Blanks par vārtsargu un aizsargu konkurenci "Riga" un vēlējumu Mesi triumfēt

Kristap, pastāsti, kāds ir “Riga” plāns starpsezonu periodā!
Mēs sezonu pabeidzām vēlāk nekā citi. Uzreiz pēc čempionāta noslēguma nākamajā dienā aizbraucām uz Kipru un atbraucām mājās tikai 25. novembrī. Pēc tam tika sastādīts kopējs plāns katram spēlētājam – katram tas ir jāizpilda. Skriešanas, trenažieru zāle. Un tad 6. janvārī atkal visi kopīgi sapulcēsimies, lai 11. janvārī dotos uz treniņnometni Apvienotajos Arābu Emirātos. Tā risināsies līdz 28. janvārim, kad atgriezīsimies Latvijā. Tad kāds posms tiks pavadīts Rīgā, līdz atkal dosimies uz ārzemēm. Pagaidām līdz galam nav skaidrs, vai šī otrā 2023. gada nometne būs Turcijā vai Kiprā. Jebkurā gadījumā gandrīz viss februāris paies ārzemju braucienos. No februāra beigām līdz marta sākumam būsim Rīgā un 10.-ajos marta datumos jau sāksies Virslīga.

Jums ir gadījies, ka sezonas sākums slikta seguma laukumos un drēgnos laika apstākļos nepadodas, un tad visi apgalvo, ka esat pieraduši pie Dubaijas un nespējat pārslēgties uz šejienes reālijām. Vai treneriem nav rekomendāciju kluba vadībai pamainīt sagatavošanās posmu un vairāk adaptēties tieši Latvijas apstākļiem?
Grūti teikt. Vairums futbolā jau ir ilgāku laiku un treneri, kas šeit brauc, apzinās, kādos apstākļos martā sākas čempionāts. Treneriem ir uzskats, ka ar to laiku, kas tiks pavadīts Rīgā, vajadzētu pietikt adaptācijai un visam jābūt kārtībā. Savukārt spēlētāju saspēli un fizisko bāzi var ielikt arī ārzemēs. No mana skatupunkta ir starpība un tā pielāgošanās citreiz nenotiek tik ātri, kā vēlētos. Īpaši komandas jaunpienācējiem. Tie spēlētāji, kuri jau iepriekš bijuši komandā, apmēram saprot, kas sagaida.

Runājot par sastāvu, “Riga” pēc neveiksmīgām sezonām mēdz ievērojami mainīt spēlētājus. Tagad redzam pirmos paziņojumus tieši par latviešu futbolistiem. Kā būs ar ārzemniekiem? Cik ļoti procentuāli mainīsies sastāvs?
Pašlaik, kamēr ir pauze, grūti nosaukt procentus, taču ceram saglabāt to kodolu, kas bija sezonas beigās, lai ap šo kodolu varētu veidot 2023. gada komandu. Protams, jauni spēlētāji arī būs. Tāpat jāsaprot, ka katram spēlētājam ir cita situācija – gan līguma termiņš, gan īres situācija un piedāvājumi, tāpēc pagaidām daudzi spēlētāji ir uz jautājuma zīmes. Vairākiem latviešu spēlētājiem, kas ilgi ar mums bija kopā, beigušies līgumi un sadarbība netiks turpināta – ar tādām pamatvērtībām kā Rugins, Kurakins, Kamešs. Viņi ilgus gadus bija “Riga” un viņu pienesums bija ievērojams. Tāpēc tagad būs jāmeklē citi latviešu spēlētāji vietā, un klubs to jau tagad arī dara. Nepieciešami tādi latvieši, kuri dod tikpat lielu artavu kā iepriekšējie – sevišķi, ja runājam par gadiem, kad kļuvām par čempioniem.

Noteikti jāvaicā par vārtsargu situāciju. Daudzi ir pārsteigti, ka “Riga” īpašumā tagad ir trīs Latvijas izlases līmeņa vārtsargi Matrevics, Ozols un Puriņš. Pieļauju, ka Matrevicu ņēmāt kā potenciālo Nr.1 vārtsargu, taču arī pārējie divi iepriekšējos periodos sevi ir pierādījuši. Kāda būs kluba stratēģija?
Konkurence vienmēr nāk par labu. Tagad mums ir trīs vārtsargi, kuri ir konkurenti par vietu laukumā gan izlasē, gan klubā. Saprotams, ka uz kādu tiks likta kārts kā uz pamatsastāva vārtsargu, kāds būs otrais vārtsargs un vienam no šī trijnieka noteikti klāsies grūti un būs rezervē. Nezinu, kurš uzvarēs šajā konkurencē, bet var prognozēt, ka kāds noteikti spēlēs īrē. Turēt rezervē tāda kalibra vārtsargu (jebkuru no viņiem) būtu ļoti muļķīgi. Diez vai kāds tā gribēs rīkoties. Jāskatās, kā viņiem klāsies pārbaudes spēlēs un kā izvērtīsies sezona. Katram tiks dota iespēja. Par šo pozīciju mūsu komandā galvassāpju tagad ir vismazāk. Protams, no citas puses tik labas ziņas nozīmē arī lielu izšķiršanos, izdarot izvēli.

Par dažiem latviešu spēlētājiem “Riga” publiski jau paziņojusi – Pētersons paliek, daži iet prom. Kā ir ar tiem, kuri šogad bija īrē? Piemēram, Korotkovs, kurš no vasaras bija “Riga” nometnē, pirms tam īrē, tāpat Novikovs un vēl citi. Tas viss izšķirsies Dubaijā vai jau tagad ir plāns?
Daudz ko izšķirs pirmssezonas nometne. Protams, bonusa punktus daži nopelnīja jau iepriekšējā sezonā un tas tiek ņemts vērā, tomēr arī nometnēs daudz kas sākas no jauna. Pārbaudes spēlēs nometnēs vairumam, arī iepriekš izīrētajiem, tiks dotas iespējas un tad arī redzēsim, kurš uz ko ir gatavs. Konkurence ir liela.

Kā ir tieši ar Korotkovu? Jums starp centra aizsargiem arī ir milzīga konkurence – Černomordijs, Dulanto, Berjkvists, Musā, Ngoms, Korotkovs.
Jā, aizsardzības centrā arī ir liela konkurence, mums ir nokomplektēti seši cilvēki, kuri cīnīsies par divām vietām sastāvā, ja paliksim pie taktikas ar četru aizsargu līniju. Protams, jebkurā brīdī varam pāriet uz trīs centra aizsargu shēmu, tāpēc spēlētāju skaits arī šajā pozīcijā ir nepieciešams lielāks. Parasti, ja spēlē ar diviem centra aizsargiem, cenšas turēt četrus. Tātad kopā četri pieci centra aizsargi ir vajadzīgi. Bet, kā redzēji iepriekšējā sezonā, mums arī šķita, ka ar četriem vajadzētu pietikt, bet tad sākās traumu epidēmija un tie, kas nomināli bija piektais sestais aizsargs, spēlēja piecas septiņas spēles pamatsastāvā. Nekad nevar zināt, kā būs ar traumām. Piemēram, Dulanto ir nopietna trauma un pašlaik nevar pateikt, kad viņš atgriezīsies. Līdz ar to visi varētu palikt “Riga” un konkurēt uz tām divām vietām. Korotkovam iepriekšējā gadā pluss bija tāds, ka viņš varēja spēlēt kā jaunais spēlētājs [saskaņā ar reglamentu 2022. gada Virslīgā spēles protokolā katras komandas sastāvā bija jābūt vismaz vienam federācijas sagatavotajam spēlētājam, kurš dzimis 2000.gada 1.janvārī vai vēlāk – aut.] – tagad viņam tas vecums ir beidzies, līdz ar to viņam arī šis labvēlības periods ir cauri un situācija ir cita. Tai pašā laikā joprojām ir pluss, ja esi latvietis, jo jāievēro leģionāru limits, kas mūsu komandai ir aktuāli. Centra aizsargs ir tā pozīcija, kur latviešus pirmām kārtām parasti izskatām. Tāpēc, ja viņš spēlēs stabili un nebūs traumu, ir iespējas būt “Riga”.

Vai galvenā trenera amatā paliks Perkovičs? Velkot paralēles, Finku “Riga” izziņoja janvāra sākumā, bet savulaik portugāli Pimentu nomainīja dažas dienas pirms Virslīgas starta…
Pagaidām par treneri grūti teikt, jo esam atvaļinājumā. Līdz šim nav bijis informācijas, ka kaut kas varētu mainīties. Cik es zinu, trenerim vēl ir paredzēta tikšanās ar kluba vadību, lai pārrunātu kaut kādus jautājumus. Ja viss būs kārtībā, tad tiks turpināta sadarbība. Protams, var gadīties visādi. Šobrīd ir klusuma brīdis, jo esam atvaļinājumā.

Noslēgumā nedaudz arī par Pasaules kausu. Atrodamies "Olybet SportsBar", vērojam bronzas maču uz lielā ekrāna. Vai tev kā trenerim lielais ekrāns dod kaut kādus bonusa punktus, lai labāk vērtētu spēli?
Ja skatos mājās mazajā ekrānā, vairāk ieeju sevī un vēroju tā, lai kaut ko vērtīgu no spēles paņemtu arī sev. Vēroju, kā izskatās komandas, kāds ir treneru rokraksts. Šeit "Olybet SportsBar" vairāk esmu kā fans draugu kompānijā – baudu futbolu un īpaši nepievēršu uzmanību dziļām detaļām. Gūstu gandarījumu par foršu futbolu labā atmosfērā. Šodien pirmajā puslaikā trīs vārtu guvumi – ar patiku vēroju šādu spēli bez kaut kādas īpašas analīzes.

Tāpat nevaru nepajautāt par tavu otru arodu – futbola komentēšanu. Tevi nevar saukt tikai par ekspertu, kuru (kā LTV7 gadījumā Pasaules kausa izcīņas pārraidēs) pieaicina klāt profesionālam komentētājam – pats esi kļuvis par profesionāli šajā ampluā, pilnvērtīgi patstāvīgi komentē spēles. Vai tas ir tavs hobijs vai tikpat līdzvērtīgs darbs kā futbola treneris?
Pagaidām tas vairāk ir kā hobijs, taču es šai lietai pieeju nopietni – cenšos labi sagatavoties, lai būtu maksimāli gatavs mačam. Lai labi pārzinu spēlējošās komandas, zinātu dažādus faktus. Skaidrs, ka citiem komentētājiem tas ir kā pamatdarbs, savā gadījumā tā neuzskatu – man tas tomēr ir hobija līmenis. Taču, kad mani uzaicina, cenšos sagatavoties kārtīgi. Tas ir interesanti, taču arī atņem daudz laika un spēka – tu nevari vienkārši aiziet un komentēt no “tukšas lapas”. Skaidrs, ja ir interesanta spēle, tu vari stāstīt tikai par laukumā notiekošo, taču, lai komentētu dziļāk, apakšā jābūt kārtīgam darbam. Tas nav tik vienkārši, sevišķi, ja, piemēram, būtu jākomentē Pasaules kauss katru dienu. Ja tā ir viena spēle nedēļā, tas ir interesanti un ir iespēja sagatavoties ilgākā laika posmā. Protams, ļoti daudz kas atkarīgs arī no komentēšanas pārinieka – kāda ir sadarbība, cik labi pazīsti šo cilvēku. Komentējot duetā, ir jājūt vienam otrs. Lai nav tā, ka viens otram runā pāri. Tas ir komandas darbs, jāspēj pielāgoties partnerim.

Kurš uzvarēs Argentīnas un Francijas finālā?
Es pats esmu par Argentīnu, jo tomēr, kā mēs redzam, bums, kas ir Argentīnā, ir kaut kas nereāls. Jā, arī citās valstīs, bet tieši Argentīnā, ja palasīt par tur notiekošo, ir neaprakstāmi. Mesi ir iecelts Dieva vietā un domāju, viņš ir pelnījis uzvarēt – visdrīzāk tas ir viņa pēdējais Pasaules kauss, kad viņš var izcīnīt gan turnīra trofeju, gan vērtīgākā spēlētāja titulu, plus rezultatīvākā spēlētāja titulu. Kā sacīja viens žurnālists, Mesi mūs priecē jau 15 gadus sestdienās, trešdienās un sestdienās, proti, vietējā čempionātā, Čempionu līgā un atkal vietējā čempionātā, tāpēc var novilkt nedēļas periodu, kad viņš priecē trīs reizes. Un tā jau 15 gadu garumā. Domāju, spēlētājs, kurš priecē 15 gadus, ir pelnījis iegūt Pasaules kausu. Protams, ne tikai viņš, bet arī visa izlase.