Birka par ārzemju variantu, izvēli starp "Valmieru" un RFS un sezonas mērķiem

Abos mačos Birka laukumā devās uz maiņu, kad komanda visus vārtus jau bija guvusi. Ja pirmajā mačā Birka tika pie 14 minūtēm, tad pret RFS jau nospēlēja visu otro puslaiku, un viņš apstiprināja Jurģa Kalna tobrīd preses konferencē pausto, ka tieši tāds arī bijis paredzētais scenārijs – iesist pirmajiem un tad sargāt uzvaru: "Gribējām sākt agresīvi, veidot uzbrukumus, droši vien tādēļ arī [kreisajā malā] sāka Djūks. Pēc spēles ritējuma var teikt, ka trenera plāns piepildījās – sākt agresīvi, gūt vārtus, tad otrajā puslaikā spēlēt mierīgāk un laukumā laist uz aizsardzību tendētus futbolistus."

Vārtus pēc ātra reida guva Meisa Diops, un tā nebūt nebija vienīgā reize pirmajā puslaikā, kad valmierieši kā no stāvošiem aizskrēja no visiem rīdzinieku centra pussargiem un centra aizsargiem. "Skrējieni aiz muguras vienmēr bijusi mūsu stiprā puse, jo mums ir ļoti ātri uzbrucēji. Cenšamies to izmantot, jo īpaši pret RFS, kas ir spēcīgāka otrajā stāvā, bet piespēles aiz muguras tai parasti sagādā problēmas," teica Birka. Lai gan iepriekšējo spēļu galotnēs vārtus bija guvis RFS slovēņu milzis Žiga Lipuščeks, viņu valmierieši standartsituācijās neesot pieskatījuši īpašāk par citiem. "Citus gadus esam likuši klāt pat individuālus sedzējus, bet šoreiz gan nekoncentrējāmies ne uz vienu spēlētāju."

Neskatoties uz rezultātu, citās statistikas ailēs gan dominēja RFS, kas varēja pamatoti pretendēt kaut uz punktu, - sitieni 21:2, stūra sitieni 11:4, xG 2,56:0,68, taču sitieni mērķī tikai 2:2 un arī lielākā daļa bīstamāko epizožu bija jau pie 0:1. Opta valmieriešu vārtu guvumu pirmā puslaika vidū novērtēja ar 0,65 xG, bet RFS līdz tam seši izdarītie sitieni kopā bija nopelnījuši tikai 0,57 xG. "Godīgi sakot, tādus bīstamus momentus no RFS nemaz neatceros. Vienīgi Sedrika epizodi - momentu redzēju, leņķis man it kā bija ideāls, bet arī pats līdz galam nesapratu, vai bumba bija vārtos. Taču izskatījās, ka Kuadio drīzāk sita ar roku," pieļāva Birka.

Emīls Birka pret Jāni Ikaunieku. Foto: Sanita Ieva Sparāne/RFS

Maiņu pārtraukumā veica ne vien "Valmiera", bet arī RFS, nomainot gruzīnu Lašu Odišariju un uz labo spārnu pretī Birkam pārbīdot Jāni Ikaunieku. "Abiem ir labas kreisās kājas, abi var un arī cenšas iet uz vidu. Lašu esam mazāk analizējuši, bet viņš vairāk iet driblā, kamēr Jānis vairāk ir piespēlētājs. Taču kopumā viņi ir diezgan līdzīgi spēlētāji," sacīja Birka, piebilstot, ka daudz aktīvāka bijusi RFS otra mala, kurā mājinieki centušies veidot skaitlisko pārsvaru. "Droši vien, ka šī bija īpašāka uzvara [nekā pirmajā kārtā], arī tādā ziņā, ka noturējām 1:0 un spēle bija saspringta līdz pat beigām."

Abas spēles sezonā sācis japāņu jaunpienācējs Karloss Djūks, un Kalns pēc pirmā mača preses konferencē uzsvēra, ka viņa rīcībā ir divi ļoti atšķirīgi kreisie aizsargi, kas ļaus pielāgoties nepieciešamajam stilam. "Viņš agrāk laikam nemaz nespēlēja kreiso aizsargu, un var redzēt, ka viņam ir ļoti spilgtas uzbrukuma darbības," piekrita Birka, kurš iepriekšējās divās sezonās konkurēja ar citu viesspēlētāju – senegālieti Papu Falu, kurš nu ir Liepājā. "Kad Djūks mums pievienojās, sākumā visi domājām, ka viņš ir malējais uzbrucējs, jo visu laiku gāja vidū, sita pa vārtiem – darīja to, ko malējie uzbrucēji prot vislabāk. Viņam ir ļoti kvalitatīvas uzbrukuma darbības, bet aizsardzībā, visticamāk, ieņemt pareizāku pozīciju māku es – viņš, kā uzbrucējs, pieradis spēlēt agresīvāk un kādā brīdī varbūt nospēlē riskantāk, taču arī viņš spēlē diezgan precīzi un ar laiku apgūs arī taktiskās lietas."

Vienā no spēlēm Turcijā valmierieši kreisajā aizsardzības malā rotēja pat trīs spēlētājus – pa pusstundai aizvadīja Birka, Djūks un arī pārbaudāmais čehs Jaroslavs Haruštjāks, kurš spilgti sevi pieteica "Daugavpilī", tomēr "Valmierā" sevi nepierādīja. Kalns atklāja, ka Haruštjāks ieradās brīdī, kad Birka esot bijis tuvu pārejai uz ārzemju klubu. "Nekādas detaļas, protams, nezinu – man tikai jautāja, vai es būtu gatavs doties uz ārzemēm, un teica, ka mani piedāvās. Sākumā pat nedomāju, ka tas ir tik nopietni, jo visādi piedāvājumi ir visu laiku – šis gan bija no nopietnākiem cilvēkiem. Pats nemaz nezinu detaļas, kādēļ beigās uz turieni nedevos. Kā sapratu, tad nevienojās vai arī mani beigās neizskatīja. Tā bija Horvātija," teica Birka.

23 gadus vecais Birka "Valmieru" pārstāv trešo sezonu, bet 2022. gada sākumā viņš vispirms bija pievienojies tā brīža čempiones RFS treniņnometnei, uz vicečempioni pārejot tikai pēc tam: "Jā, Turcijā tobrīd jau trenējos ar RFS, bet vienlaikus izskanēja piedāvājums no "Valmieras". Tobrīd pēc sajūtām šķita, ka neiekļaušos RFS sastāvā un, visticamāk, dotos uz dublieriem vai īrē. Tā kā parādījās iespēja doties uz "Valmieru", izšķīros par labu tai – lielāku spēles minūšu dēļ." Lai gan no Limbažiem līdz Valmierai ir tikai nedaudz vairāk par 40 kilometriem, īpašu atmiņu no jaunatnes futbola laikiem pret valmieriešiem viņam nav. "Futbola sakarā atmiņu nav vispār nekādu, drīzāk hokeja sakarā, braucot līdzi tētim uz amatieru līgu. Pret Valmieru cīnījāmies, šķiet, tikai tad, kad biju Limbažu komandā un varbūt futzālā, bet neko no tā vairs neatceros."

Emīls Birka. Foto: Jānis Līgats/Valmiera FC

Ne tikai klusībā, bet arī vārdos valmierieši sapņo par 2022. gada pārsteidzošā titula atkārtošanu, un arī Birka uzskata, ka izvirzīt zemākus mērķus nevajag: "Sākot sezonu, mērķim vienmēr jābūt cīnīties par titulu. Tikai rudenī varēs pateikt, uz ko varēs pretendēt reāli, bet sezonas sākumā mērķim vienmēr ir jābūt titulam – īpaši tādā komandā kā "Valmiera". Individuālie mērķi ir tikt pie regulāra spēles laika, iekļūt pamatsastāvā. Aizsargam par statistiku runāt ir grūtāk, tik cik kladītē ierakstīt rezultatīvās piespēles, taču mani individuālie mērķi allaž iekļauj arī komandas sasniegumus – trofejas, čempiontituls, kauss. Ar šo formāciju [4-1-3-2, ap 60. minūti gan pārgāja uz 4-2-3-1] spēlējām visu pirmssezonu un esam it kā aizvadījuši ļoti daudz spēļu, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada 4-3-3 tad visu darījām automātiskāk – nelielas problēmas vēl ir, bet jau tuvākajā laikā automātismam vajadzētu būt."

Pēc izlašu pauzes "Valmiera" turpinās tikties ar Eirokausu komandām – 31. martā jāuzņem valsts bagātākais klubs "Riga", bet 5. aprīlī Valmieras fanu balsis atkal būs dzirdamas galvaspilsētā, ciemojoties pie "Audas".