Verpakovskis un Gorkšs - vai joprojām draugi?

Materiāls tapa pirms LFF ārkārtas kongresa izziņošanas.

Draudzība un kopīga uzvara LFF vēlēšanās

Futbola līdzjutēji noteikti labi atceras Māra Verpakovska un Kaspara Gorkša draudzību Latvijas izlasē - valstsvienības treniņnometnēs abi nereti dzīvoja vienā numuriņā, intervijās žurnālistiem mēdza viens otru labsirdīgi pavilkt uz zoba. Intervijā žurnālam "Klubs" Gorkšs 2017. gadā stāstīja: "Nevienam nav noslēpums, ka mēs ar Māri kopā esam apēduši ne vienu vien pudu sāls. Viens otru arī esam pietiekami pārbaudījuši. Lai pārbaudītu kārtīgu draudzību, droši vien ir jāiekuļas pamatīgos sūdos. Ar Māri esam bijuši dažādos piedzīvojumos. Kopā esam pabijuši Parīzes īslaicīgās aizturēšanas izolatorā." Tāpēc nebija ne mazākā izbrīna, kad Gorkšs, atgriezies no leģionāra gaitām, 2016. gadā pielaikoja tieši "Liepājas" kreklu - tā kluba kreklu, par kura prezidentu bija kļuvis Verpakovskis.

Arī pēc abu futbolistu karjeras beigām draudzība turpinājās un vēl pērn Verpakovskis atklāti atbalstīja Gorkšu LFF prezidenta vēlēšanās: "Tik interesanta priekšvēlēšanu kampaņa vēl nav bijusi. Ar to iegūst viss Latvijas futbols. Iepriekš šādas konkurences nebija. Kaspars parādījis sevi no labākās puses. Lielākais ieguvums Latvijas futbolam būs tas, kā šobrīd ļoti pietrūkst – komunikācijas starp pašvaldībām un valdību. Kaspars parādīja, ka viņam ir pieeja jebkuram pašvaldību vadītājam. Tas ir īpaši svarīgi, ja runa ir par infrastruktūras attīstību."

Tagad ar smaidu varam arī atcerēties pirms mazāk nekā 10 mēnešiem notikušo preses konferenci neilgi pirms LFF vēlēšanām - Gorkšs, klātesot savam atbalstītājam Verpakovskim un advokātam, paziņoja par vēršanos vairākās institūcijās sakarā ar aizdomām par Ļašenko, iespējams, veiktajiem pārkāpumiem priekšvēlēšanu procesā.

Fonam jāatgādina, ka LFV vadītājs Maksims Krivuņecs vēl 2017. gadā RFS pirmssezonas preses konferencē dēvēja Vadimu Ļašenko un Artjomu Milovu par RFS galvenajiem atbalstītājiem. Pēcāk Ļašenko ļoti sīvā cīņā LFF prezidenta vēlēšanās piekāpās Gorkšam.

Pēc uzvaras vēlēšanās Gorkšs apliecināja Verpakovska nozīmi: "Esmu runājis, uzsvēris, ka mani tuvākie komandas biedri ir Edgars Pukinsks un Māris Verpakovskis." Tiesa, Verpakovskis LFF par Gorkša komandas dalībnieku tā arī nekļuva, turpinot vien ieņemt 2016. gadā iegūto LFF valdes locekļa amatu (kas nav ikdienas darbs federācijā).

Pēdējā gada laikā šis tas ir mainījies. Kaspars un Māris funkcionāru gaitās tomēr nav devušies roku rokā, bet nonākuši katrs savā nometnē - pirmais kļuvis par LFF prezidentu, bet otrais pametis "Liepāju" un pievienojies RFS, kas ne tikai vēlēšanās nepārprotami atbalstīja Ļašenko, bet nule arī parakstīja vēstuli par LFF ārkārtas kongresa sasaukšanu, lai izskatītu Gorkša atbilstību ieņemamajam amatam.

RFS sporta direktors Aleksandrs Usovs intervijā mūsu portālam, taujāts par RFS parakstīšanos minētajā vēstulē, sacīja: "Politiskās lietas nav manā kompetencē un atbildības sfērā. Neko nevaru pateikt un šai jautājumā labāk vērsties pie Māra [Verpakovska]. Viņš ir atbildīgs par jautājumiem, kas saistīti ar federāciju un Virslīgu [LFV]." Izskatījās, ka Verpakovskis caur RFS gandrīz tiešā veidā vērsies pret Gorkšu un arī futbola sabiedrībā labu laiku mēļo, ka abi kādreizējie draugi sagājuši ragos. Uz baumām nepaļāvāmies, bet lūkojām no pašiem šī materiāla varoņiem noskaidrot, kā tad ir patiesībā.

Gorkša pozīcija

"Skaidrs, ka baumas par Māra pievienošanos RFS virmoja jau kādu laiku - Latvijas futbola sabiedrība nav daudzskaitlīga un šāda informācija ātri nonāk līdz futbola cilvēku ausīm. Sākumā es par šādu informāciju biju pārsteigts, bet pēc tam mēs ar Māri šo jautājumi arī atklāti izrunājām. Es viņam vaicāju - vai tā ir taisnība? Viņš ne brīdi neliedzās un atzina, ka šīs sarunas ar RFS ritējušas jau kādu laiku un ka viņš ģimenes apstākļu dēļ nolēmis pārcelties uz dzīvi Rīgā. Skaidrs, ka Rīgā viņam bija vajadzīgs darbs. Es piedāvāju viņam nākt uz darbu federācijā - neslēpšu, ka piedāvāju viņam praktiski jebkuru amatu, ko vien viņš vēlētos. Tomēr Māris, pieminot, ka vienīgais interesējošais amats varētu būt ģenerālmenedžeris, laipni atteicās un sacīja, ka vēlas realizēt sevi kā kluba sporta direktors un turpināt darīt lietas, ko viņš darīja "Liepājā". Domāju, ka ažiotāža par izmaiņām mūsu attiecībās ir stipri pārspīlēta - mēs joprojām tiekamies gan darba sakarā, gan no darba brīvajā laikā. Protams, ir jautājumi, kuros mums ir stipri dažādi uzskati, piemēram, LFF un LFV līguma parakstīšana. Nešaubos, ka Māris būs noderīgs RFS.

Man negribētos uzskatīt viņu par savu opozicionāru. Ja pārējie RFS vadības cilvēki ir diezgan aktīvi mani opozicionāri un pie katras iespējas mani kritizē, tad ar Māri pat kutelīgus jautājumus mēs varam divatā izrunāt un izstrīdēties, reizēm tiekot pie kopsaucēja, reizēm nē. Negribētos teikt, ka tieši personīgās attiecībās ļoti daudz kas ir mainījies. Neuzskatu, ka cilvēku galvenā raksturojošā pazīme būtu darba vieta vai, piemēram, automašīna, ar kuru pārvietojas. Domāju, ka to, cik labi draugi esam, parādīs notikumi, kuri risināsies tālāk Latvijas futbolā. Skaidrs, ka agri vai vēlu pienāks jautājumi, kuros mūsu draudzība tiks pārbaudīta. Lai gan skaidrs, ka draudzībai nav jābūt vienīgajam faktoram - katram cilvēkam dažādos jautājumos viedokļi var atšķirties. Māra pluss ir, ka ar viņu vienmēr var apsēsties un jebko izrunāt no sirds. Māri joprojām uzskatu par tuvu draugu."

Verpakovska pozīcija

"Sākšu ar to, ka RFS vārdā es to vēstuli neparakstīju. Vēstuli RFS vārdā parakstīja Pāvels Broitmans, kurš RFS arī ir valdes loceklis un viņam ir paraksta tiesības. Te mazai atkāpei: protams, apzinājos gaidāmās LFF vēlēšanas, esošo politisko situāciju un to, ka RFS ir ierakumu otrā pusē. Tāpēc man, pārejot uz RFS, bija noruna ar Artjomu Milovu [RFS galvenā sponsora "LNK Group" valdes priekšsēdētājs - aut.], ka politiskajos jautājumos, kur RFS ir savas intereses vai domas, kas būs pret LFF vadību un Kasparu, man būs iespēja ieņemt neitrālu pozīciju. Šī vēstule laikam bija pirmais tāds gadījums - tas bija RFS pārējās vadības lēmums. Varu tikai pakomentēt šī lēmuma argumentāciju - tā bija reakcija uz LFF un LFV sadarbības līguma slēgšanu [ieildzis konfliktu pilns process, kurš joprojām nav noslēdzies - aut.].

Ja sīkāk, tad pēdējā sēdē pirmajā februārī, kur bija visi Virslīgas klubi, valdes locekļi, LFF ģenerālsekretārs un prezidents Kaspars Gorkšs, tika runāts par sadarbības iespējām un līgumu, kā arī finanšu apjomu. Tomēr LFF preses relīzē tika publicēti divi sadarbības varianti, kas tai sapulcē nemaz netika apspriesti. Šie varianti - Virslīgas atgriešanās LFF paspārnē vai esošā līguma un esošā finansējuma [kuru LFV uzskata par klaji nepietiekamu - aut.] saglabāšanu. Tajā sapulcē runājām par pavisam kaut ko citu. Tieši pēc šīs sapulces RFS, kas sašuta par šo gājienu parakstīja to vēstuli, jo, kā atceraties, vēstules pirmo versiju, kas tapa pirms sapulces, RFS neparakstīja.

Mans viedoklis, ka LFF ir jāpalīdz Virslīgai [LFV] finansiāli. Tas nav saistīts ar to, ka pārgāju uz RFS - var paskatīties uz to, ko runāju arī pirms trim gadiem. Mans uzskats ir, ka Latvijas futbola seja nav tikai futbola izlase. Izlasei gadā ir tikai 10 spēles, no kurām tikai piecas ir mājās. Šis skaitlis ir neliels, plus mēs saprotam, kādi ir pēdējā laika Latvijas izlases rezultāti - ar to celt Latvijas futbola imidžu ir ļoti grūti. Toties mūsu acu priekšā ir Latvijas čempionāts - uzskatu, ka Virslīgas līmenis pēdējo gados ir ļoti audzis. Ir ļoti daudz neparedzamu maču un daudz komandu, kas cīnās par titulu. Daudz kvalitatīvu spēlētāju, vairums izlases spēlētāju ir Latvijas klubos. Domāju, ieguldot salīdzinoši ar LFF budžetu nelielus līdzekļus Virslīgas tēlā, šo produktu var padarīt par ļoti skatāmu un labu. Plus dabūt Virslīgu centrālajā televīzijā, nevis tikai interneta vidē. Skaidrs, ka tam nepieciešami finanšu ieguldījumi. Turklāt tos nemaz nevar saukt par ieguldījumiem, par ko arī strīdējāmies sēdē - runa ir par to, lai LFV, ko tā nopelna par Virslīgas translāciju pārdošanu un ģenerālsponsora piesaisti, varētu novirzīt Latvijas futbola smukākai parādīšanai. Proti, centrālajā televīzijā ar skaistu studiju un kvalitatīvu attēlu. Uzskatu, ka būtu tikai loģiski, ja LFF to atbalstītu. Uzskatu, ka caur Virslīgu jāuzlabo Latvijas futbola tēls."

Gorkša piedāvājums strādāt LFF? "Īsti nezinu, Kasparam jāprasa, kurš amats man tika piedāvāts. Vienīgais amats, kas man tika piedāvāts, bija izlases ģenerālmenedžeris - amats, ko pirms tam ieņēma Roberts Mežeckis. Šis piedāvājums man nelikās saistošs un interesants, tāpēc nepieņēmu to. Par citiem amatiem - man nekas netika piedāvāts. Taču man nav nekāda aizvainojuma uz Kasparu - pirms LFF vēlēšanām man nekas baigi netika solīts, un tas ir normāli, ka Kaspars savācis savu komandu, tagad tā ir viņa atbildība. Atbalstīju viņu vēlēšanās, jo uzskatīju, ka tobrīd tas bija labākais risinājums, kā arī vecās draudzības vārdā, taču ne jau cerot uz kaut kādiem amatiem."

Vai draugi arī šobrīd? "Skaidrs, ka par draudzību to būtu par skaļu saukt. Mūsu viedokļi pēdējā laikā ir atšķīrušies, it sevišķi tādos būtiskos jautājumos kā leģionāru limits, tagad arī par Virslīgu. Kopumā mums ir normālas attiecības un mēs komunicējam, varbūt attiecības palikušas mazliet neitrālākas. Viedokļu dažādība ir normāla parādība, dzīve iet uz priekšu."