Blogs: Virslīgas starts, emocijas, atmosfēra, varoņi un vilšanās

Par godu svētkiem, Virslīgas sezonas sākumam, iznāca pabūt trīs spēlēs klātienē, kā arī TV ekrānā redzēt lielāko daļu no "Ventspils" un "Mettas"/LU spēles. Šoreiz ne tikai par maču gaitu, bet arī par apkārt novēroto.

"Jelgava" - "Babīte/Dinamo"

Virslīga startēja ar ne to spožāko izkārtni, "Jelgavas" un pieticīgās "Babītes/Dinamo" cīņu, turklāt tas bija piektdienas vakars pēc garās darba nedēļas, tomēr klātesošo nebija nemaz tik maz un varēja nojaust, ka vairums ieradušos nav no Olaines. Skaidrs, ka ne mazu daļu sastādīja futbola sabiedrības cilvēki, tai skaitā jaunais Virslīgas vadītājs Olivers Šlēgls.

Spēles gaitā bažas radīja prožektoru gaismas, kuras pirmajā puslaikā pa vienai sāka dzist. Par laimi, acīmredzot pārtraukumā jautājums tika sakārtots, un spēle netika pabeigta pustumsā. Latvijas futbola stadionu (laukumu) firmas zīme ir vilcieni - arī Olainē vismaz viens tāds mača laikā lika sevi manīt.

Spēles kvalitāte vismaz man šķita visai viduvēja - ja par viesiem un viņu iespējām viss ir skaidrs, turklāt tikai pēc mača no Mihaila Miholapa uzzinājām par pēdējā brīdī pajukušo aizsardzības sastāvu, tad no "Jelgavas" vēlējos sagaidīt ko vairāk.

Aleksandram Kurtejanam progress jāpanāk ātri, citādi nāks cīņas pret visu iezīmētā TOP6 komandām un vadošo komandu vilciens var aiztraukties pārāk ātri. Labi, ka azotē ir Alans Siņeļņikovs un Rītis Leļūga - varbūt līdz ar viņu iesaisti, jelgavnieku futbols iegūs pavisam citas aprises. Un vēl labāk ir tas, ka pēc 2. kārtas sekos izlašu pauze - būs laiks pieslīpēt darbības.

Ja mača kvalitāte nebija no augstākajām, pašatdeve un emocijas gan bija pārpārēm. Piemērs - principā epizode beigusies un redzams, ka bumba laukumu pametīs, taču Gints Freimanis ar "Babītes" spēlētāju ar cīņas paņēmieniem spēlēja epizodi līdz galam, nogāza reklāmas stendu un abi ievēlās sniega kupenā.

Vēl pāris epizodes, kas palika atmiņā - Gļeba Kļuškina šāviens no pāris metriem (tik spēcīgs, ka izplēstu caurumu vārtu tīklā, ja vien bumba lidotu vārtos), būdīgā centra aizsarga Mārča Oša tehnisks reids pāri puslaukumam, Andreja Perepļotkina meistarīgais centrējums bez sekundes apdomas laika, sekojošs Evalda Razuļa sitiens ar galvu un viesu vārtsarga Vjačeslava Kudrjavceva teicams seivs. Nu un, protams, Edgara Kārkliņa finti, tad neveiksmīga piespēle, izmisuma bļāviens no sirds un no dusmām spēriens pa sniega kupenu, kam sekoja paslīdēšana un uzbrucēja komisks kritiens.

Žēl, ka spēles, kurā "Babīte" tik ļoti centās, likteni izšķīra nevis skaista kombinācija vai milzīga spiediena rezultāts, bet gan Mihaila Miholapa komandas pirmo minūšu drudzis un muļķīga kļūda savu vārtu priekšā. Toties pozitīvi, ka intriga un spriedze saglabājās līdz finālsvilpei - pirms gada Olainē starp "Jelgavu" un RFS (4:0) intriga zuda itin ātri.

Preses konferencē pietiekami smaidīgi bija abi treneri - viens, Kurtejans, par trim punktiem, kuru varēja arī nebūt, bet otrs, Miholaps, par cienīgo sniegumu spēlē, kurā tiešām bija jūtamas sastāva problēmas. Ar ceļabiedriem Arkādiju un Dairi stadionu pametām pusdesmitos vakarā, vēl uz brīdi vajadzēja atgriezties Rīgā, taču tai pašā vakarā (naktī) mērojām ceļu arī uz Liepāju. Gribējās ierasties dienu iepriekš, lai nav vienas dienas laikā jāmēro ceļš turp/atpakaļ un lai izdodas kaut nedaudz izbaudīt arī pašu Liepāju, nevis tikai (slikti attiecināt šo vārdu uz labāko sporta veidu pasaulē) futbolu.

"Ventspils" - "Metta"/LU

Liepājā ieradāmies ap vieniem naktī, taču izsalkums darīja savu un vēl aizdevāmies uz centru ieturēt maltīti. Pēc tam vēl vēlāk preses konferences atreferējums un gulēt izdevās tikt tikai pusčetros. Tomēr mājīgajā viesu namā Ūliha ielā bija tik ērti apstākļi, ka nākamajā rītā laiks sevišķi netika zaudēts. Pastaiga pa Liepāju, bērnišķīgs prieks par Liepājas vecmodīgajiem ielu nosaukumiem, Liepājas halles sasniegšana. Bija doma kafejnīcas TV ekrānos pavērot gan biatlonu (Rastorgujevs), gan pēc tam arī "Ventspils" - "Mettas"/LU spēli, taču kafejnīcu okupēja kāda bērnu hokeja komanda un pilnīgi visas vietas bija aizņemtas. Biatlona tiešraidi nācās pavērot telefonā, bet pēc tam steidzīgi slājām uz "Daugavas" stadionu, lai tur iekštelpās noskatītos translāciju no Ventspils.

"Daugavas" stadiona kafejnīcā sastapāmies ar ļoti draudzīgu attieksmi no divām tur strādājošajām meitenēm. Sagādāja mums pilnīgi visu. Starp citu, reizē ar mums stadionā ieradās arī "Riga" komanda, un uz šo pašu kafejnīcu piekāpa arī Kaspars Gorkšs, silti sasveicinoties ar minētajām meitenēm - skaidrs, ka Liepāja Kasparam ir īpaša vieta, kur atgriezties. Kaspars pirms sezonas pirmās spēles bija absolūti relaksēts un varbūt tas viņam vēlāk palīdzēja aizvadīt izcilu maču. Savukārt mēs vispirms varējām sekot līdzi notikumiem Ventspilī. Tur absolūti ierasta aina - lai gan mettiešiem momenti bija, "Ventspils" bija labāka un uzvarēja ar 2:0. Tagad pēc 20 savstarpējām spēlēm Virslīgā "Ventspils" precīzi ar 2:0 ir uzvarējusi deviņas reizes - fantastiska stabilitāte. Lai gan futbolā vienmēr visādi var notikt, lieku reizi pārliecinājos, ka izvēle braukt uz Liepāju šoreiz bija pareiza.

"Liepāja" - "Riga"

Lai gan pēc mača Tamazs Pertija teica, ka bija vairāk kaušanās un cīņas nekā futbola, es par abu komandu sniegumu biju sajūsmā. Patika! Netrūka arī daudz īso/ātro piespēļu, labas kustības un, galvenais, gudru lēmumu. Tas bija divu meistarīgu un apmācītu komandu duelis, turklāt jau pirmajā spēlē sniegums bija itin solīds - tālāk jābūt vēl labāk.

Jau pirmajā puslaikā, kad ritēja ļoti līdzīga duelēšanās, piefiksēju, ka "Liepāja" spēlē pa vējam un paredzēju, ka pēc pārtraukuma "Riga" varētu uzspiest. Tā arī notika, tiesa, stūra sitienu, pēc kura Gorkšs guva spēles vienīgos vārtus, viesi nopelnīja pretuzbrukumā. Savas ātruma īpašības nodemonstrēja krievu leģionārs Apajevs, bet pamatā tāpat jāizceļ Gorkša britu stilā gūtie vārti (viņš gadījumā nav spēlējis Anglijā?). Īsts līderis! Ja par "Liepājas" aizsardzību šai epizodē, tad, apskatoties atkārtojumu, šķiet, līdzi Kasparam netika horvāts Tomičs, bet palīgā steigušos Hmizu, kuram nebija labas izejas pozīcijas, Kaspars burtiski sabradāja.

Lai gan Pertija atzina, ka lielākā problēma bijusi vidējā līnija, kas nespēja pienācīgi apgādāt ar bumbām uzbrucējus, noteikti arī paši Karašausks un Grebis nospēlēja stipri viduvēji. Ir tādi, kas kritizē Kristapa izlaišanu sākumsastāvā, taču te jāņem vērā laukuma izmēri un spēles raksturs - skaidrs, ka šādā cīņā tādi futbolisti kā Grebis ļoti noder. Domājams, zaļajos/plašajos laukumos Grebim pamatsastāvā iekļūt būs stipri grūtāk.

Runājot par citām lietām, darvas karotīti medus mucā pielēja spēles dīdžejs, kurš, skanot Latvijas himnas pēdējām rindiņām, pa virsu palaida savu meldiņu. Savukārt beigās informators paziņoja, ka laukumu pametīs Nr.3 Antons Kurakins, lai gan patiesībā ceturtais tiesnesis parādīja trīs minūšu kompensācijas laiku. Mazāki un lielāki grēciņi, kas ir jāpielabo. Lai kā arī būtu, Liepājā ir īsta futbola aura, futbola gaiss - futbols šai pilsētai ir kā radīts.

Izbrīnīja, kāpēc tik daudzi cilvēki stāvēja aiz žoga - tribīnēs brīvas vietas varēja atrast un ieeja taču bija par brīvu. Jebkurā gadījumā skatītāju bija ļoti, ļoti daudz un atmosfēra bija brīnišķīga. Auksts vējš gan gribēja aizdzīt prom, bet skatāmais futbols nemaz nedomāja kādu laist vaļā. Vispār mākslīgā seguma laukums tieši Liepājā līdzjutējiem ir pateicīgs - kompakts, ar pietiekami augstām tribīnēm, futbols ir ar ļoti īsām pauzītēm. Futbols kā uz delnas!

Papildus futbolam, līdzjutēji izklaidēja ar savām piezīmēm - asprātīgām, reizēm dzēlīgām, bet ne garlaicīgām. Populārākā - pēc Gorkša kārtējās uzvarētās gaisa divcīņas atskanēja: "Kad biji "Liepājā", tik augstu nelēci!" Pēc "Riga" pārkāpuma bija arī "Ko grūsti viņu, vai viņš tev kāds paziņa?" un daudz kas cits. Žēl liepājnieku, kuriem nācās samierināties ar zaudējumu. "Liepāja" arī bez afrikāņiem un vairākiem citiem spēlētājiem parādīja cerīgu sniegumu un noteikti ir minama starp medaļu pretendentēm. Liepājnieku rindās ar augstvērtīgu sniegumu izcēlās Deniss Ivanovs - jā, brīžiem netīra spēle, bet palīdzība komandai no viņa puses bija neatsverama.

"Riga"? Jau pagājušajā gada beigās varēja redzēt, ka šim klubam ir ne tikai nauda un skaļi uzvārdi, bet arī trenera Vladimira Volčeka prasmīgs darbs. Tie, kas sekoja šai komandai, noteikti pamanīja atšķirību starp "Riga" sniegumu izslavētā Dmitrija Homuhas un Volčeka vadībā. Kalendārs "Riga" sākumā ir smags (šai nedēļas nogalē pret "Ventspili", pēc tam "Spartaks"), bet ja pirmajās trīs kārtās izdosies savākt 7-9 punktus, tas jau pašā turnīra startā būs vērā ņemams signāls. Ja par konkrēto spēli, tad, atskaitot pārliecinošo MVP Gorkšu, gribētu izcelt Jeņinu, Laizānu, arī Apajevu. Brīžiem tramīgs šķita maķedoniešu centra aizsargs Bjelica.

Pertija savā stilā. Jā, mača gaitā viņa balsi tālu varēja dzirdēt, toties preses konferencē absolūti mierīgs un nosvērts. Savā stilā, jo viena stila viņam nav - un tas arī ir viņa stils. :) Respektīvi, viņš ir neparedzams - citreiz var cepties un vārīties, citreiz nerunāt vispār, citreiz aizrauties ar izpušķotiem faktiem par savas komandas sniegumu ("Pretinieki netika pāri puslaukumam"), citreiz patosā slavēt visus pēc kārtas. Nekad nevar uzminēt, kāds gruzīns būs. Šoreiz Tamazs bija pavisam mierīgs, lai gan tika zaudēta pirmā spēle, kas tikpat labi varēja beigties 0:0. Mums pēc presenes mājupceļš.

RFS - "Spartaks"

Dodoties uz spēli svētdienas vakarā, nebiju drošs, ka tā netiks atcelta. Rīgā valdīja bieza migla un vietām nevarēja redzēt tālāk par 10 metriem. Arī Hanzas vidusskolas laukumā miglas netrūka, taču pārredzamība tieši tur nebija nemaz tik slikta. Cik noprotu, dažs labs spēlē, kuras biļete maksāja trīs eiro, iekļuva par velti, jo saniķojās RFS kases aparāts. Klubs bija parūpējies par siltu tēju un maizītēm.

Futbols bija gandrīz tikpat labs kā Liepājā. Pat noteikti ātrāks, taču varbūt ne tik precīzs un nekļūdīgs kā Liepājā. Hanzas vidusskolas laukumā bija daudz skriešanas, abu komandu uzbrukumu un emociju. Nereti spēlētāji viens otram veltīja lamuvārdiem pavadītas laipnības. Ironiski, ka attiecībā uz lamāšanos sociālajā vidē vairāk atsauksmju bija "Jelgavas" - "Babītes/Dinamo" sakarā, lai gan, abas spēles apmeklējot klātienē, pārliecinoši varu teikt, ka vairāk rupjību bija RFS - "Spartaka" spēlē. Kā to izskaidrot? Viss taču atkarīgs no translācijas veidotāju izvietoto mikrofonu atrašanās vietas...

Mani pārsteidza, ka "Spartaks", kas savu seju ieguva pēdējā brīdī, izskatījās tik labi. Noteikti TOP3 sniegums 1. kārtā un vismaz manā skatījumā jūrmalnieki ne tikai nebija pelnījuši zaudēt, bet bija pelnījuši uzvarēt. Savukārt RFS pietrūka sapratnes, kā bumbas kontroli un pietuvošanos soda laukumā pārvērst labā momentā. Principā RFS problēmas mazliet atgādināja "Jelgavas" likstas.

Preses konferencē pirmo reizi vaigā izdevās redzēt "Spartaka" jauno poļu treneri Mareku Zubu. Patīkams pirmais iespaids - inteliģents, diplomātisks, gudrs, draudzīgs. Zinot "Spartaka" vēsturiskās attiecības ar treneriem, negribas gan minēt, cik ilgi Zubs paliks Latvijā. Poļu speciālists ar komandu komunicē krieviski, bet preses konferencē viņš runāja skaidrā angļu valodā.

Šai ziņā dīvaini, ka Ašvorts Ventspilī preses konferencēs turpina mocīties krieviski - man šīs valodas zināšanas ir pietiekami labas, taču, godīgi sakot, lielu daļu angļa sacītā nespēju saklausīt un uztvert. Piedāvāju Polam ņemt piemēru no Mareka! Nu un jā, slavenā "bibliotekāres istaba" laikam bija 1. kārtas lielākā vilšanās.

Atgriežoties pie kārtas noslēdzošās cīņas, RFS - "Spartaka" spēle bija pirmā, kurā uzvarēja komanda, kas bijusi iedzinējas lomā, pirmā, kurā vismaz vienus vārtus guva abas komandas, pirmā galvaspilsētā Rīgā (šeit jāatgādina, ka, pieskaitot Pierīgā esošos Piņķus, galvaspilsētā šosezon notiks puse spēļu...) un pirmā, kurā tika parādīta sarkanā kartīte.

Pagaidām nav bijis pirmā neizšķirta un to paredzu "Riga" - "Ventspils" mačā, kaut gan jāņem vērā, ka tā būs 2. kārtas pēdējā spēle un arī pirmajos trijos dueļos punktu dalīšana ir pat ļoti reāla. Tiekamies stadionos! Vai vismaz skolu sporta laukumos...

Noslēgumā pa vienam foto no katras 1. kārtas spēles, kā arī bonusā divi statistikas rādītāji.

Foto: Raitis Supe. Pilna galerija apskatāma šeit.

Foto: Raitis Supe. Pilna galerija apskatāma šeit.

Foto: Mārtiņš Sīlis. Pilna galerija apskatāma šeit.

Foto: RFS. Pilna galerija apskatāma šeit.

Vidējais komandu pamatsastāvu vecums 1. kārtā

1. kārtas pamatsastāva spēlētāju kopējais spēļu skaits Virslīgā 2017. gada 1. janvārī