Strumija: "Kazahstānā iekārtoties palīdzēja Šimkovičs"

Leonels Strumija Baltijas jūras krastā ieradās 2015. gadā, pievienojoties "Liepājai". Spēlējot Kurzemes komandā un galvaspilsētas klubā RFS, Strumija ieguvis divus Latvijas čempionāta zeltus un divreiz uzvarējis Latvijas kausa izcīņā. Šobrīd spēlētājs pārstāv Kazahstānas Premjerlīgā ceturto vietu ieņemošo "Aktobe", kuras rindās spēlē arī bijušais "Valmieras" gruzīnu futbolists Luka Gadrani. Pērnā sezona "Liepājā" Strumijam beidzās vēl pirms čempionāta noslēguma, spēlētājam nonākot konfliktā ar komandas galveno treneri Tamazu Pertiju.

Kādas atmiņas tev ir par Latviju?
Man ir labas atmiņas, jo pavadīju tur daudzus gadus. "Liepāja" bija mana pirmā komanda Eiropā. Protams, atmiņas ir labas - kļuvu par čempionu (2015. gadā), un tā man bija jauna pieredze. Viss, kas saistās ar Latviju, man šķiet pozitīvs. Man bija tā veiksme Latvijā uzvarēt visu - gan "Liepājas", gan RFS sastāvā. Atšķirīgais - pirmajos gados Liepājā man viss bija jauns. Attiecīgi arī labas atmiņas, jo Liepāja man bija pirmā komanda. Taču arī RFS biju laimīgs - arī ar šo vienību uzvarēju gan čempionātā (2021. gadā), gan kausa izcīņā (arī 2021. gadā). Tāpat mums bija pozitīvi brīži Eirokausos. Varu pateikt tikai to labāko par abām komandām. Ieguvu jaunus draugus abos klubos. Biju laimīgs gan tur, gan tur.

Kāpēc pameti "Liepāju" un tad atkal tur atgriezies?
Tobrīd Liepājā biju nospēlējis jau piecus gadus un uzskatīju, ka tas ir perfekts brīdis, lai ietu tālāk. Vēlējos jaunu pieredzi. Varbūt arī bija lietas, ar kurām tobrīd nebiju mierā, un man bija savi principi. Tajā brīdī vēlējos kaut ko mainīt. Biju priecīgs pievienoties RFS, un esmu laimīgs, ka pieņēmu šo lēmumu, jo tie divi gadi bija ļoti labi un izcīnīju visu. Nezinu, vai lēmums pēc tam pamest RFS bija labs vai slikts, taču tajā brīdī atgriezties Liepājā šķita pareizi. Tas tāpēc, ka runāju ar Tomašu Šimkoviču un, ja viņš devās prom, man šķita, ka jādara tāpat. Varbūt galu galā lēmums pamest RFS neizrādījās labs, jo pēc atgriešanās Liepājā notika tas, kas notika. Taču nevaru teikt neko sliktu - vienmēr novēlu "Liepājai" visu labāko. To pašu novēlu RFS. Dažreiz futbolā tā notiek. Paturu tās gaišākās atmiņas un vienmēr cenšos būt labs cilvēks.

Kā pārcēlies uz Kazahstānu?
Uz Kazahstānu man radās iespēja atbraukt, jo palīdzēja Šimkovičs (viņš no 2014. līdz 2017. gadam spēlēja Kazahstānas Premjerlīgā, noslēdzot šo karjeras posmu tieši "Aktobe"). Esmu viņam pateicīgs. Lai gan Latvijā pavadītie gadi bija labi, dažādu iemeslu dēļ citur aizbraukt nebija viegli. Esmu lielu pateicību parādā Šimkovičam, ka viņš radīja iespēju man atbraukt uz šejieni. Esmu laimīgs, "Aktobe" ir ļoti laba komanda. Biju patīkami pārsteigs par līdzjutējiem, kā viņi nāk atbalstīt. Katrā spēlē ir pūļi, pilns stadions. Arī alga ir daudz lielāka. Esmu priecīgs.

Kazahu medijos lasīju gan, ka "Aktobe" saskārusies ar algu izmaksu problēmām.
Jā, tādas runas šeit bija, taču pašlaik nekādu algu problēmu nav. Paldies Dievam, viss ir perfekti.

Kā vienmēr, gribas pajautāt par atšķirībām ar Latviju. Arī par sadzīvi.
Šeit ir ļoti labs līmenis, spēcīgas komandas, jo te ir ļoti kvalitatīvi leģionāri. Visi mači ir grūti. Lielākā atšķirība ir līdzjutējos. Kā viņi šeit nāk uz stadioniem. Aktobe ir daudz līdzjutēju, katrā spēlē ir pilns (visbiežāk atnāk ap 3 000 skatītāju). Ja par sadzīvi, ar ģimeni jutos ļoti laimīgs Latvijā - tā bija lieliska valsts dzīvošanai. Šeit Kazahstānā nav slikti, taču atšķirīgi. Ar sievu un dēlu cenšamies adaptēties, jo pirms tam ilgus gadus dzīvojām Latvijā. Taču esam apmierināti ar visu.