Kosmačovs: "LFF bez jebkāda pamata man liedz futbolu, būs jātiesājas"

Jevgeņijs Kosmačovs: Viss sākās ar to, ka mani apcietināja policija, un LFF uzlika diskvalifikāciju – pilnībā neko nepamatojot. Policija man izvirzīja apsūdzību par spēli, kas bija Zviedrijā [2013.gada Čempionu līgā starp „Daugavu” un „Elfsborg” – aut.], lai gan tajā gadā es vispār „Daugavu” nepārstāvēju. Tajā gadā spēlēju Tukuma komandā 1.līgā. Vēl viena apsūdzība ir par naudu, kas esot izkrāpta lielos apmēros, taču arī šajā laikā, kad tas notika, es Daugavpilī vēl nebiju.

2014.gadā spēlēju „Daugavā”, darīju savu darbu, lai uzturētu sevi labā sportiskā formā un aizbrauktu uz ārzemēm. Sezonas gaitā kļuvu par komandas rezultatīvāko spēlētāju, dalīju rezultatīvās piespēles. Esmu neizpratnē par visu šo situāciju un vēlos vērsties pie LFF – pagājis pusgads, nesaprotu, kāpēc viņi turpina mani nomelnot, kāds ir pamatojums. Ja esmu vainīgs, lai to nosaka Latvijas Valsts tiesa, ja nē, tad ar kādām tiesībām LFF grib mani padarīt par muļķi vai grēkāzi? Lai vienkārši parādītu Latvijai, ka šī lieta kustas uz priekšu un to uz kādu norakstīt? LFF jau var rādīt visai Latvijai, ka kaut kas notiek, taču par to ir jāspriež tiesai! Tiesa un policija man atļauj spēlēt visur – vismaz, kamēr turpinās tiesas process. Savukārt LFF man neļauj spēlēt Latvijā vispār – bez jebkādiem pamatojumiem. Diemžēl būšu spiests tiesāties ar LFF, lai atgūtu savu labo vārdu un kompensētu radušos zaudējumus.

Futbols ir mana maize, ar to es pelnu naudu savai ģimenei, saviem bērniem, sev un šobrīd man šī iespēja ir liegta. Futbols ir tas, ar ko es dzīvoju. LFF vienkārši paņem un atņem to man. Varbūt sagaidīsim tiesas spriedumu un tad pieņemsim lēmumu, ko darīt ar futbolistu Kosmačovu? Nezinu, kādi ir LFF šodienas mērķi, tiešām nesaprotu. Man gan tēvs stāstīja par "pakazuhām" krievu laikos, lai attaisnotu savu bezdarbību sabiedrības acīs. Es futbolā vienmēr esmu cīnījies līdz galam, darījis to pēc vislabākās sirdsapziņas. Trenējos un spēlēju Daugavpils „Daugavā”, lai tiktu no tās prom, iegūstot labāku līgumu ārzemēs. Mani kā komandas līderi arestēja un noņēma nost, un komanda zaudēja. Tās apsūdzības, kas tika uzrādītas, bija absurdas, par ko jau minēju. Drīzāk izskatās, ka mērķis bija likvidēt kā komandu „Daugavu”. Kad mežu cērt, tad skaidas lec. Diemžēl es trāpījos pa ceļam.

Vai to, ko tu man šobrīd izstāstīji, esi klāstījis arī pašai LFF, mēģinot panākt, lai viņi atļauj tev spēlēt?
Es iesniedzu LFF apelāciju, kuru viņi noraidīja, tikai pamatojoties uz to, ka turpinās policijas izmeklēšana. „Mēs nevaram ļaut spēlēt”, viņi teica – bez jebkāda konkrēta pamatojuma. Netiek minētas kādas konkrētas spēles, darbības, ko esmu veicis, lēmums nav apspriežams. Aizliedz un viss, neko konkrēti nepaskaidrojot. "Vainīgs, nevainīgs, tavu karjeru izbeidzam, jo mēs tā gribam. Mums viena tante teica."

Ja šī ierosinātā lieta būtu tikai par tiem notikumiem, kuros nebiji klāt, tad policija tev noteikti varētu dot zaļo gaismu tikt attaisnotam. Varbūt tomēr šī lieta ietver arī notikumus gadā, kurā pārstāvēji Daugavpils „Daugavu”?
Es vienkārši biju komandas kapteinis. Kā komandas kapteinis arī runāju ar kluba vadību – viņi acīmredzot uzskata, ka tas ir kaut kāds noziegums. Visās komandās tā ir. Kapteinim ir jārunā ar treneri, jāizsaka savas domas, jāapspriež komandas problēmas un spēlētāju redzējumu par notiekošo kolektīvā un spēles laikā, kā kurš izskatās, jūtas laukumā. Ar vadību, ar direktoru jākomunicē. Kapteiņa situācijā tas ir pilnīgi normāli.

Par LFF jau sacīji, bet vai no policijas arī šobrīd ir kāda spēkā esoša apsūdzība?
Lieta ir izmeklēšanā, es par to tiešām vairāk neko nezinu. Pret tiesu un policiju man nav nekādu pretenziju – lai lieta turpinās, lai viņi spriež, izmeklē, esmu es vainīgs vai nē. Man ir pretenzijas pret LFF – uz kāda pamata viņi neļauj futbolistiem spēlēt? Kas notiks tad, ja es nebūšu vainīgs? Futbolista mūžs jeb tā saucamais profesionālās karjeras ilgums ir ierobežots.

Sacīji, ka tev svarīgākais bija spēļu prakse. Bet vai tu, nākot uz Daugavpils „Daugavu”, apzinājies, ka tas risks, zinot šīs komandas reputāciju?
Tur jau tā lieta, ka tobrīd atbraucu no ārzemēm [Kosmačovs 2012.gadā pārstāvēja Ukrainas „Sevastopol” un Baltkrievijas „Shakhtyor” – aut.] un gadu nespēlēju futbolu. Es pat nezināju, ka Gavrilova kungs ir diskvalificēts no Latvijas futbola. Atgriezos mājās Tukumā, bet Latvijas futbola čempionātam sevišķi nesekoju, nezināju, kas tur notiek. Man bija atlikušas divas nedēļas un vajadzēja komandu – vai nu spēlēju Virslīgā vai atkal palieku Tukumā. Man Daugavpils „Daugavā” bija draugs Aleksandrs Solovjovs, ar kuru savulaik kopā spēlēju izlasē, kopā ar viņu biju arī „Ventspilī” [arī „Spartakā” – aut.]. Viņš man piezvanīja un sacīja: „Žeņa, mums ir vajadzīgs pussargs, brauc pie mums, vismaz uzņemsi formu.” Cilvēki mani sagaidīja, iedeva dzīvokli.

Liekot roku uz sirds, varu teikt, ka nekad mūžā neesmu zinājis, kā tās likmes jāveic – nekad to neesmu darījis un, vēl jo vairāk, nekad neesmu īstenojis sarunātās spēles. Kāda reputācija ir klubam, man pilnīgi ir vienalga. Esmu profesionālis, un man bija svarīgi tikai tas, kā pēc tam klāsies karjerā, nākotnē. Komandā kļuvu par labāko bombardieri, komandas partneri man uzticējās. Kā jebkuram spēlētājam arī man bija vajadzīga laba statistika, CV, lai tiktu prom uz ārzemēm pie kvalitatīva un adekvāta darba līguma. Komandā kļuvu par labāko.

Ar Solovjovu bijāt arī „Spartakā”, un šī kluba direktors Spartaks Melkumjans intervijā man zīmīgi minēja, ka šķīrās no jums abiem tieši pēc mača pret Daugavpils „Daugavu”...
Šajā spēlē es sēdēju uz rezervistu soliņa [Kosmačovs nospēlēja 2.puslaiku – aut.]. Paskaidrošu šo situāciju no cita skatu punkta. Mēs bijām komandā, kurā trīs vai četrus mēnešus netika samaksāta alga, kas bija sarunāta ar „Spartaku” un Kultajevu, kurš uztur Jūrmalas klubu. Algas netika maksātas, un es visu laiku zvanīju, zvanīju, zvanīju – gribēju pierunāt, lai samaksā algu, kas ir katra cilvēka normāla vēlme. Galu galā tika noorganizēta sapulce, kurā tika skaidrota situācija. Es, tur pateicu, ka vēlos saņemt naudu, kuru esmu nopelnījis. Man vienīgajam iedeva naudu un teica: „Rekur tava nauda, ņem!” Vienīgajam, jo es zvanījos un neliku mieru.

Pēc divām dienām man zvana un saka: „Tu ar komandu vairs netrenēsies.” Vēl pēc divām dienām pie manis pienāca baltkrievu treneris, kura uzvārdu neatceros [Oļegs Kubarevs – aut.], un teica: „Žeņa, nesaprotu, kas notiek, es speciāli tevi neieliku sastāvā spēlei, jo pienāca tāda un tāda informācija [acīmredzot domātas sarunātās spēles – aut.].” Pēc tam mēs meklējām to Kultajevu, gribējām noskaidrot, kas notiek, kāpēc tā. Taču šos cilvēkus vairs ne redzējām, ne dzirdējām. Īsāk sakot, viņi, lai tiktu no mums vaļā, šādā veidā to noformēja. Viņi negribēja maksāt naudu. Man no futbolistiem tur bija lielākā alga. Stāsti par tām algu izmaksām, tur jau daudzas reizes dzirdēti. Viņi gāja sev izdevīgāko un vieglāko ceļu, kā atbrīvoties no futbolistiem.

Lai gan tu patiešām biji labākais vārtu guvējs Daugavpils „Daugavā”, mana personīgā pārliecība ir, ka kopumā arī 2014.gadā ne viss šai klubā bija tīri. Vai tu kā profesionāls futbolists neko nemanīji?
Mēs gandrīz visas spēles uzvarējām. Vienīgās spēles, kuras zaudējām, bija sezonas sākumā, kad mums bija daudz traumētu futbolistu, kuri tika aizvietoti ar dublieriem. Mums nebija dziļu rezervju. Pēc tam bija treneru maiņa, Eirokausos arī godam cīnījāmies – pēc tam atkal treneru maiņa, komplektācijas jeb spēļu shematiskās pārmaiņas arī spēles kvalitāti ietekmēja.

Atgriežoties pie sarunas būtības, piemēram, vakar [saruna notika sestdien – aut.] Milašēvičs pret „Liepāju” pēdējā minūtē no pieciem metriem pārsita pāri tukšiem vārtiem – nesaprotu, viņš "atdod spēli"? Katru reizi var šādi spriedelēt, bet es gribu, lai, man parāda uz konkrētām spēlēm, kurās es kaut ko tādu esmu darījis. Nevis mistiski komanda, bet es! Runa ir par mani, diskvalifikācija ir man. Gribu, lai LFF rīkotos konsekventi un loģiski, lai pamato, pierāda, kur un ko esmu darījis. Cik zinu, Latvijā nolemt, vai esi vainīgs, var tikai tiesa. Es nekad iepriekš neesmu ietekmējis spēļu rezultātus un nekad to arī nedarīšu.

Kāda ir tava turpmākā rīcība? Varbūt vari spēlēt, piemēram, Lietuvā? CV tev pietiekami labs.
Šobrīd LFF lēmuma dēļ nevaru spēlēt Latvijā. DK komisija man ir atļāvusi spēlēt un strādāt tikai ārzemēs. Taču, man aizbraucot uz jebkuru klubu ārzemēs, LFF noteikti sūtītu papīru, ka esmu melns, netīrs spēlētājs. LFF ir izdarījusi visu, lai mani nekur nepaņemtu. Šobrīd pats kaut ko trenējos individuāli – skatīsimies, vai man izdosies kaut kur aizbraukt prom. Šāds LFF lēmums man tiešām ir atņēmis ļoti daudz, lai neteiktu ka visu. Esmu spēlējis visās Latvijas izlasēs, esmu cīnījies futbola laukumā valsts labā, un man ir gods par to, bet kāpēc LFF bez pierādījumiem man grib atņemt dzīvi? Kāpēc?

Jānis Mežeckis vēl šonedēļ preses konferencē sacīja, ka attiecībā uz diskvalificētajiem spēlētājiem ir ne tikai aizliegums Latvijā, bet arī nosūtīti papīri FIFA, lai sods iegūtu plašākus apmērus.
Ja tiesa atzīs mani par nevainīgu, tas automātiski nozīmēs, ka LFF man maksās kompensāciju par to visu – izlaisto posmu, ko esmu bez futbola un par to, kas man ir liegts. Konsultējos ar savu advokātu un esmu apņēmības pilns kopā ar viņu iet līdz galam. Nevis pieņemt LFF lēmumu zināšanai, bet jāiet līdz galam.

Vai tu zini, kad varētu būt tiesas galīgais spriedums?
Nezinu. Viņi saka, ka tas var turpināties trīs, četrus, piecus gadus. LFF rāda, ka kaut kas tiek darīts. Tiesa varbūt turpināsies piecus gadus, bet es tamdēļ visu šo laiku nevaru spēlēt. Esmu pilnīgā bedrē.

Varbūt zini, ko šobrīd dara cits diskvalificētais, Aleksandrs Vlasovs?
Par viņu nezinu, mēs ar viņu nemaz nedrīkstam kontaktēties, man ir radīti visādi aizliegumi.

Kādi tev vēl ir aizliegumi, neskaitot futbola spēlēšanu Latvijā un kontaktēšanos ar citiem diskvalificētajiem?
Man no 11 vakarā līdz 6 rītā ir jābūt mājās un divreiz nedēļā jāatzīmējas policijai. Esmu kā kaut kāds narkobarons [smejas].

Noslēgumā gribu pateikt paldies visiem labiem cilvēkiem, kuri par mani ir labās domās, kuri atbalsta mani, negriež galvu uz citu pusi, raksta patiesību. Prieks, ka viņi tic un ir ar mani. Ceru, ka šai lietā viss nokārtosies un veselais saprāts uzvarēs.