešķirtas priekšrocības par līdzīgiem pārkāpumiem).

11 m sitiens (#14)
Sitiena izpildītājs, neatstājot laukumu, var saņemt ātru medicīnisko palīdzību un drīkst izpildīt 11 m sitienu.
Vārtsargam vismaz ar vienu kāju jābūt uz vārtu līnijas, un viņš nedrīkst stāvēt aiz vārtu līnijas. Skaidrojums. Aizliegts stāvēt pirms vai aiz vārtu līnijas. Atļauts stāvēt ar abām vai vienu kāju uz līnijas. Vārtsargs var izdarīt vienu soli uz priekšu. Vārtu konstrukcijai (stabiem, pārliktnim, tīklam) jābūt nekustīgiem. Vārtsargam aizliegts pieskarties vārtu stabiem, pārliktnim, tīklam. Ja vārtsargs izdara vienu no šiem pārkāpumiem (vai tie kustas), tiesnesis nedod signālu 11m sitiena izpildei.

Spēle ar roku. Situācijas, kas ir nejaušas, bet ir pārkāpums.
‒ Bumba ielido vārtos pēc uzbrucēja skāriena;
‒ Spēlētājs iegūst bumbu vai kontroli pār to pēc spēles ar roku, gūst vārtus vai iegūst reālu iespēju to gūšanai;
‒ Bumba pieskaras rokai, spēlētājs tādējādi „paplašina” savu ķermeni;
‒ Bumba pieskaras rokai, ja roka ir virs plecu augstuma;

Skaidrojums
‒ Futbols neatbalsta situācijas, kad vārti tiek gūti ar roku (pat ja tas ir netīši);
‒ Futbols atbalsta situāciju, ja spēlētājs saņem brīdinājumu, ja iegūst bumbu vai kontroli pār to, ja gūst vārtus vai iegūst reālu vārtu gūšanas iespēju;
‒ Rokas celšana augstāk par plecu reti kad ir dabisks stāvoklis, ar to spēlētājs riskē tāpat kā kritienā vai slīdot.
‒ Lai mīkstinātu kritienu, spēlētājam ir dabīgi likt roku uz zemes atbalstoties.
‒ Ja bumba atlec no ķermeņa vai no cita spēlētāja, kas atrodas tuvu un skar roku, bieži nav iespējams izvairīties no kontakta ar bumbu;

Spēle ar roku. Situācijas, kad nav pārkāpuma.
‒ Bumba pieskaras rokai tieši no spēlētāja galvas, ķermeņa, kājas vai no tuvumā esoša pretinieka (galvas, kājas, ķermeņa);
‒ Bumba pieskaras rokai, kas ir tuvu ķermenim un nepadara to nedabiski lielāku vai platāku.
‒ Ja spēlētājs krītot pieskaras bumbai (roka atrodas starp ķermeni un zemi);
‒ Vārtsargs drīkst spēlēt bumbu ar rokām, ja tā saņemta no komandas partnera pēc iemetiena vai apzinātas piespēles ar kāju, un vārtsargs ir neveiksmīgi mēģinājis ievadīt bumbu spēlē ar jebkuru ķermeņa daļu, izņemot roku.

Vārtu atzīmēšana
‒ Joprojām brīdinājums paliek par gūto vārtu nekorektu svinēšanu (krekla novilkšanu). Tas ir spēkā arī vārtu atcelšanas gadījumā. Arī šīs svinēšanas ietekme uz drošības risku, spēles tēlu u. c. ir tāda pati kā vārtu ieskaitīšanas reizē.

Strīda bumba. Jaunas situācijas.
‒ Ja spēle apturēta soda laukumā, bumba pēc strīda bumbas ir jānodod vārtsargam;
‒ Ja spēle apturēta ārpus soda laukuma, bumba tiek atdota komandai, kas pēdējā skāra bumbu pirms strīda bumbas;
‒ Visos pārējos gadījumos abu komandu spēlētājiem jābūt četru metru attālumā;
‒ Ja bumba pieskaras vai trāpa tiesnesim (vai citai oficiālajai personai), maina virzienu un komanda zaudē bumbas kontroli, un sākas pretuzbrukums, tiesnesim jādod strīda bumba;

Ūdens pauzes
‒ Spēlētāju veselībai sacensību organizatori var atļaut noteiktos laika apstākļos (augsta temperatūra un mitrums) „dzesēšanas” pauzes (no 90 sekundēm līdz 3 minūtēm). „Dzesēšanas” pauzes ilgums – viena minūte.

Konsultējoties ar FIFA tiesnesi Andri Treimani, rakstu publicēšanai sagatavojis Miķelis Rubenis