LFF valde neatbalsta Virslīgas paplašināšanu un leģionāru limita pacelšanu
Gada pēdējā Latvijas Futbola federācijas valdes sēdē lemts par vairākiem jautājumiem nākamās sezonas Latvijas futbola turnīros, nolemjot par Virslīgas komandu neizsēšanu Latvijas kausā. Tāpat apstiprināts nākamā gada federācijas budžets un netika piešķirts izņēmuma gadījums otras līgas uzvarētājai “LDz Cargo/DFA” par LFF biedra statusa piešķiršanu, kas neļaus šai komandai startēt pirmajā līgā
LFF valdes sēdē tika skatīti vairāki Klubu sacensību komitejas ierosinājumi. Vairāki tika noraidīti, taču LFF valde nobalsoja par priekšlikumu turpmāk Latvijas kausa astotdaļfinālā neveikt dalībnieku izsēšanu. Līdz šim astotdaļfinālā, līdz ar kuru kausa izcīņā iesaistās Virslīgas komandas, Virslīgas klubi bija izsēto statusu un nevarēja pretiniekos ielozēt cits citu, bet līdz ar nākamo gadu LFF piedāvās “aklo” izlozi.
Attiecīgi 1/8 finālā vienā pārī varēs nonākt divas Virslīgas komandas, kas nozīmē, ka teorētiski pirmās vai otrās līgas klubs maksimālas apstākļu sakritības gadījumā var nokļūt līdz pat finālam, netiekoties ne ar vienu Virslīgas klubu (tas iespējams, ja visas Virslīgas komandas nonāk četros pāros, kas nozīmē, ka 1/4 finālā būs četras 1. līgas komandas, kuras atkal var ielozēt kopā, attiecīgi divām tiekot pusfinālā). Šāds jaunievedums gan var padarīt 1/8 fināla kārtu krietni neprognozējamāku, jo līdz šim astotdaļfinālā gandrīz visās spēlēs Virslīgas klubi bijuši milzīgu favorītu statusā.
LFF valde toties noraidīja ierosinājumu palielināt Virslīgas klubu skaitu līdz desmit, saglabājot pašreizējo astoņu komandu formātu. Valde pauda viedokli, ka turnīra dalībnieku skaita palielināšanas perspektīvas ir diskutējamas ne agrāk kā 2019. gada sezonas kontekstā.
Valde noraidīja arī LFF prezidenta Gunta Indriksona un valdes locekļa Jura Keiša priekšlikumu mainīt minimālo spēlētāju skaitu ar Latvijas Republikas pasi, kuriem vienlaicīgi jāatrodas laukumā Virslīgas čempionāta spēlē, no sešiem uz četriem, atstājot spēkā pašreizējo piecu leģionāru ierobežojumu. Ja šis ierosinājums būtu pieņemts, leģionāru ierobežojums tiktu pacelts līdz septiņiem.
Sēdes laikā apstiprināti grozījumi 2018. gada sacensību reglamentos un Drošības reglamentā, kas skar virkni precizējumu un uzlabojumu Virslīgas, 1. līgas, Dublieru, 2. līgas, Latvijas kausa izcīņas un Jaunatnes čempionāta reglamentos, kā arī Disciplinārajā reglamentā. Jaunās dokumentu versijas pēc to galējās redakcijas saskaņošanas būs pieejamas publiski.
LFF valde uzklausīja Daugavpils Futbola asociācijas (DFA) vadības pārstāvi Aleksandru Jakubovski, kura pārraudzītā LDZ Cargo/DFA komanda šosezon kļuva par 2. līgas čempionāta uzvarētāju un tādējādi nopelnīja tiesības pretendēt uz vietu 2018. gada sezonas 1. līgas sacensībās. Šomēnes DFA iesniegusi deklarāciju dalībai 2018. gada 1. līgas čempionātā, pretendējot uz LFF-B licenci un tādā veidā juridiski apliecinot gatavību pretendēt uz licences saņemšanu un dalību 2018. gada 1. līgas čempionātā. Saistībā ar to, ka DFA kopš šīgada aprīļa ir LFF biedra kandidāta statusā, bet 1. līgas čempionātā var piedalīties tikai LFF biedri, DFA vērsās pie LFF ar lūgumu izskatīt tā juridisko statusu. Valde lēma saglabāt DFA LFF biedra kandidāta statusu, kas LDZ Cargo/DFA ļauj 2018. gadā piedalīties 2. līgas čempionātā un Latvijas kausa izcīņā.
Noslēdzot 2017. gadu, LFF valde apstiprināja federācijas 2018. gada budžetu, kurā galvenais finansiālā atbalsta uzsvars paredzēts tādiem Latvijas futbola segmentiem kā nacionālās izlases, klubi un spēlētāji, sporta projekti, futbola attīstības un digitālie projekti. Līdzekļi, kas tiks ieguldīti dažādos futbola infrastruktūras izveidošanas un atjaunošanas projektos, saglabāti šīgada apjomā. Vairāk nekā pusi no plānotajiem nākamā gada LFF ieņēmumiem veido Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) dotācijas, kas paredz līdzekļu novirzīšanu konkrētiem attīstības segmentiem un dažādu programmu realizēšanai. Pēc līdzīga finansējuma novirzīšanas principa citas ienākumu pozīcijas veido Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) dotācijas, citu Latvijas sportu pārvaldošo organizāciju un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dotācijas, kā arī ieņēmumi no saimnieciskās darbības un organizētajiem pasākumiem.
Godīgas spēles un ētikas komitejai pēc tai piešķirtā darbības termiņa beigām darbošanās periods pagarināts uz nenoteiktu laiku, bet tās atjaunotajā sastāvā valde apstiprināja komitejas priekšsēdētāju Jāni Mežecki, locekļus Arturu Gaidelu, Pāvelu Tjuševu un Aleksandru Starkovu, kā arī komitejas sekretāru Artūru Saļņikovu. Savukārt Futbola biznesa attīstības komitejas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja amatā iecelts līdzšinējais komitejas loceklis Valdis Siksnis.
Nākamajā LFF valdes sēdē tiks atkārtoti skatīts jautājums par LFF biedru uzņemšanas noteikumu un biedru kandidātu uzņemšanas komisijas nolikuma apstiprināšanu.
2018. gada pirmā LFF valdes sēde paredzēta 31. janvārī.
Izmantotie resursi:
Sākums - Latvijas Futbola federācija
+5 [+] [-]
Kāds varbūt var paskaidrot, kāpēc “LDz Cargo/DFA” netika piešķirts biedra statuss, lai komanda varētu spēlēt 1. līgā?
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
+4 [+] [-]
-3 [+] [-]
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
Indriksona izvirzītais jautājums par leģionāriem jau ir interesantāks.5 leģionāru limits pie mums ir bijis stabils šos visus gadus un tāpēc nav jābrīnās par LFF viedokli šajā jautājumā.Tas būtu ļoti stratēģisks lēmums,par ko būtu jāuzņemās atbildību jaunajai LFF vadībai.Varbūt tieši tāpēc tāds lēmums.Pirmā no Baltijas valstīm šo ceļu aizgāja Lietuva un pozitīvi rezultāti bija redzami Eirokausos.Jā,vietējiem spēlētājiem radīsies vēl grūtāk iekļūt virslīgas komandās,bet tā ir konkurence,kas liks strādāt vēl nopietnāk.Tāpēc ,manuprāt,spēletāji no Eiropas Savienības nebūtu jāuzskata par leģionāriem,un tad varētu samazināt leģionāru skaitu uz laukuma,teiksim līdz trīs.Tāds mans subjektīvais viedoklis uz šo jautājumu.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]