Pertija: "Mērķis - lai jau nākamgad "Liepāja" kļūtu par izlases bāzes klubu"

"Tikos arī ar "Spartaka" vadību, bet izvēlējos Liepāju"

Palabojiet, ja necitēju precīzi, bet, šķiet, teicāt, ka paliksiet ar "Skonto" tik ilgi, kamēr vien saglabāsies kaut neliela cerība, ka šis klubs atdzims. Tagad iznāk, ka šo cerību esat zaudējis?
Jā, protams. Komanda visu gadu pavadīja 1. līgā un tur paliek uz vēl vienu gadu... Novēlu viņiem atgriešanos augstākajā līgā nākamajos gados. Manas attiecības ir palikušas labas gan ar spēlētājiem, gan ar vadītājiem. Es tomēr gribēju ko vairāk, manas ambīcijas ir lielākas, tāpēc pametu "Skonto". Šķīrāmies draudzīgi.

Pastāstiet, kā nonācāt līdz kopsaucējam ar "Liepāju"! Kurš jūs uzrunāja un kad notika pirmās sarunas?
Ja godīgi, pirmās sarunas notika jau pirms diviem gadiem. Parunājāmies, bet toreiz biju "Skonto", un šīs sarunas vairāk bija neformālas. Bet tagad uzrunāja konkrēti kluba prezidents Verpakovskis - sākām runāt aptuveni pirms divarpus trim mēnešiem un pamazītiņām, pamazītiņām nonācām līdz kopsaucējam. Viņš ir ambiciozs, es esmu ambiciozs, tāpēc domāju, ka mēs kopā dosim Latvijas futbolam labumu [autora komentārs - aptuveni pirms divarpus mēnešiem "Liepāja" pirms izlašu pārtraukuma pārspēja "Riga" un atradās trešajā vietā, tikai par punktu atpaliekot no vicelīderes "Ventspils"].

Pirms diviem gadiem Dobrecova amats, šķiet, bija drošībā...
Tas bija pirms čempionu titula - pēc gada, kad viņi ieņēma ceturto vietu. Pēc tam, kad viņi kļuva par čempioniem, nekādas runas par to, protams, vairs nevarēja būt. Ja pēc pagājušā gada tomēr sekotu piedāvājums, domāju, būtu spiests atteikties, jo tas no manas puses būtu nesmuki, nesolīdi. Tāpat kā nupat, burtiski pirms divām dienām, bija kontaktēšanās ar "Spartaku", taču izvēlējos "Liepāju".

Lai gan Kubarevs nedeva viennozīmīgu atbildi par palikšanu, nekur līdz šim nav izskanējis, ka "Spartaks" meklētu jaunu treneri... Varat apstiprināt, ka "Spartaks" meklē jaunu treneri?
Nezinu, ko viņi meklē, taču tikos ar kluba vadītājiem, kuri izteicās, ka būtu ieinteresēti manos pakalpojumos. Ja godīgi, man arī ieinteresētība bija, jo vienmēr esmu vēlējies piedalīties Čempionu līgā. Taču bija šādas tādas nianses, kuru dēļ izvēlējos "Liepāju" ["Spartaka" direktors Spartaks Melkumjans sarunā ar Sportacentrs.com noliedza, ka "Spartaks" būtu kontaktējies ar Pertiju - aut.].

Šodien aģentūrai LETA sacījāt, ka līgums ar "Liepāju" vēl nav noslēgts. Kur garantija, ka kaut kas nenojūk?
Nē, nē, nekas nenojuks, viss principā ir sarunāts - atlikušas tikai formalitātes, kas tiks nokārtotas varbūt jau rīt.

Bet vai jau esat sarunājuši, uz kādu termiņu līgums tiks parakstīts?
Mums būs trīs gadu programma, taču līgumā, protams, tiks atrunāts, ka, ja man būs kāds daudz labāks un izdevīgāks piedāvājums, tad varēsim šķirties civilizēti arī pirms termiņa.

Kas, jūsuprāt, "Liepājai" šogad pietrūka, lai nosargātu titulu vai vismaz tiktu trijniekā?
Godīgi sakot, negribētu apspriest, kas pietrūka šogad. Man ir svarīgi, lai visa pietiktu nākamgad. Negribu apspriest pagātni, taču, protams, sezonas pēdējos mačus ar "Liepājas" piedalīšanos vēroju sevišķi cītīgi.

Izteicāties, ka viens no uzdevumiem būs futbolistu gatavošana izlasei. Cik svarīgi būs tīri sportiskie mērķi - triumfs Virslīgā?
Jā, protams. Līdzjutēji, mediji un pārējie redzēja, ka tāds bija mans mērķis pat apstākļos, kad vispār nekā nebija - tāpat gājām laukumā un līdz pēdējām kārtām cīnījāmies par titulu. Arī "Liepājā" mērķis būs tituls. Nav tā, ka būtu tikai mērķis, lai futbolisti tiktu izlasē. Tai pašā laikā - kam mēs būsim vajadzīgi ārpus robežām, ja nepierādīsim, ka esam spēcīgākie Latvijā? To pašu mēģinās pierādīt pārējās komandas. Te jau viss būs atkarīgs no tā, kam būs vairāk prasmju, kurš būs labāk sagatavots taktiski, fiziski, tehniski, domāšanas aspektā. Tagad par to visu pāragri runāt, taču skaidrs, ja eju uz turieni, tad tikai tāpēc, lai uzvarētu - gluži tāpat kā tas bija, man strādājot citās komandās.

Objektīvi ņemot, titulu laikam būs grūti izcīnīt tikai ar "Liepājas" audzēkņiem, tostarp jauniešiem. Bez leģionāru palīdzības taču neiztiks, vai ne?
Protams. Pirmkārt, leģionāri ir jau tagad, otrkārt, plānojam paņemt vēl šādus tādus laba, normāla līmeņa spēlētājus. Plus tur jau tagad ir vietējie futbolisti, ar kuriem patiešām daudz ko var sasniegt - ja jau U-21 izlasē spēlē pieci seši septiņi "Liepājas" spēlētāji, tad tas vien norāda, ka mums ir pienākums cīnīties par augstām vietām. Un mēs to darīsim.

"Zuntners ir tāds pats kā es - nemīl zaudēt! Mēs sastrādāsimies"

Vai no Verpakovska puses netika uzstādīts kāds minimālais mērķis nākamajam gadam? Ja, piemēram, netiksiet pat trijniekā, varbūt nemaz nenostrādāsiet visus trīs gadus...
Saprotiet, sarunājām, ka, mums trīs gadus jaunieši jāizvirza augstā līmenī, šajos trīs gados jāsper solis uz priekšu. Skaidrs, ka dažos mēnešos vai pusgada laikā to paveikt nevar. Ja atceraties, tad ar "Skonto" problēmas bija vienas un tās pašas - tas, ka katru pusgadu veidojām jaunu komandu. Te būs citādi, jo cilvēki [vadība - aut.] vēlas, lai progresētu jaunieši. Protams, arī tur būs tādi, kas ies prom. Taču "Skonto" esmu paveicis milzīgu darbu un esmu ieguvis milzīgu pieredzi. To, ko tur ieguvu (liels paldies "Skonto" vadībai), centīšos pārnest uz "Liepāju", plus centīšos ieviest arī šādus tādus jaunievedumus, ko esmu apguvis pēdējā gada laikā, braukājot uz stažēšanos.

Kad vadījāt "Skonto", objektīvi nebija vairāk par trim komandām, kas reāli pretendēja uz titulu. Kamēr netrenējāt Virslīgā, parādījušies divi ambiciozi Rīgas klubi. Kā domājat, cik pretendentu uz titulu būs nākamgad?
Jā, konkurentes piecas būs - kaut vai "Spartaks", "Jelgava", "Ventspils", "Riga", RFS. Arī "Metta" pēdējās kārtās rādīja, ka var jebkuru uzvarēt. Tagad par to visu, protams, priekšlaicīgi runāt, taču skaidrs, ka būs ļoti interesanti. Jau šogad bija interesanti, jo bija daudz neprognozējamu spēļu, un visi cīnījās, bet, domāju, nākamgad būs vēl interesantāk, jo "Riga" un RFS pastiprināsies, mēs pastiprināsimies, gan jau arī "Jelgava" un "Spartaks" pastiprināsies. Domāju, līdzjutēji redzēs labu čempionātu.

Daudzus interesē, kā varēsiet strādāt kopā ar Zuntneru, kuru, kā daudzi uzskata, Ziemas kausa izcīņas laikā saucāt uz ielas kauties.
Emocijas bija, jo Zuntners pēc rakstura ir tieši tāds pats kā es - viņam nepatīk zaudēt. Abi esam līdzīgi tajā ziņā, ka ļoti vēlamies uzvarēt. Esam profesionāļi. Parasti, kad tiek apstiprināts jauns galvenais treneris, viņš atved līdzi savus palīgus, vai ne? Tā notiek 95% gadījumu. Man pat prātā tas neienāca. Tās ir muļķības, ja kāds domāja, ka, kļūstot par galveno treneri "Liepājā", palūgšu viņam pamest klubu. Nekā tamlīdzīga - strādāsim kopā. Esmu pārliecināts, ka mēs viens otru labi sapratīsim. Īstenībā saprotam jau tagad, jo jau šobrīd sazināmies. Ticu, ka arī turpinājumā mūsu savstarpējā sapratne būs labā līmenī. Viņš ir ļoti gudrs puisis. Mēs viens no otra daudz ko iemācīsimies. Viss būs labi. Ja kāds kaut ko baumo, to dara tie, kam patīk "dzeltenas" ziņas - es absolūti neesmu konfliktu cilvēks. Nu labi, esmu konflikta cilvēks trīs minūtes. Ceturtajā minūtē jau viss beidzies. Neesmu ļaunatminīgs. Mēs esam īsti vīrieši, futbola cilvēki, tāpēc mums ar Zuntneru toreiz tā notika.

Un tomēr - vai tas gadījumā nebija Verpakovska uzstādījums paturēt Zuntneru?
Māris uzaicināja mani un varu atkārtot, ka man pat prātā neienāca [atbrīvoties no Zuntnera - aut.]. Atzīšu, ka gribētu sev līdzi paņemt Viktoru Morozu [šogad bija patiesais "Skonto" treneris 1. līgā, pirms tam Pertijas asistents "Skonto" - aut.], jo uzskatu viņu par gudru, sakarīgu puisi, kuram būs laba nākotne. Taču tā kā viņš šobrīd vada "Skonto", kuram ir savi plāni un vēlme nākamgad paveikt vairāk nekā šogad, sapratu, ka neiesaistīšu Morozu. Ja to gribētu "Liepājas" vadība, tad jā, bet aizmuguriski es viņu nevilktu iekšā. Taču atkārtošu, ka viņu labprāt paņemtu.

"Ir cerība, ka latviskā vidē iemācīšos latviešu valodu"

"Liepāja" vairāk vai mazāk ir latviska komanda. Neesmu pat drošs, ka visi "Liepājas" jaunieši prot krievu valodu. Kā ar to?
Tā ir sāpīga tēma. Vēlos vienreiz pateikt un slēgt šo tēmu. Sports tā nav politika. Tas, ka neprotu runāt latviski, nenozīmē, ka esmu noskaņots pret latviešu valodu. Ja vien es varētu iemācīties latviešu valodu... Daži saka "20 gadus dzīvo Latvijā un nerunā latviski" - ak Dievs, ir cilvēki, kas dzimuši šeit un tik un tā nerunā. Ir grūtības iemācīties latviešu valodu. Runāšu krieviski un tiem puišiem, kas nesapratīs, tiks iztulkots - viss pārējais treneru štābs latviski runā. Klausoties latviešu valodu, varbūt iemācīšos to, jo šobrīd man tas nepadodas - nenoliegšu to.

Katrā ziņā uzsveru - es neesmu pret to, lai iemācītos latviešu valodu! Tieši otrādi - vēlos iemācīties! Ļoti vēlos. Un mani bērni mācās latviešu valodu, viņi prot runāt latviski. "Liepājas" treniņos nebūs problēmu, tiks tulkots. Man Daugavpils "Daugavā" savulaik bija divi korejieši, kuri vispār nerunāja ne latviski, ne angliski, ne krieviski - taču tāpat pratu viņiem paskaidrot, kas laukumā tiek pieprasīts. Tā ka aicinu netaisīt no tā politiku. Ja kādam konkrēti derdzas tieši krievu valoda, varu runāt arī gruzīnu valodā, un lai tad tulks tulko...

Ņemot vērā, ka Liepājā vide ir latviskāka nekā "Skonto" un Rīgā vispār, vai ir cerība, ka apgūsiet latviešu valodu?
Tieši tā - nepārtraukti visapkārt dzirdot latviešu valodu, ir cerības, ka apgūšu. Pilsētā visapkārt runā latviski. Strādāju Daugavpilī, tur 60-70% krievvalodīgie, nokļuvu "Skonto", tur tas pats. Tie puiši, kas prata latviešu valodu, komandās arī runāja krieviski. Tāpēc līdz šim nebija iespēju apgūt latviešu valodu. Tagad būs nedaudz citādi. Mani tas priecē, jo, ja nepārtraukti dzirdēšu latviešu valodu, pamazām uzķeršu šādas tādas lietas. Saprotu, ka šis jautājums tiek uztverts saasināti. Atkārtošos - lai ko citi teiktu, Latvija ir mana otrā dzimtene, man šeit aug trīs bērni. Ja cilvēks dzīvo konkrētā valstī, viņš to mīl. Ja es šeit dzīvoju 20 gadus, turklāt audzinu trīs bērnus, tātad mīlu šo valsti - nekad to neesmu slēpis. Atbildot uz uzdoto jautājumu, jā, cerība ir.

Pieminējāt bērnus. Uz Liepāju pārcelsieties ar visu ģimeni?
Nē. Bērniem šeit [Rīgā - aut.] skola, viņiem šeit dejas, tāpēc pārcelšos uz Liepāju viens. Man tur būs kaudze laika, lai nodarbotos ar futbolu. Iespējas būs labākas nekā "Skonto", jo infrastruktūra Liepājā, protams, ir trakoti laba. Un tiem jaunajiem futbolistiem, ar kuriem oktobrī runāju, dega acis, un saprotu, ka dosimies pareizā virzienā.

Pertija par Freimani: "Man tas ir paradokss - viņš zaudē ar 1:4, bet smejas un smaida!"

Visbeidzot par izlases tēmu, ja jau vēlaties "Liepājas" futbolistus sagatavot izlasei. Kā vērtējat izlases pēdējo maču Portugālē?
Man patīk runāt atklāti, tāpēc godīgi teikšu - man šķita paradoksāli, ka pēc zaudējuma 1:4 aizsargs, kurš uz saviem vārtiem uztaisīja pendeli [Gints Freimanis - aut.] un kura pretspēlētāji guva divus vārtus, sniedzot interviju smaida. Man tas bija paradokss. Nekādā gadījumā nedrīkst samierināties ar zaudējumu Portugālei 1:4. Rezultāts 1:1 bija? Bija. Tātad viss bija iespējams - vajadzēja vairāk koncentrēšanās. Bet es skatos televizoru un sajūta, ka pēc zaudējuma 1:4 cilvēki ir apmierināti. Man tas ir paradokss.

Piemēram, varēja redzēt, ka Zjuzins, sniedzot interviju, ir pusbeigts un pārdzīvo - var redzēt, ka cilvēks ir profesionālis. Tāpat Gorkšs - profesionālis, kurš pārdzīvo. Bet šis puisis smejas, smaida. Tāda sajūta, ka viņam galvenais bija uzspēlēt pret Ronaldu! Tas ir personīgi mans viedoklis. Un jaunatne nekādā gadījumā nedrīkst ņemt piemēru no viņa. Viņš vēl teica, ka Ronaldu ir tāds pats cilvēks kā pārējie - ar divām rokām un divām kājām. Viņš pat neatzīstas un neapzinās, ka viņš spēlēja pret leģendāru futbolistu. Viņš pat to nesaprot! Divas rokas un divas kājas? Viņam ir četras rokas, četras kājas un piecas galvas!

Futbolā pēc 1:4 nekad nevar būt prieka sajūtas! Nevar teikt "paldies Dievam, ka neielaidām septiņus astoņus deviņus". Es zinu, ko nozīmē zaudēt ar 2:9. Atkārtoju - zaudēt ar lielu rezultātu ir ļoti sāpīgi. Smieties, smaidīt un jokot nekādā gadījumā nedrīkst. Lai pret kuru spēlētu, Portugāli vai Itāliju, nedrīkst būt domāšana - ka tik nezaudēt ar lielu rezultātu! Tādas lietas pāriet arī jauno spēlētāju domāšanā un tiek pazaudēts uzvarētāju gars. Es lieliski apzinos mūsu spēlētāju līmeni un Portugāles spēlētāju līmeni, taču futbols ir komandas spēle, tāpēc, izejot laukumā, vismaz galvā jābūt domām, lai iegūtu maksimālo rezultātu.

Kas attiecas uz jūsu repliku par "Liepāju" - jā, tas ir mans uzdevums, tas vienmēr ir mans uzdevums. No "Skonto" manā laikā izlasē spēlēja septiņi astoņi cilvēki. Mans galvenais uzdevums ir, lai "Liepāja" kļūtu par izlases bāzes klubu. Lai tas notiktu, ir noteikti faktori, ir noteikti uzvārdi. Tāpēc par 150% centīšos, lai nākamajā gadā "Liepāja" kļūtu par izlases bāzes klubu, kā tas bija ar "Skonto". Tas ir mans sapnis un, lai to sasniegtu, spiedīšu no sevis maksimumu.