Viedoklis: Ilūkste pret Daugavu: Kas tas bija par murgu?
Savas dzīves laikā esmu redzējis daudzas nekvalitatīvas un zema līmeņa spēles, taču Ilūkstē pieredzētais pārspēja visu iepriekš redzēto. Spēlēt negribēja ne viena, ne otra komanda. Šoreiz ne tik daudz tieši par šo Virslīgas spēli, bet par situāciju Latvijas futbolā...
Dodoties uz Ilūkstes NSS un Daugavpils "Daugavas" spēli, ne uz kādu futbola izrādi necerēju, jo uzvarētājs bija skaidrs jau pirms spēles sākuma, taču laukumā redzētais lika sadusmoties ne pa jokam. Man bija žēl to skatītāju, kuri tērēja savu laiku, lai vērotu šo teātri klātienē, un žēl to cilvēku, kuri nolēma sekot līdzi notiekošajam interneta tiešraidē. Futbola Ilūkstē nebija praktiski nekāda, toties bija 22+ "aktieru" teātra paraugdemonstrējums vienam cilvēkam, kurš no Latvijas futbola diskvalificēts ir jau sen.
Realitātē gan nekas nav mainījies, ja sākotnēji kaut kāda bijība vēl bija, tad tagad no tās vairs nav ne miņas. Runāšana ar treneriem spēļu laikā, pirms to sākuma, treniņprocesā un "padomu" sniegšana futbolistiem par to, kā noteiktā epizodē vai spēlē ir jānospēlē – tā ir ikdiena. Par to lieliski ir informēti cilvēki Latvijas Futbola federācijā, bet nekādas darbības nenotiek. Uz to allaž tiek pievērtas acis, bet visām lietām ir savas robežas. Redzētais Ilūkstē lika no izbrīna "aizvērties” pat man, cilvēkam, kurš praktiski visu dzīvi pavadījis Daugavpilī un sekojis līdzi šejienes futbolam. Izklāstot skatītājiem laukumā redzamo bumbošanos, izturēju apmēram 70 minūtes. Bija cilvēks (-i), kurš (-i) notiekošo laukumā varētu pastāstīt labāk par mani, jo pavisam droši zināja, kad kas notiks. Šo cilvēku Ilūkstes spēlēs vienmēr varēsiet atrast pie stadiona nožogojuma (mašīnā vai arī līdzās pie kāda no treneriem), bet Daugavpilī - pat VIP tribīnē. Tur šis kungs draudzīgi aprunājas arī ar augsti stāvošām personām kā, piemēram, Aleksandrs Starkovs. Bet to jau var saprast, jo viņš taču ir tikai "futbola fans"!
"Daugava" iepriekšējā sezonā kļuva par Latvijas čempioni, pie tam arī demonstrētais sniegums un komandas gars bija ļoti simpātisks. Klubs darbojās profesionāli teju visās jomās (treniņu, pirmsspēļu un spēles dienu organizācija), tika domāts arī par skatītāju piesaisti un komandas atpazīstamības veicināšanu. Tas deva zināmus augļus, jo parādījās jauni līdzjutēji un vecie nodarījumi un nedarbi tika pamazām piemirsti. Šogad vairs nav ne darbošanās profesionalitātes, nedz rūpju par līdzjutējiem (3,5 lati par ieeju uz neko nenozīmējošo Čempionu līgas atbildes spēli vien bija kaut kas). Nebūšu izbrīnīts, ka ar katru nākamo „spēli” skatītāju tribīnēs paliks vēl mazāk. Sliktākais, ka nav cieņas pat pret pašu spēlētājiem, bet vārdu salikums "kluba prestižs" laikam vispār vairs neeksistē. Laikam titula izcīnīšana bija pēdējais, kas vēl lika nedaudz padomāt arī par pašu futbolu. Nav brīnums, ka pat leģionāri šogad spēlēt īsti negrib...
Visu cieņu Ilūkstes pilsētas vadībai, kas īsā laikā sakopa stadionu un organizatoriskajā ziņā šeit viss ir ļoti skaisti, mājīgi un augstā līmenī. Pilsētā patiešām ir radīta laba vieta, kur aizvadīt spēles un trenēties (ir plāni stadiona turpmākajai uzlabošanai un iespējas tam vēl ir), taču fārmkluba būšana "Daugavai" (un nevajag tās pasaciņas par to, ka komandas nav saistītas) šo sporta veidu noteikti nepopularizēs. Nedomāju, ka Ilūkstei Virslīgas komanda tagadējā izskatā ir nepieciešama. Vietējie puiši komandā patiešām ir un laiku pa laikam tiek pie teikšanas, taču arī viņi, ja viss turpināsies tādā pašā garā, pamazām tiks samaitāti.
Augstāk aprakstītais piemērs nav vienīgais Latvijas futbolā un nevajag domāt ka viss ļaunums ir koncentrēts tikai ap "Daugavu" un "Ilūksti". Grēko arī citi cilvēki un citas komandas, pie tam iesaistīto personu skaits nav mazs, taču 18. augusts paliks vēsturē kā bezprecedenta gadījums. Ja kādam vēl ir šaubas, noskatieties (es gan to neiesaku) pilnu „spēles” ierakstu. Būs grūti atrast kādu konkrētu lietu vai minūti, kurai jāpievērš uzmanību - visas 90 minūtes bija viens vienīgs farss, kur daļu vainas jāuzņemas katram laukumā iznākušajam (kaut daudzi no viņiem nekādas pavēles nepildīja, bet arī izmainīt situāciju neprata). Nevajag uzskatīt fanus par muļķiem, kas neatšķir futbola spēli no vāji iestudētas izrādes.
Man ir žēl biedrības "Latvijas futbola Virslīga", kas pēdējās sezonās dara visu iespējamo, lai popularizētu mūsu valsts čempionātu. Man ir žēl to žurnālistu (savu kolēģu), kuri arī raujas melnās miesās, lai parādītu, ka futbols Latvijā patiešām ir! Man ir žēl to cilvēku, kuri ir iesaistīti spēļu organizēšanā, atbalstīšanā utml. Nešaubos, ka futbolisti būtu gatavi runāt un situāciju mainīt, bet bez federācijas atbalsta tas nav iespējams. Varbūt būtu pēdējais laiks kaut ko sākt darīt arī Latvijas Futbola federācijai? Varbūt pienācis laiks atvērt acis? Ja nav instances kam sūdzēties, kas sūdzēsies?
+4 [+] [-]
+6 [+] [-]
+4 [+] [-]
+5 [+] [-]
-1 [+] [-]
+6 [+] [-]
+1 [+] [-]
+5 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
Pretīgi iedomāties, kas tur iekšienē notiek ar visu Gavrilovu priekšā!
+4 [+] [-]
+3 [+] [-]
+5 [+] [-]
+5 [+] [-]
+6 [+] [-]
+5 [+] [-]
+4 [+] [-]
+3 [+] [-]
Un ja tu domā par Anglijas Premjērlīgu, tad tur pat pēdējās vietas komanda dabūn 40 miljonus.
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
+4 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
Nevar jau bez pieradijumiem tagad visus mest ara, jo citadi Andris5 varam iecelt par ekspertu un iztiritu kartigi, tomer tam sekotu neskaitamas tiesvedibas, kuras neizdotos uzvaret. Tomer mes neesam vienigie futbola, kas saskaras ar sadu problemu.
+4 [+] [-]
Indrixon atkāpies!
+1 [+] [-]
+6 [+] [-]
+2 [+] [-]
+5 [+] [-]