Dobrecovs: "Ieguvām titulu, jo bija 10 punkti ar Jelgavu un nezaudējām mājās"
Vakar, pieveicot "Mettu"/LU ar 4:0, Virslīgas titulu nodrošināja "Liepāja". Piedāvājam iepazīties ar komandas galvenā trenera Viktora Dobrecova sacīto pēc mača, kā arī zaudētāju trenera Andra Riherta teikto.
Ņemot vērā, ka uz preses konferences pieticīgā galda daudz vietas aizņēma Virslīgas lielais kauss, "Mettas" treneris Andris Riherts apsēdās kopā ar žurnālistiem aizkadrā un preses konferences lielāko daļu uzstājās jauno čempionu treneris Viktors Dobrecovs, atbildot uz daudzo žurnālistu jautājumiem.
Viktors Dobrecovs: "Pirmais, ar ko sākšu - Andris [Riherts - aut.] sacēla haju, ka kaut kas notiks/nenotiks [runa par svinībām Hanzas vidusskolas laukumā - aut.]. Liels paldies FS "Mettai", ka ļāva mums priecāties un tiešām sajust... Man grūti vispār runāt pagaidām, bet es mēģināšu tā lēnām. Paldies par prieka izjušanu, kaut gan doma mums bija nevis kādu apvainot vai aizvainot, bet nosvinēt mājās. Mēs tad arī svinēsim otro reizi, mājas spēlē 7.novembrī pret "Daugavpili" [pēdējā kārtā - aut.]. Es vēl neesmu tam kausam pieskāries, gaidīšu pēdējo spēli. Tas arī nozīmē to, ka pēdējās divas spēlēs mēs nespēlēsim "kaut kā", bet mēs spēlēsim tā, kā spēlējam visu čempionātu un katrā nākamajā spēlē cīnīsimies par uzvaru.
Par šodienas spēli - iesākām labi, uzreiz momenti, bijām aktīvi un visi saprata, ko no viņiem gribu, bet diemžēl, kad rezultāts kļuva 1:0, no kādas 30.minūtes mēs nodomājām, ka pietiks ar 1:0 un ka "Metta" mums neiesitīs. Pārtraukumā diezgan parupji izteicos. Man bija žēl manu aizsargu un es teicu, ja man būtu iespēja, es pamainītu spēlētājus pozīcijām - uzbrucēji lai aizsargājas, bet aizsargi lai iet bez atbildības uzbrukumā. Viņi [uzbrucēji] domāja, ka uz priekšu var skriet, bet atpakaļ var nenākt. Sak, tāpat iesitīsim. Drusku bija jānopurina. Labi laikam, ka nopurināju viņus - aizgāja līdz viņiem. Izgājām laukumā un aktīvi sākām 2.puslaiku, guvām vārtus, 11 metri, trešais gols. Tā ka... paldies čaļiem!
Runāju pārtraukumā ar Māri Verpakovski un jautāju, vai viņam bija jāmierina tevi. Viņš sacīja, ka bijis otrādi - tu esi mierinājis viņu, bet vairāk uztraucies bija tieši viņš. Tā bija?
Dobrecovs: "Kad lūdzu viņu atgriezties un izglābt Liepājas futbolu, es teicu, ka ir iespējams kļūt par čempioniem. Ilgu laiku tam nevajag - vajag tikai gribēšanu un vēlēšanos atrast futbolistus, kas to grib sasniegt, lai mēs visi strādātu kā pulkstenis. Es viņam teicu pirms spēles: "Māri, esi mierīgs, viss būs kārtībā. Ja nebūs šodien, būs nākamajā spēlē." Tā tas bija un tiešām viņam to teicu."
Sezonas laikā bijis daudz izbraukumu. Vai šodien, braucot autobusā uz Rīgu, izjuti citādu strāvojumu un atmosfēru nekā parasti?
Dobrecovs: "Nebija [tāda kā parasti]. Jau Liepājā, kad atgriezos no kursiem [Dobrecovs bija kursos ārzemēs - aut.], varēja just to satraukumu treniņos - diezgan rupji mēs viens pret otru spēlējām treniņos. Tas bija ne jau tāpēc, ka neieredzam viens otru - tas bija tamdēļ, ka bija gara pauze [izlašu pārtraukums - aut.] un visi gribēja, lai ātrāk ir tā spēle, lai spēlētāji ātrāk pabeigtu un iegūtu čempionu titulu ātrāk. Visi nervozēja. Par jautājumu, kā autobusā braucām, bija ne kā vienmēr. Bija paskaļi - sapratu, ka tas arī ir uztraukums. Puse komandas stāvēja kājās - nezinu, kāpēc viņi stāvēja kājās, bet viņi laikam jau gaidīja un bija gatavi spēlēt. Vakar viņiem teicu, ka spēle sākas nevis septiņos, bet sešos. Viņi man prasīja: "Kāpēc?", atbildēju: "Lai nebūtu 0:2 un nebūtu jāatspēlējas." Arī tur viņi mani saklausīja."
Vai tas tev personīgi arī kā trenerim ir solis uz priekšu, jo esi izcīnījis pirmo lielo titulu?
Dobrecovs: "Protams, tas ir solis priekš manis. Jebkuram trenerim, uzvarot čempionātu, ir liels solis. Jāmēģina taisīt arī nākamo soli. Nedrīkst apstāties, ir jāturpina studēt, mācīties un saprast un gribēt vēl vairāk. Nedrīkst tagad, vinnējot šo kausu, pateikt: "Esmu visu izdarījis un eju projām atvaļinājumā vai pensijā." Man par agru vēl pensijā, tā ka mācīsimies un strādāsim un turpināsim savu darbu."
Bija jūtams, ka gribat uzvarēt pārliecinoši, bet vai nebija variants nospēlēt piesardzīgāk tieši taktiskā ziņā?
Dobrecovs: "Tas, ar ko sāku sapulci pirms šodienas spēles, bija... - "Metta" ir komanda, pret kuru "Liepāja" sāka savu pastāvēšanu. Arī par čempioniem kļuvām, spēlējot ar "Mettu". Spēlējām tieši tādās pašās formās - te ir daudz sakritību un sanāk, ka viņi visu laiku nāk mums pretī. Teicu: "Lūdzu, nospēlējiet tā, it kā būtu 2014.gads un pirmā spēle." Toreiz pret "Mettu" pirmajā spēlē bijām zaudētājos ar 0:1 un ar raksturu uzvarējām 2:1. Šodien arī brīdināju, ka varam ielaist, var būt 0:1, 0:2, bet mums ar raksturu jālauž spēle. Taktika nebija piesardzīga, jo mums bija uzdevums piespiest pretinieku kļūdīties tuvāk saviem vārtiem. Ja bumba ir tālāk no mūsu vārtiem, ir mazāka iespēja, ka ielaidīsim. Tamdēļ tāda taktika tika izvēlēta. Kāpēc nespēlēja Mihadjuks, bet gan Hmizs centra aizsarga pozīcijā - tas bija tas, ko teicu par treniņiem, Toress treniņā salauza degunu Mihadjukam. Netīšām, ne jau speciāli. Hmizs ir tas futbolists, kurš, kad spēlē aizsardzībā, labi izvirzās priekšā ar bumbu, sākot uzbrukumus. Tikai tamdēļ izvēlējāmies, lai viņš spēlē aizsardzībā."
Cik pārliecināts biji vakar, ka tituls būs šodien, nevis kaut kad vēlāk? Cik biji drošs, ka šodien tev blakus sēdēs nevis Andris Riherts, bet gan kauss?
Dobrecovs: "Iedomājos, ka Andris tik un tā sēž man blakus [smaida]. Skaidrs, ka ticēju saviem futbolistiem. Redzēju un teicu, ka čempionāts tuvojas beigām un to vārdu, ko teikt, paliek aizvien mazāk. Tas, ko teicu, bija: "Redzu jūsu acīs, ka man nav jāstāv jūsu priekšā un jāstāsta 20 minūtes, kā ir jāspēlē." Viņi visa čempionāta garumā to ir darījuši. Teicu, ka vienkārši jāpieliek punkts un jāizdara tas pēdējais solis."
Šodien nodrošinājāt spēlēšanu Čempionu līgā nākamajā gadā. Neieslīgstot sīkās detaļās, kāds būs tas galvenais kurss - saglabāsiet kodolu vai papildināsiet sastāvu?
Dobrecovs: "Skaidrs, ka meklēsim. Varbūt būs pozīcijas, kas būs jāpastiprina. Mums ir vairāki pieredzējušie un nākošgad viņi paliks vēl vecāki. Tā ka mums jau jāmeklē maiņa dažiem futbolistiem un mēs to arī darīsim."
Ņemsiet tikai savējos vai arī no ārpuses?
Dobrecovs: "Domāju, ka no ārpuses, ne tikai savējos, jo tomēr, ja jāpiedalās Eirokausos, ir jāmēģina kļūt stiprākiem, stingrākiem. Vajadzīgs svaigums - lai futbolisti ir jaunāki, ātrāki. Meklēsim un noteikti būs izmaiņas."
Jautājums par infrastruktūru - vai svinības ietekmēja arī tas, ka, izcīnot titulu, tas nenotika pilnā stadionā, bet gan tik pieticīgā laukumā?
Dobrecovs: "Mēs jau nevaram neko īpaši izmainīt. Vakar skatījos Itālijas čempionātu, kur "Juventus" ar "Inter" uzstādīja apmeklētības rekordu. Teicu: "Iedomājieties, ja jūs atbrauktu un stadionā būtu..." Es teicu, ka pat nevajag runāt par 80 tūkstošiem, bet, piemēram, 15 tūkstošiem. Bet nu... mums ir sava valsts, savs čempionāts un mums jādara viss, lai skatītāju pulks augtu, lai viņi būtu visās pilsētās un lai viņi nāktu atbalstīt futbolu. Ja čempionāts notiks kā šogad - tas bija spraigs un uzskatu, ka visas komandas nospēlēja fantastiski. Es nerunāju par četrinieku, piecinieku vai trijnieku. Visas komandas mums lika spēlēt arī piesardzīgi.
Arī šodienas pretinieks "Metta" - nezinu, kāpēc, bet diemžēl viņi savā laukumā spēlē... Tu rakstīji [vēršas pie šo rindu autora - aut.], ka viņi mājās spēlē labāk, bet es uzskatu otrādi, ka "Metta" spēlē labāk uz zālāja. Varbūt rezultātu viņi te notur labāk, bet spēles ziņā... Mēs varam paņemt pēdējo spēli ar "Skonto", izbraukuma spēli Ventspilī, kur "Metta" pilnīgi solīdi ieslēdza pretinieku tā soda laukumā vai laukuma pusē un nelaida ārā. Nezinu, kāpēc tā problēma [mājas spēlēs - aut.].
Mums tie futbolisti ir tādi, ka patīk spēlēt uz šādiem laukumiem. Ne velti čempionāta sākumā mums ir viens sniegums, pēc tam pārejam uz zāli un ir kaut kāds kritums un sniegums ir sliktāks. Šis [mākslīgais - aut.] laukums ir ātrāks, taisnāks un mums tie mazie, kā es viņus saucu, nazīši darbojas labāk."
Vai Māris Verpakovskis tev un arī spēlētājiem ir apsolījis prēmijas par izcīnīto titulu?
Dobrecovs: "Dāvid [vēršas pie kluba pārstāvja Dāvida Jansona - aut.], pasaki! Tu zini kaut ko par naudu [smaida]? Nezina viņš par naudu. Māris neko nav solījis. Nē nu skaidrs, ka būs prēmijas, bet to jūs paprasiet viņam. Varbūt, ja tagad pateikšu, viņš man iedos pa kaklu un atlaidīs rīt par to, ka pateicu kaut ko ne tā [smaida]."
Kāpēc "Liepāja" šodien kļuva par čempioni? Ar ko bijāt stiprāki?
Dobrecovs: "[Ilgi domā - aut.] Nezinu, to laikam analizēšu pēc čempionāta beigām. Viens no faktoriem, ar ko bijām stiprāki... Kad 2005.gadā kā spēlētājs vinnēju šo kausu, kā kapteinis pateicu čaļiem: "Ja tu gribi vinnēt Latvijas čempionātu, nedrīksti zaudēt mājās nevienu spēli!" Šogad mēs to izdarījām, mājās nezaudējām nevienu spēli. Ja mēs spējam izbraukumā apspēlēt tiešos konkurentus, tā ir fantastika, bet neizšķirts arī ir labi.
Skaidrs, ka kaut kur mums stāvēja arī veiksme klāt. Pagājušajā gadā mūs visu laiku apbižoja "Jelgava", nezinājām, kā tikt viņiem klāt un atslēgas atrast. Šogad mēs viņus analizējām ļoti kārtīgi un ķērāmies tai lietai ļoti kārtīgi. Izcīnījām pret "Jelgavu" 10 punktus un tas arī ir viens no faktoriem, kāpēc esam čempioni."
Vai 24 spēles sezonā ir pietiekami?
Dobrecovs: "Gribētos vairāk spēļu. 24 laikam ir par maz. 12 spēles nospēlējam mājās, Liepājā ir labs stadions, laukums un laikam arī skatītāji grib vairāk futbolu. Un vasarā, kad gaidām mēnesi un spēļu nav, tas ir bēdīgi. Ja būtu mājās kādas 16 spēles, domāju, ar to pietiktu. Taču atkal varam atgriezties pie tā, ka tā ir mūsu valsts. Ir tāds čempionāts. Augsim, strādāsim. Ja klubi visi strādās un progresēs komandas, kas ir 1.līgā, tad paplašināsies mūsu čempionāts un būs vairāk spēļu."
Sacīji, ka nepieskaries kausam līdz mājas spēlei Liepājā. Tā ir māņticība?
Dobrecovs: "Nē, tas ir tikai tamdēļ, ka Liepājas skatītāji, fani, atbalstītāji ir pelnījuši [lai nosvin ar viņiem Liepājā - aut.], jo bez viņiem mēs laikam arī nebūtu vinnējuši šo kausu šai brīdī un būtu jāgaida kāds laiks. Atgriežamies pie "Jelgavas", pret kuru Liepājā vēl 85.minūtē zaudējām ar 0:1, bet vinnējām to spēli ar 2:1. Skatītāji dzina mūs uz priekšu. Var atcerēties spēli ar "Ventspili" - 3:0, beidzās 3:2. Kad bija 3:2, tribīnes piecēlās un sāka kliegt, lai nenotiktu 3:3, kas bija iepriekš. Tikai tāpēc viņi to ir pelnījuši. Piegāju pie skatītājiem un pateicu, lai viņi neapvainojas, ka kausu nepienesām klāt šodien, bet noteikti to izdarīsim Liepājā."
Šodien noteikti līs šampanietis. Kā tu piedalīsies šajā procesā?
Dobrecovs: "Andri [paceļ uz galda esošo ūdens glāzi un vēršas pie Riherta - aut.], iedosi man līdzi glāzi [smejas]? Strebsim iekšā!"
Nebaidies, ka spēlē pret "Ventspili" komanda nebūs ne fiziski, ne emocionāli gatava?
Dobrecovs: "Nebaidos, jo, futbolisti to vēl nezina, bet izdomāju, ka viņi brauks peintbolu spēlēt. Pa kalniem skries četras stundas tā, ka būs fizika. Būs gan jautri, gan būs satrenējušies."
Cerams, ka ne rīt?
Dobrecovs: "Nē, nē, tas notiks pēc kādām trim, četrām dienām."
Tad pēdējās spēlēs būsiet maksimālajā sastāvā?
Dobrecovs: "Spēlēsim labākajā. Mums konkurence principā ir liela. Skaidrs, ka kāds varbūt nespēlēs un ies atvaļinājumā un tikai trenēsies. Domāju, nākamajā spēlē tiks dota iespēja, piemēram, Robertam Savaļniekam. Kādas divas trīs izmaiņas salīdzinoši ar šodienu noteikti būs. Taču vēlreiz - nesaku, ka viss ir beidzies un ka mēs kā tūristi brauksim uz Ventspili un kā tūristi spēlēsim mājās. Viennozīmīgi nē, gatavosimies katrai spēlei."
Kauss kā trenerim un kā spēlētājam - kādas ir atšķirības sajūtās?
Dobrecovs: "Laikam dažādas. Kā spēlētājs tu ātrāk to visu iesūc sevī. Tas, kas notika ģērbtuvēs - es drusku nobijies tur stāvēju stūrī un paskatījos, kā viņi priecājās. Kad biju pats spēlētājs, skaidrs, ka arī lēkāju, kliedzu un mauroju. Tagad gribas to visu apdomāt. Kad pasniedza balvu kā mēneša labākajam trenerim, ieejot ģērbtuvē teicu, ka "tās balvas trenerim dod tāpēc, ka jūs esat labākie". Teicu: "Paldies, čaļi, ka šo balvu man nopelnījāt! Man to pasniedza, bet tā ir jūsu balva." Iegūstot kausu, kā spēlētājs tu ātrāk iesūc sevī un ilgāk priecājies. Man jau viss beigsies un jādomā par nākamo spēli ar "Ventspili", bet viņi jau laikam negribēs domāt. Man tagad būs svarīgi, kā savākt tās visas smadzenes kopā."
Tu arī peintbolu spēlēsi?
Dobrecovs: "Protams, protams! Domāju, būs daudz gribētāju man iešaut [smiekli zālē], bet es saģērbšos tā kārtīgāk - viņi nemaz nezinās to [smaida]."
Spēles beigās pie 3:0, 4:0, kurš no spēlētājiem uz soliņa visvairāk radīja atmosfēru?
Dobrecovs: "Grebis. Grebis bija viens no tiem un laikam Afanasjevs. Afanasjevs atbrauca uz Liepāju, lai uzvarētu šo kausu, bet tieši, kad viņš aizbrauca, Daugavpils ["Daugava" - aut.] kļuva par čempioni. Viņš bija bēdīgs. Kad kļuvu par treneri, es viņu aicināju uz "Liepāju" un teicu: "Vaļerik, mēs to kausu vinnēsim! Bet daudz laika tev nav [smaida]." Viņš paliek aizvien vecāks [smaida]. Es viņu apsveicu. Tāpēc viņš tur ar Grebi kurināja atmosfēru."
Cik daudz spēlētāju šodien varēs sastapt Vecrīgā?
Dobrecovs: "Vecrīgā, domāju, ka nē. Dāvi, kur mēs braucam? Vecrīgā mēs nebūsim. Maskačkā? Kaut kur mēs braucam, bet kur, pagaidām nezinu."
Riherts: "Gribu apsveikt visu Liepājas futbolu ar čempionu titula atgriešanos Liepājā. Viņi bija stabili, viņi sezonas vidū mēģināja turēties pie tā kursa, viņi gribēja izcīnīt čempionu titulu, attiecīgi arī pastiprinājās. Beigās pelnīta uzvara labā stilā ar labiem, kvalificētiem spēlētājiem, ar labu treneri, kurš saliedēja visus un noveda visu līdz likumsakarīgām beigām. Tā ka liels prieks par Liepāju. Futbols tur ir atgriezies kā sporta veids numur viens - tā tas noteikti arī bija, bet šobrīd tas arī ir apstiprināts ar Latvijas čempionu titula iegūšanu. Vēlu veiksmi nākamgad Čempionu līgā un skatāmies futbolu arī turpmāk!"
Viktors iedeva tev vienu bezmaksas padomu - jums sanāk labi spēlēt futbolu uz zaļā laukuma. Kad jums varētu būt iespēja mājas spēles aizvadīt uz zaļā laukuma?
Riherts: "Pirmais likums - nekad nepieņem bezmaksas padomus [smiekli zālē]. Tas ir pirmais likums. Ja tas ir par naudu, tad tas nozīmē, ka tur būs arī atbildība. Bezmaksas tas nozīmē, ka... var paturēt pie sevis [smaida]."
Vai nebija māņticība tagad ņemt rokās kausu, jo mērķis ir 2020.gadā to iegūt?
Riherts: "Nezinu - jo vairāk māņticības, jo tu pats bailīgāks esi. Tā ka nebaidos īpaši. Domāju, ka nē, tā nav nekāda problēma."
+2 [+] [-]
+7 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
Nebija pat saražojuši biļetas par 70 eur
Vairāki komentētāji bija gatavi maksāt kasē
es personīgi piedāvāju apsargam 70eur par "biļeti" uz svinībām
[+] [-]
pakritām uz 4.v un viss
+2 [+] [-]
Dobrecovs: "Iedomājos, ka Andris tik un tā sēž man blakus [smaida]. Skaidrs, ka ticēju saviem futbolistiem. Redzēju un teicu, ka čempionāts tuvojas beigām un to vārdu, ko teikt, paliek aizvien mazāk. Tas, ko teicu, bija: "Redzu jūsu acīs, ka man nav jāstāv jūsu priekšā un jāstāsta 20 minūtes, kā ir jāspēlē." Viņi visa čempionāta garumā to ir darījuši. Teicu, ka vienkārši jāpieliek punkts un jāizdara tas pēdējais solis."