R. Uldriķis atbild Rihertam: "Uz RFS neaizgāju rubļu vai eiro dēļ"

- Gan jau esi lasījis, ko par tevi intervijā sacīja Andris Riherts. Uzdošu to pašu jautājumu – rubļi vai spēles laiks?
- Pirmkārt, tie nav rubļi, bet gan eiro (smaida). Domāju, ka nav īsti pareizi teikt, ka mani interesē tikai rubļi vai šajā gadījumā eiro. Vienkārši tā sanāca, ka pēc sezonas RFS izteica piedāvājumu, un viņiem tomēr arī ir lielākas ambīcijas cīnīties par pirmo vietu un uzvarēt čempionātā. Protams, arī man pašam tas ir izaicinājums tikt sastāvā un palīdzēt īstenot šīs ambīcijas. Bet nauda nebija galvenā – par to pašā sākumā nemaz nerunājām, tikai beigās, kad jau bija skaidrs, kāda ir situācija un ka ar mani rēķinās. Un par to [naudu] vienojāmies tikai tad. 18-19 gados man nauda noteikti nav primārā.

- Vai šajā vecumā tomēr nebija labāk vēl sezonu palikt "Mettā"/LU un tikt pie salīdzinoši stabila spēles laika, kamēr RFS uzdevumi būs pavisam citi un var sanākt ilgāki periodi, kad spēlēs citi, nevis tu?
- Jā, protams, bet arī nevar teikt, ka tajā pašā "Mettā"/LU pagājušajā sezonā man bija garantēta vieta laukumā. Arī "Mettā"/LU vietu sastāvā izcīnīju pats, arī tur bija konkurence – Gatis Kalniņš un citi. Un šogad būtu tas pats – "Mettā"/LU vietu man neviens negarantētu. Ja es spēlētu labi, tad spēlētu, ja ne – tad nespēlētu arī tur. Un RFS būs tieši tāpat. Jā, te varbūt būs lielāka konkurence un vairāk spēlētāju, bet tas būs kā labs izaicinājums. Jaunajiem spēlētājiem vienmēr ir jāizšķiras – palikt tajā pašā vietā un spēlēt vai censties tikt spēcīgākā komandā.

- Kādā pozīcijā ar tevi rēķinās? Pēc fiziskajiem dotumiem varbūt vairāk atgādini devīto numuru, bet ļoti daudz spēlē arī kā desmitais.
- Vairāk it kā runājām par desmito numuru, taču treneris teica, ka varu rotēt arī kā devītais. Tas būs atkarīgs no pretinieka.

- Tā ka tavs konkurents drīzāk varētu būt nevis [Leonīds] Koveļs, bet gan, piemēram, [Daniils] Ulimbaševs?
- Šobrīd vēl savainots ir [Sergejs] Vorobjovs, kurš arī var spēlēt zem uzbrucēja. Ulimbaševs savukārt vairāk tomēr ir kā balsta pussargs, lai gan diezgan bieži viņu izmanto arī tajā pozīcijā. Vēl arī Koveļs uzbrukumā, un arī es kaut kur tur. Kā jau teicu, tas vairāk būs jāskatās no pretinieka, no izvēlētās taktikas.

- Pastāsti par to, kāda ziemā bija tava notikumu hronoloģija!
- 13. novembrī ar "Mettu"/LU aizvadīju pēdējo pārspēli un uzreiz nākamajā rītā braucu uz "Udinese". Tur bija paredzēta viena treniņu nedēļa, un tad viņi paprasīja palikt vēl vienu nedēļu. Tā ka divas nedēļas pabiju tur un tad atgriezos Latvijā, vienu mēnesi atpūtos, lai sadziedētu visas traumas, kas sezonas laikā bija sakrājušās. Pēc tam notika runas par manu iešanu uz RFS vai kādu citu komandu vai palikšanu "Mettā"/LU. Un ar RFS sanāca diezgan ātri vienoties.

- No Latvijas sauca vēl kāda komanda? Piemēram, "Riga"?
- Neteikšu, kas tieši, bet bija arī citas iespējas.

- Runājot par "Udinese" – kāpēc beigās nepaliki Itālijā?
- Īsti nezinu. Viņiem tobrīd bija ļoti daudz jauno spēlētāju, un man arī sanāk tā, ka šis būtu pēdējais gads, kad līdz vasarai varētu spēlēt U19 komandā, un tad būtu jāiet vai nu uz pirmo komandu – A sēriju -, vai arī jāiet kaut kur īrē uz B vai varbūt pat C sēriju. Un viņi īsti negribēja riskēt ar jauno, nebija droši, ka es nākamsezon tiešām spēlētu A sērijā, plus Itālijā jau tā pārāk daudz jauno nespēlē. Tāpēc droši vien īsumā varētu teikt, ka viņi vienkārši negribēja riskēt.

- "Udinese" vispār ir slavena ar savām izīrēto spēlētāju kaudzēm, lai gan viņi parasti vairāk skatās latīņamerikāņu, afrikāņu virzienā. Kā izdevās tur nokļūt?
- Olivers Šlēgls [bijušais aģents, tagad Virslīgas izpilddirektors – A.S.] piedāvāja aizbraukt, teica, ka viņi ir reāli ieinteresēti. Aizbraucām, pirmo nedēļu arī viņš pats tur bija, bet tad atgriezās Latvijā. Trenējos ar Primaveras [jauniešu] komandu, bet mums bija spēle arī pret pieaugušo komandu – iesitu vārtus zaudējumā ar 1:7. Uzreiz atstāju tādu labu iespaidu, un tad viņi arī prasīja, lai palieku. Spēlēt Primaverā varētu mierīgi, turklāt viņiem tieši nebija centra uzbrucēja.

- Atgriežoties pie Andra intervijas un viņa samērā dzēlīgā komentāra par tevi. Tas bija tāds indikators, ka jūs šķīrāties slikti, vai no malas tā tikai izklausās?
- Viņi varbūt bija nedaudz apvainojušies par to, ka es tā aizgāju. Varbūt viņi domāja, ka es palikšu. Bet no manas puses liekas, ka mēs sezonu aizvadījām diezgan labi. Viņi man deva spēļu pieredzi, un es arī palīdzēju noturēties Virslīgā [ieskaitot pārspēles, Uldriķis 24 spēlēs guva septiņus vārtus - A.S.], kas - lai viņiem būtu Virslīgas komanda - tomēr visai "Mettas" akadēmijai ir diezgan svarīgi.

- Tā ka brāli tevis dēļ rezervē nebendēs?
- Domāju, ka nē. Viņam vēl jāpaaugas, jātiek dublieros [nupat 16 gadus vecais un 194 centimetrus garais Normunds Uldriķis debitēja dublieru pārbaudes spēlē pret JDFS "Alberts" (2:0) – A.S.] un tad arī Virslīgas komandā – atbrīvoju viņam vietu (smejas).

- Vēl par tiem rubļiem vai eiro runājot – cik liela starpība ir starp "Mettu"/LU un RFS?
- Ne pārāk. Nu, nevar arī teikt, ka ne pārāk – atšķirība ir -, taču tas nav tik nozīmīgi. Nepārgāju naudas dēļ!

- Cik daudz tavā pārejā ietekmēja tas, ka RFS trenē Andrejs Kaļiņins un ka komandā jau ir daudz tava dzimšanas gada spēlētāju? Kas varētu mudināt domāt, ka RFS par spīti ambīcijām jaunajiem varētu uzticēties.
- Tā ir, ka ar Andreju Kaļiņinu kādu laiku kopā biju jau "Skonto" dublieros, bet nedomāju, ka viņš skatīsies, kurus spēlētājus pazīst un kurus ne. Viņš tomēr no "Skonto" laikiem zina arī citus spēlētājus [domāti pieredzējušie – A.S.], ar kādiem gan jau arī pats spēlējis kopā. Kuri tobrīd būs labāki, tie arī ies laukumā. Jā, komandā ir diezgan daudz arī mana gada puišu, ar Kristapu Liepu vispār jau no septiņu gadu vecuma bijām kopā JDFS "Alberts". Un tas man varbūt vairāk palīdzēja iejusties komandā, tagad viss jau ir labi.

- Neskaitot, piemēram, Kalniņu, kuram ir 35 gadi, "Mettā"/LU vairāk tomēr bija jauniešu kolektīvs, kamēr RFS jau ir veči ar lielām ambīcijām. Ikdienā jūti šo atšķirību?
- Jā, taču tas izpaužas vairāk tajā ziņā, ka viņi var kaut ko pamācīt vai ka varu paskatīties, ko un kā viņi dara. "Mettā"/LU pārsvarā mēs visi bijām jauni, un tad mēs paši cits citam kaut ko pateicām, kā varbūt vajadzētu darīt u. tml. Bet šeit viņi tiešām māca – ja kaut kas nesanāk, tad uzreiz to pasaka, lai nedari tā vai tā.

- Kā skaties uz izredzēm sezonā - "Riga" un RFS laikam arī ir tie divi klubi, kas vārdu ziņā pagaidām darbojušies visskaļāk? Arī izredzēm kausa izcīņā, kas jums droši vien būs pats pirmais mērķis.
- Mēs uzvarēsim! Ko gan citu man teikt?! (smejas) Domāju, ka mums ir labas iespējas. Sastāva komplektācija it kā ir laba, bet tas viss, protams, būs jāparāda laukumā – arī citām komandām ir jauni spēlētāji.

- Esi bijis četros klubos – "Albertā", "Skonto", "Mettā"/LU un tagad RFS. 18 gados tas nav daudz? Vai visas pārejas tobrīd bijušas likumsakarīgas?
- Vienkārši centos kāpt uz augšu. Ja būtu palicis "Albertā", tagad spēlētu 1. līgā. Ja būtu palicis tajā pašā "Skonto", arī tad tagad spēlētu 1. līgā. Gāju uz "Mettu"/LU, lai spēlētu Virslīgā, un tagad eju uz RFS, lai Virslīgā uzvarētu. Uzskatu, ka tas viss bijis dabiski. Tas ir gluži kā no skolas pāriet uz augstskolu un tad iet strādāt. Jācenšas tikt augstāk, nedrīkst palikt uz vietas!

- Noslēgumā simboliski arī par U21 izlasi. Kādas ir tavas ambīcijas šajā ciklā un kā vērtē grupas izlozi?
- Ambīcijas, protams, ir tikt sākumsastāvā, lai varētu spēlēt. Primārais ir tikt pamatsastāvā. Un izloze [Anglija, Nīderlande, Ukraina, Skotija, Andora – A.S.], manuprāt, ir ļoti laba, jo būs jāspēlē pret tiešām spēcīgām futbola valstīm, pret kurām var gan labi sevi parādīt, gan pārbaudīt savus spēkus uz viņu fona. Pret Angliju [iepriekšējā ciklā mājas spēļu apmeklētības amplitūda bija no 5263 līdz 15165 skatītājiem - A.S.] un Nīderlandi [4615-7240] droši vien būs daudz skatītāju, varēs iesist kādus vārtus. Vienkārši jāiesit, jāparāda sevi, kas varbūt dos iespēju uz kaut kurieni pārcelties. Visai komandai tas būs pozitīvi. Arī tās pašas Skotija [1065-4557] un Ukraina [1150-9800] ir futbola valstis, ne tikai Anglija un Nīderlande.