Šabala: "Spēju izmantot Labuka diskvalifikāciju"

Par ārzemēm vēl agri domāt

"Šobrīd "Skonto" klubā viss apmierina. Pēdējā laikā arī nekur neesmu braucis atrādīties. Kad vēl spēlēju "Olimpā", pirmā pārbaude man bija "Nottingham Forest". Mani 15 gadu vecumā aizveda, patrenējos un nospēlēju divas spēles. Pirmajā guvu vārtus, bet otrajā jau divus vai trīs (precīzi neatceros). Cik zinu, bija jau konkrēts piedāvājums, bet kaut kas neizdevās. "Nottingham Forest" ir ļoti laba akadēmija, skaitās viena no labākajām visā Anglijā.

Tajā pašā ziemā vēl biju aizbraucis uz Londonas "Arsenal". Ja "Nottingham Forest" spēlēju ar sava vecuma puišiem, tad "Arsenal" mani ielika dublieru sastāvā, kur bija diezgan nopietna līmeņa spēlētāji. "Arsenal" pabiju nedēļu, nospēlēju vienu spēli pret "Ipswich".

Nākamajā vasarā biju atrādīties "Udinese". Brauciens uz Itāliju notika, pateicoties labiem rezultātiem jauniešu izlasē Baltijas kausā, bet uz Angliju devos Andreja Bahareva nopelna dēļ. Arī Itālijā mani uzreiz ielika dublieru komandā. Esmu bijis arī "Watford". Tiesa, uz turieni aizbraucu pēc Granatkina piemiņas turnīra ar potītes savainojumu, kura dēļ savas spēja apliecināt pilnībā neizdevās," atrādīšanos Anglijas un Itālijas klubos atceras Šabala, kurš šobrīd vēl nav gatavs mainīt klubu.

Tagad tev ir aģents?
Nav. Neviens ar to konkrēti nenodarbojas. Ja interese parādīsies, tad runās ar klubu.

Pirms sezonas teici, ka tev ir divi mērķi – iekļūt "Skonto" pamatsastāvā un gūt ap 20 vārtiem. Līdz diskvalifikācijai biji pamatsastāvā un vārtus arī jūnijā beidzot sāki gūt regulāri. Kas pēkšņi mainījās?
Tads ("Skonto lietuviešu uzbrucējs Labuks - V. B.) dabūja diskvalifikāciju. Protams, ka tas ietekmēja manas izredzes vairāk spēlēt. Man iedeva iespēju, kuru centos maksimāli izmantot. Pēdējā spēlē pret "Jūrmalu" nevarēju spēlēt diskvalifikācijas dēļ, bet Tads tieši atgriezās. Neslēpšu – baidos atkal nokļūt uz soliņa. Trenerim būs jādomā, kuru laist laukumā nākamajā spēlē.

Tev gadās nopelnīt muļķīgus brīdinājumus, kuru dēļ arī nedrīkstēji spēlēt pret "Jūrmalu". Pats spēj to izskaidrot?
Jā, dažreiz gadās. Piemēram, ja tiesneši vairākas reizes pēc kārtas nefiksē pārkāpumus, mēdzu uzvilkties. Neesmu nervozs cilvēks, bet laukumā esmu emocionāls. Nav runa par iesišanu kādam, bet kaut vai vienkāršu nobļaušanos, tiesneša pastumšanu. Dažkārt mēdzu pats sevi ar bļaušanu uzmundrināt, bet tagad jau tiesneši dod brīdinājumus par bļaustīšanos. Vienmēr esmu bijis tik emocionāls futbola laukumā, jau no mazotnes. Cenšos kontrolēt sevi, taču ne vienmēr sanāk.

Bēdīgi slavenajā kautiņā pret "Daugavu" tev nesanāca piedalīties.
Mani tieši dažas minūtes pirms tā incidenta nomainīja. Neuzskatu sevi par tik pieaugušu, lai iesaistītos tādās lietās. Cenšos izvairīties no tādiem konfliktiem, vēl vecie pārmetīs, ka jaucos viņu darīšanās. Protams, savus komandas biedrus sist neļaušu, pavilkšu savējos vai pretiniekus malā, taču kauties gan netaisos.

Komandā citu futbolistu attieksmē jūti to, ka esi visjaunākais?
Nē, izteikti tas nenotiek.

Bumbas pēc treniņiem gan jāsavāc?
Mums ir noteikti dežuranti, tāpēc to dara gandrīz visi, arī gados vecāki. Protams, Tads un Blanks dežūrē, šķiet, reizi gadā, taču arī tādas lietas gadās. Tikai viņiem diviem ir tādas privilēģijas.

Un Savčenkovam?
Jā, par viņu aizmirsu. Viņš ir vienīgais izņēmums, kurš to nekad nedara. Ģērbtuvē pie sienas grafiks nestāv, bet treneri katru reizi pasaka, kuram kārta savākt bumbas. Izņēmumi ir atjaunojošie treniņi pēc spēlēm. Tad gan jaunajiem visu laiku jāstrādā.

Labāko formu tradicionāli sasniedzu jūnijā un jūlijā

Pirmos vārtus šosezon Virslīgā guvi maija beigās, bet pēc tam jūnijā vēl sešus. Kāpēc, tavuprāt, tieši jūnijā beidzot atvēries?
Man tā ir visu laiku, esmu to ievērojis. Jūnijā vai jūlijā sasniedzu savu labāko formu. To pamanīju jauniešu izlasēs Baltijas kausā, kad parasti jūnijā sākās formas augšupeja. Pēc tam nav krituma, taču vislabākie mēneši man ir šie divi.

Šosezon biežāk sanācis uzspēlēt pamatsastāvā. Kā jūties fiziski, apzinoties to, ka tev ir tikai 17 gadu un jāspēlē pret nobriedušākiem futbolistiem?
Pirmās spēles pret "Daugavu" un Liepāju bija grūtas, jo biju pieradis iziet uz maiņu. Minētajās spēlēs ap 70. minūti kājas jau vairs neklausīja. Pēc tām spēlēm jau pieradu, viss ir kārtībā. Pirms diviem gadiem bija daudz grūtāk, tad nācās spēlēt viltīgāk, izvairīties no spēka divcīņām. Nebaidījos, bet apzinājos, ka labāk paiet malā, nevis sisties par visām bumbām, riskējot gūt savainojumu. Tagad, pēc diviem pilnvērtīgiem pirmssezonas sagatavošanās posmiem ar "Skonto", jūtos daudz labāk un esmu pārliecināts par savām spējām.

Kamēr Labuks bija diskvalificēts, labi saspēlējāties ar Blanku un Riosu.
Hulio kā jau spēlētājiem no viņa reģiona patīk būt daudz ar bumbu, tāpēc viņš mēdz aizrauties, taču ar viņu kopā spēlēt ir ļoti labi. Rioss var gan apspēlēt viens pret vienu, gan iedot labu piespēli. Arī ar Blanku viegli spēlēt tāpēc, ka viņš vienmēr ir zem manis, tāpēc katrā gaisa divcīņā zinu, ka varēšu nomest bumbu tur, kur būs Blanks. Tas mums ļoti labi sanāk. 80% gadījumu izdodas viņam nomest bumbu kājās. Tieši to arī treneris no mums prasa, nevis bezjēgā skraidīt, bet tādā veidā cīnīties par gaisa bumbām. Ja izdodas uzvarēt, tad uzreiz pieslēdzas flangu spēlētāji.

Ar Labuku kopā esat uzspēlējuši pavisam maz.
Sezonas pirmajā pusē pārsvarā mainīju tieši viņu. Visvairāk kopā esam nospēlējuši pirmā apļa spēlē pret Liepāju, kad es izgāju 2. puslaikā uz maiņu, mums sanāca pusstunda kopā. Kad spēlēju ar Blanku, tad man jācīnās gaisā. Savukārt, kad esmu kopā ar Tadu, tad to dara viņš. Tā ir galvenā atšķirība, bet pēc vienas spēles, pie tam nepilnas, grūti spriest par mūsu spējām spēlēt kopā.

Kuru pasaules uzbrucēju vari nosaukt par savu favorītu?
Didjē Drogbā. No Marseļas laikiem viņu neatceros, tikai no spēlēm "Chelsea". No ne-uzbrucējiem varu minēt Sesku Fabregasu.

Kad biji "Arsenal", palūdzi Fabregasam autogrāfu?
Viņam ne, izdevās paņemt tikai no Sola Kempbela, jo viņš toreiz bija savainots un pusdienoja kopā ar mums. Pārējos pa gabalu tikai redzēju. Ar visu komandu kopā izdevās būt, kad "Arsenal" spēlēja pret "Burnley". Tad "Emirates" stadionā notikušajā spēlē sēdēju uzreiz aiz rezervistu soliņa. Ļāva arī iziet pa stadiona zālienu pastaigāt...

Bērnībā mans elks bija Rimkus

Un no Latvijas uzbrucējiem?
Tagad, protams, favorīts ir Rudņevs. Viņš labi spēlē un daudz sit iekšā. Agrāk elks bija Rimkus. Ja kādreiz TV rādīja spēles ar viņa piedalīšanos, obligāti skatījos. Kad "Skonto" ar "Ventspili" spēlēja Rīgā, allaž lūzu tēvam, lai aizved uz stadionu.

Pret "Mettu" guvi savu pirmo "hat trick" Virslīgā, tomēr neesi turnīra vēsturē jaunākais "hat trick" autors, lai gan daži tev šo godu jau pierakstīja. Kādas bija emocijas pēc spēles pret "Mettu"?
Blanks man pēc tam treniņā pateica, ka esmu dažus mēnešus nokavējis. Pret "Jaunību", kuru vienreiz ar "Olimpu" uzvarējām ar 9:0, man bija divi vārti un arī iespējas gūt trešos. Toties esmu jaunākais vārtu guvējs ne tikai Virslīgā, bet arī Eiropas nacionālajos čempionātos.

Vēl tagad skaidri atceries, kā iesiti?
Protams, tādas lietas neaizmirst. Spēlējām pret "Skonto", un man bija izgājiens viens pret vienu ar Ikstenu. Pārmetu bumbu viņam pāri. Tur bija kurioza situācija – mūsu vārtsargs ievadīja bumbu spēlē, bet Mingazovs laukuma centrā kliedza, ka izsitīs bumbu. Mingazovs nospēlēja neveikli, un bumba viņam norāvās tā, ka izlidoja starp abiem "Skonto" centra aizsargiem un nokļuva uzreiz pie manis. Kad saņēmu bumbu, aizsargi jau tuvojās, arī Ikstens izskrēja no vārtiem, tāpēc man nebija citu variantu kā pārcelt bumbu viņam pāri. Toreiz priecājos nevis tāpēc, ka guvu savus pirmos vārtus, bet pret "Skonto" panācām 1:2 un parādījās cerības pret komandu, kuru nekad nebija izdevies uzvarēt.

Tobrīd jau nojauti, ka "Skonto" tevi uzaicinās?
Nē, līdz pat sezonas beigām neko nezināju. Mani un vēl dažus aicināja uz "Skonto" treniņiem, bet uz "Skonto" komandu pārcēlos tikai nākamā gada februārī. Līgums ir spēkā uz vēl divarpus gadiem.

Esmu ievērojis, ka regulāri iesaisties gaisa divcīņās. Tas ir trenera pirksts vai arī pašam patīk?
Otrais variants. Jau kopš bērnības labi spēlēju ar galvu. Pretinieku komandas aizsardzība man stūra sitienu izspēlēs lika klāt trīs aizsargus. Augums man nav ļoti liels (1.80 metri), taču to kompensēju ar labu lēcienu. Pie tam nelecu no vietas, bet gan ieskrienos.

2. kārtas spēlē pret "Jūrmalu" labi dabūji pa galvu no pretinieku vārtsarga Laizāna.
Jā, taču tas mani neatturēs tādā gaisa cīniņā iesaistīties arī nākotnē. Dzirdēju, ka Laizāns saviem aizsargiem bļāva, ka ies pēc bumbas, lai arī pēc tās bija tālu jādodas. Viņš ar abām dūrēm man iesita, burtiski notriecot zemē. Pēc tam vairākas dienas sāpēja galva, pat viens zobs atlūza tā incidenta rezultātā.

Pirms spēlēm teipoju potītes

No nopietniem savainojumiem līdz šim ir izdevies izvairīties?
Man regulāri ir problēmas ar potītēm, abas savulaik bijušas lauztas. Tas bija vēl pirms spēlēšanas "Olimpā", kad pirms 15 gadu vecuma divus mēnešus ģipsī nostaigāju. Tagad pirms katras spēles man tiek noteipotas abas potītes. Tas nav nekas nopietns, taču tiek darīts piesardzības nolūkos. Agrāk arī treniņos teipoju, tagad gan to vairs nedaru, tikai spēlēs.

Ja tevi tagad no "Skonto" gribētu iegādāties cits klubs, varētu iziet medicīnas pārbaudi?
Jā, testos neko sliktu neuzrādīs. Potītes nesāp ne skrienot, ne spēlējot. Vienkārši jau zemapziņā esmu uztraucies, tāpēc arī notiek teipošana.

Esi guvis vārtus pēdējos divos kausu finālos, kuros "Skonto" izdevās uzvarēt – pērn Baltijas līgā un šogad Latvijas kausā. Šīm spēlēm īpaši noskaņojies vai tā ir tikai sakritība?
Nav tā, ka īpaši noskaņojos, vienkārši tā gadās. Baltijas līgas finālā veiksmīgi izgāju uz maiņu. Latvijas kausā gan jau biju sākumsastāvā. Man patīk iet uz maiņu, jo tad var spēlēt pret nogurušiem aizsargiem. Nezinu, kāpēc divos finālos pēc kārtas esmu iesitis. Visām spēlēm gatavojos vienlīdz nopietni.

No malas radies iespaids, ka Pahars, "Skonto" esot vadībā, bieži liek ierakties aizsardzībā, taču no vairākiem "Skonto" futbolistiem nācies dzirdēt, ka tā gluži nav.
Pahars mums to neliek darīt. Tieši otrādi – saka, lai spēlējam tālāk no saviem vārtiem un cenšamies gūt otros vārtus. Nesenā spēle pret Rīgas "Daugavu" parādīja, kas var notikt tad, ja neiesitam otros vārtus pie slidenā 1:0. Pahars pēc tādām spēlēm pārmet, ka nosēžamies, nevis gūstam otros, trešos vārtus. Tā ir psiholoģijas vaina, kuras cēloņus nespējam izskaidrot.

Arī pret Latvijas spēcīgākajām komandām Pahars aicina spēlēt pozitīvāk. Ja ne gluži spēlē pret Liepāju pie 1:0 rauties uz priekšu, tad noteikti ne sēdēt dziļos ierakumos. Fiziski komanda ir lieliskā formā, tāpēc nevajadzētu būt problēmām tādā ziņā. Kad iesitam vārtus, pieredzējušie spēlētāji, tādi kā Savčenkovs un Fertovs, saka, lai neaizejam aizsardzībā, taču tas notiek pats no sevis.

Pirms sezonas kluba jaunais prezidents Koļesņičenko pateica, ka "Skonto" jācīnās par zeltu, bet Pahars runāja piezemētākos toņos, uzsverot, ka ar tādu sastāvu to izdarīt būs grūti. Tomēr esat augšā, ar Daugavpili periodiski mainot līderpozīciju.
Godīgi sakot, pats negaidīju tik labu spēli. Salīdzinot ar citiem gadiem, mums nav tik laba sastāva, taču komanda ir saliedētāka. Bez tam, atskaitot dažus veterānus, pārsvarā ir aptuveni viena vecuma spēlētāji. Visi ir jauni un ambiciozi, alkst uzvaras. Spēle mums pašreiz iet no rokas.

Kā jau teicu, fiziskā kondīcija mums ir ļoti laba. Tieši uz tās rēķina varam daudzus apspēlēt. Pirmssezonā labi pastrādājām bumbas kontrolē. Sezonas sākumā daudzi kritizēja "Skonto" par to, ka tā nerāda labu futbolu. Toties mums izdevās sasniegt labus rezultātus. Savukārt tagad ir gan rezultāti, gan arī skatāmāks futbols. Aizsardzībai liels nopelns, jo Maksimenko un Savčenkovs labi spēlē kopā.

Varbūt savu lomu nospēlējis tas, ka tagad pirms katras spēles paliekam Ķeizarmeža bāzē, kur ierodamies iepriekšējā dienā. Pagājušajā sezonā tas notika tikai dažos gadījumos. Rezultātu tas dod, tātad kaut ko darām pareizi. Jau pirms sezonas mums pateica, ka tā būs, neviens to ar izbrīnu un nepatiku neuztver. Ātri pieradām pie jaunās kārtības. Nekas jau īpaši nemainās.

Neērtākais pretinieks - "Metalurgs"

Pret kuru komandu ir visgrūtāk spēlēt?
Par visiem komandas biedriem nevaru atbildēt, bet pašam sarežģītākās spēles vienmēr ir pret Liepāju, jo "Metalurgā" ir lieli, fiziski spēcīgi un pieredzējuši aizsargi, pret kuriem man personīgi ir ļoti grūti spēlēt. Pēc spēlēm ar Liepāju man vienmēr ir nodauzītas un saskrāpētas kājas. Tādus spēlētājus kā Baguži, Kļavu, Zirni labprāt nesatieku futbolu laukumā (smejas). Laukuma centrā arī nav vieglāk, tur Tamošausks skraida un ar korpusu bloķē... Ar Daugavpili parasti ir līdzjutējiem visnebaudāmākās spēles. Pret Ventspili un Liepāju pat nespēlējam tik aizslēgti.

"Skonto" kā pēdējā no Latvijas sāks Eirokausu cīņas, tiekoties ar "Hajduk". Pērn jau debitēji uz Eiropas skatuves Čempionu līgā pret "Wisla".
Pret "Wisla" abos mačos izgāju pamatsastāvā. Toreiz tā sagadījās, ka pirmajā spēlē slimības dēļ nevarēja spēlēt Žuniors, bet otrajā jau visi bija pieejami, bet treneris tik un tā izlaida pamatsastāvā. Pret poļiem abos mačos nospēlēju ap 60 minūtēm. Uzskatu, ka nospēlēju labi. Aizsardzībā... Toreiz fiziski bija diezgan grūti, jo citi ātrumi, daudz spēlējām bez bumbas, kas ir nogurdinoši. "Hajduk" ir favorīte, bet mums ir uzdevums iekļūt nākamajā kārtā. Cīnīsimies un pretiniekam neko dāvināt negrasāmies. Horvātijas čempionāts ir spēcīgāks, "Hajduk" viena no vadošajām horvātu komandām, taču nedomāju, ka mums nav izredžu.

Savas neilgās karjeras laikā jau esi paspējis izcīnīt vairākus titulus ar "Skonto", arī uzspēlējis Čempionu līgas kvalifikācijā. Un pārstāvējis vairākas Latvijas jauniešu izlases. Cik tālu šobrīd esi no U-21 vecuma izlases?
Latvijas izlasē esmu spēlējis visās jauniešu izlasēs, šķiet no U-15 komandas. U-21 izlasē esmu nospēlējis tikai vienu spēli, kad izgāju uz maiņu pret Franciju. Tajā spēlē mums vispār nekādu iespēju nebija. Ja izsauks uz U-21 komandu, protams, spēlēšu. Bet oktobrī, visticamāk, pārstāvēšu U-19 izlasi Eiropas čempionāta kvalifikācijas kārtā Portugālē. Klubā tad būs spēles, bet, cik man zināms, ir sarunāts, ka braukšu. Arī Pahars ir devis jāvārdu. Pats arī vēlos aizbraukt uzspēlēt pret tādām komandām kā Francija, Portugāle un Izraēla.

Tev nav pārāk daudz futbola?
Nē, pagaidām nesūdzos. "Olimpa" laikā jau tas pats bija – spēlēju arī 2. līgā un jauniešu izlasē. Kamēr esmu jauns, tikmēr spēka pietiek visam un nejūt nogurumu.

Skola?
Man ir brīvais apmeklējums 46. vidusskolā. Mācos 11. klasē, pasniedzēji ir ļoti saprotoši. Direktors ir liels futbola fans, brauca uz Pasaules kausa finālturnīru Vācijā un seko arī Virslīgai. Ko darītu, ja nebūtu futbolists, pat nemaz nezinu. Par mācīšanos tālāk neesmu vēl aizdomājies.

Sāki un paliki futbolā vai ir aizrāvuši arī citi sporta veidi?
Nē, trenējos tikai futbolā un tajā arī paliku. Kā līdzjutējam patīk hokejs, eju uz "Dinamo" spēlēm. Drīz būs olimpiāde, tajā sekošu futbolam, lai arī tas būs pavisam cits futbols. Patīk arī vieglatlētika, tiesa, ne mešanas disciplīnas, bet gan skriešana. Vēl arī tāllēkšana.

Kāds ir tavs rekords 100 metros?
Šķiet, pat neesmu skrējis. Varbūt skolā pirms dažiem gadiem, tagad neatceros. "Skonto" mums testi ir 20 metros, kas bija jākārto trīs vai četras reizes. Visātrākais testos bija Roma Amirhanovs, pēc tam sekoja Sato, Mingazovs un Pētersons, bet es – saraksta vidū. Man pašam savs ātrums patīk, arī treneris nav sūdzējies. Starta ātrums man ir labs, pēc tam jau ir sliktāks.

Vai tev abas kājas ir t.s. darba kājas?
Kreisā ir vājāka. Piespēli varu iedot, bet ar sitienu ir problēmas. Tagad tieši daudz strādāju ar kreiso kāju. Uzsist no neliela attāluma nebūs grūtības, bet no tālākas distances gan nesanāks. Soda sitienus pat nemaz neizpildu, neeju bumbai tuvumā.

Kāpēc?
Komandā pietiek izpildītāju. Nekad to neesmu darījis, arī jauniešu komandās. Ja man tas būtu jādara, tad sistu tikai uz spēku. Ja vajadzētu sist apvedošo sitienu, tad man to labāk nelūgt darīt. "Sieniņas" apspēlēšana nav mana specialitāte.

"Pendeles" taču vari iesist.
Jā, mierīgi. Taču arī situ tikai uz spēku.

Tagad atklāji noslēpumu.
Kāds gan tas vairs noslēpums – visi to tāpat jau zina. Baltijas līgas finālā arī situ uz spēku. Ja mēģinātu izmantot tehniku, tad būtu problēmas. Kā Pirlo iesist nevarētu. Tiklīdz sāku kaut ko izgudrot, tā 90% gadījumu būs neveiksme. Mūsu komandā Fertovs sit uz tehniku, arī Siņicins, kurš šosezon ir iesitis četras. Viņš saka, ka tikai pēdējā brīdī paskatās uz vārtsargu un tad izlemj, kurā stūrī sitīs.