Gauračs: "Ārsti saka, ka daži futbolisti šosezon vairs nespēlēs"

Apsveicu ar mēneša labākā spēlētāja balvu. Kādas ir sajūtas?
Tas, protams, ir ļoti patīkami. Gribu pateikties komandas biedriem un treneru korpusam, kuri man palīdzēja nopelnīt šādu balvu.

Sezonas sākumā tu regulāri spēlēji pa sešdesmit minūtēm, un treneris to skaidroja ar taviem papildus pienākumiem klubā, kuru dēļ tu nevarot spēlēt pilnu spēli. Tagad gan tu regukāri spēlē visas deviņdesmit minūtes. Ar ko tas saistīts?
Tas, ka tagad spēlēju pa deviņdesmit minūtēm, nenozīmē, ka man ir mazāk darba klubā (smejas). Tāpat turpinu palīdzēt administratīvajā darbā. Pašlaik ir tāda situācija, ka komandā trūkst spēlētāju, daudzi ir traumēti, izlaiž spēles kartiņu dēļ, tā ka daļēji situācija spiež spēlēt vairāk. Mums katrs futbolists ir ļoti svarīgs. Pašlaik treneris redz, ka varu nospēlēt ilgāk. Tāds ir trenera lēmums. Es cenšos katrā spēlē maksimāli palīdzēt komandai laukumā. Vēl jau arī neesmu tik vecs, lai nevarētu nospēlēt pa deviņdesmit minūtēm. Tagad arī spēļu grafiks to ļauj darīt. Septembrī bija grūti, pat piecas spēles piecpadsmit dienās, bet visā oktobrī mums ir tikai divas spēles. Oktobrī vispār nav problēmu aizvadīt pilnus mačus.

Kādi ir tavi pienākumi klubā ārpus laukuma?
Esmu kluba direktors, palīdzu Spartakam Melkumjanam kluba vadībā. Darām ļoti daudz organizatorisku lietu, sākot no transfēriem un beidzot ar spēļu organizēšanu. Viņš tomēr ir viens pats, un nav viegli visu organizēt.

Kā komanda izmantoja izlašu spēļu pauzi? Vai trenējāties pastiprinātā režīmā? Vai tomēr, ņemot vērā, ka sezona jau tuvojas beigām, vairāk uzmanības pievēršat taktiskajai gatavībai, nevis fiziskās kondīcijas uzlabošanai?
Palikušas vairs tikai divas trīs nedēļas. Treniņi vairs nav ļoti nogurdinoši, tikai tik daudz, lai uzturētu fizisko formu. Gaidāmā spēļu kārta mums ir brīva, tāpēc aizvadīsim pārbaudes maču ar otrās līgas komandu. Ir ļoti svarīgi saglabāt spēļu tonusu. Septembrī mēs to neizdarījām, lai gan izlašu spēļu dēļ sanāca visai ilga pauze. Toreiz mēs pārbaudes maču neaizvadījām, zaudējām spēļu ritmu, un tāpēc bija ļoti grūti atgriezties spēļu režīmā. Tagad šo kļūdu vairs neatkārtosim – aizvadīsim pārbaudes maču, lai labāk sagatavotos svarīgajam mačam ar „Liepāja/Mogo”.

Vai pārbaudes spēles neaizvadīšana iepriekšējā izlašu logā bija viens no faktoriem, kas jums patraucēja čempiona titulu nodrošināt jau agrāk?
Viens no faktoriem tas varētu būt, jā. Bet bija arī citi faktori. Domāju, viena no lielākajām kļūdām bija pārāk liela koncentrēšanās uz to vienu spēli. Ļoti spēcīgi noskaņojāmies tam mačam. Pēc ātri ielaistajiem vārtiem bija emocionāli grūti savākties, tikt galā ar spriedzi. Laukumā jutu, ka dažiem tas traucē, redzēju mazliet citādu komandu nekā patiesībā esam. Emocijas vajadzēja apslāpēt, jo bija vēl sešdesmit minūtes, lai visu vērstu par labu. No kļūdām mācāmies. Palikušas vēl divas spēles, tām nopietni gatavojamies.

Nākamā spēle jums ir ar „Liepāja/Mogo”, kā sastāvā atgriezies gan Leo Strumija, gan Jānis Ikaunieks. Vai šis ir nepateicīgākais brīdis, kad spēlēt ar liepājniekiem? Kausa izcīņas finālā tā beidzot izskatījās pēc tādas komandas, kādu Tamazs Pertija droši vien vēlējās redzēt visu gadu.
(Domā) Negribētos komentēt citas komandas. Bijām gandrīz visa komanda uz finālmaču, skatījāmies pretinieku, analizējām, tā ka būsim labi sagatavojušies. Čempionāts šogad ir grūts un neparedzams, nevienā spēlē nevar droši prognozēt uzvarētāju. Nevar nosaukt favorītus. Jā, Liepājai ir laba komanda, bet būsim viņiem gatavi. Galu galā, pēdējās divās reizēs taču vinnējām viņus.

Šosezon jums bija trīs dažādi galvenie treneri. Paraksturo, lūdzu, katra devumu, ko katrs iepotēja komandai!
Mareks Zubs bija tas cilvēks, kurš izveidoja komandu gan laukumā, gan ārpus tā. Mēs ļoti daudz strādājām pie teorijas, pie prasībām pret spēlētājiem. Viņš ieradās patiešām grūtā brīdī, kad nevarējām nevienu vinnēt ne Ziemas kausā, ne treniņnometnē. Nopietni pārdzīvojām par gaidāmo sezonu, skatījāmies uz to ar bažām. Taču viņš spēja atrast pareizo pieeju pie katra, sakārtot taktiku. Pirmo spēli virslīgā zaudējām, bet pēc tam 14 mačus pēc kārtas bijām bez zaudējumiem. Ļoti kvalitatīvs treneris. Tiešām žēl, ka viņš aizgāja prom, bet tāds ir futbols. Pēc tam vasarā ieradās Vukusičs, kurš mēģināja ieviest kaut ko jaunu komandas taktikā. Varbūt tas arī mazliet neizdevās, jo komanda jau septiņus mēnešus spēlēja un gatavojās pēc vienas shēmas, vienā sastāvā, atradām jau savu rokrakstu. Kad atnāca jauns treneris un vēlējās to mainīt, varbūt mums bija kaut kādas kļūdas, neizdevās saprasties īsajā laika sprīdī. Varbūt tas bija neveiksmju iemesls. Lietuvas speciālists ieradās jau uz sezonas beigām, tāpēc viņš saprata, ka vairs nav pietiekami daudz laika visu mainīt. Palikušas taču vairs tikai dažas spēles. Viņš apzinājās, ka viņa galvenais uzdevums atlikušajā sezonas daļā bija noturēt mūs sportiskā formā un motivēt. Nekādas lielas izmaiņas nebija nepieciešamas, jo komanda jau bija nobriedusi.

Vai sezonas izšķirošajos mačos „Spartakam” būs pieejami visi labākie spēki?
Diemžēl dažu futbolistu nebūs. Nevēlos saukt konkrētus uzvārdus, bet ārsti saka, ka viņi šosezon vairs nespēlēs. Bet visi pārējie ir labā formā, gatavojamies kopā, tā ka būsim konkurētspējīgi tik un tā.

Vēl viena intriga sezonas izskaņā būs par rezultatīvākā spēlētāja godu, uz ko pašlaik pretendē „Spartaka” pussargs Jevgeņijs Kozlovs un „Liepāja/Mogo” līderis Artūrs Karašausks. Salīdzini, lūdzu, abus!
Žeņa, manuprāt, ir viens no ātrākajiem spēlētājiem Virslīgā. Viņš var spēlēt arī uz komandu, dalīt piespēles, izpildīt centrējumus soda laukumā, ko mēs daudz esam izmantojuši šosezon. Karašausks tomēr vairāk ir individuāls spēlētājs, kurš vairāk spēlē uz sevi. Un viņam tas arī izdodas, kas ir labi. Domāju, ka Latvijas čempionātā un varbūt arī izlasē nedaudz pietrūkst šādu spēlētāju, kuri var individuāli apspēlēt, kuri nebaidās pieturēt bumbu, kuri var labi uzsist no 25-30 metriem. Jā, arī kļūdu viņam daudz, tas nu ir, bet statistika runā viņam par labu.

Izmantotie resursi:
SynotTip virslīga