Biliņskis par "Riga" lielajiem tēriņiem un panākumiem par spīti jocīgām lietām

Latvijā pavadītā laika novērtējums. “Paliks mīļas atmiņas, jo šis pusotrs gads manā karjerā bija veiksmīgs. Kā komanda nospēlējām ļoti labi – divreiz uzvarējām čempionātā, izcīnījām Latvijas kausu un superīgi parādījām sevi Eirokausos. Individuāli varēja būt labāk, jo esmu ambiciozs un gribēju spēlēt vairāk un dot vairāk labuma komandai. Taču no citas puses, ja paskatās uz manu statistiku, tā bija laba.”

Biliņskis Latvijā ieradās 2018. gada vasarā, pirmo spēli aizvadot tā gada 20. augustā.

Kas visvairāk palicis atmiņā no laika Latvijā? “Bija vairāki tādi brīži. Kad ierados, mums bija mīnus deviņi punkti pret RFS. Mums bija sarežģīta misija, taču beigās apsteidzām RFS laikam par 4-5 punktiem un “Ventspili” par diviem punktiem [īstenībā pat par attiecīgi deviņiem un četriem punktiem – aut.]. Lielisks posms bija. Tāpat uzvarējām kausa finālu, kur pret “Ventspili” pendelēs bijām iedzinējos un viņiem bija jāiesit izšķirošā pendele, taču mūs pavilka Roberts Ozols. Savukārt, ja par šo gadu, tad mani vārti pret “Piast” spēcīgi mūs vienoja kā kolektīvu, jo tobrīd mums ļoti vajadzēja tādu panākumu, un tas deva lielu adrenalīna devu, pozitīvās emocijas, kas sezonas turpinājumā ļoti palīdzēja.”

Vai “Riga” ir pa spēkam dominēt Virslīgā kā savulaik “Skonto”? “Domāju, ka nē, jo konkurenti darīs visu, lai gāztu “Riga”. Tagad mainīsies leģionāru limits un tādas komandas kā RFS, “Ventspils” un “Liepāja” noteikti mēģinās ievērojami pastiprināt sastāvu. Ceru, ka Virslīga nākamgad būs spēcīgāka, un “Riga” klāsies grūtāk.”

Viedoklis par jauno leģionāru limitu. “Godīgi sakot, tikai pēc līguma parakstīšanas uzzināju, ka Latvijā ir kaut kāds limits. Pirms tam pats to neanalizēju un neviens mani par to nepainformēja. Tikai vēlāk izrādījās, ka, komandā esot lielam skaitam ārzemnieku, sākas problēmas ar spēles laiku, jo parasti ikviens leģionārs ir interesants no futbola viedokļa. Tā bija liela problēma – rotācija, spēles laika došana visiem pēc kārtas. Līdz ar limita izmaiņām, domāju, ārzemnieku paliks vēl vairāk, un man šķiet, ka tas nodarīs kaitējumu Latvijas futbolam – šeit es domāju tieši izlasi.”

Varbūt limita izmaiņas un līmeņa kāpums piesaistīs vairāk līdzjutēju? “Jā, skatītāju neesamība ir liela problēma. Interesi par sevi sajutām tikai Eirokausos. Augustā, kad aizvadījām deviņas spēles, bija situācija, ka pret spēli “Piast” Rīgā atnāk 5 500 skatītāji, uz “Kopenhagen” 6 000 [īstenībā pat 7 055 – aut.] bet trīs dienas vēlāk uz Virslīgas maču 300 skatītāji… Pēc tādām krasām izmaiņām Virslīgā reizēm bija grūti atdot visus spēkus un mobilizēties, lai gan tobrīd bijām uzņēmuši labu formu un tāpat sakrājām izšķirošās uzvaras, kas deva titulu.”

Tajā posmā vienubrīd biji komandas rezultatīvākais visos trīs turnīros, taču spēlēji maz. Daudzi domāja, ka tev bija konflikts ar treneri. Kāpēc nespēlēji? “Man nebija domstarpību ar treneri. Visi klubā zināja, ko var no manis sagaidīt. Tobrīd bija tāda taktika, priekšroka tajā pozīcijā tika dota citam uzbrucējam [Debelko – aut.]. Es teiktu, ka mana nespēlēšana drīzāk bija nolemta kaut kur augstāk klubā, nevis treneru štāba dēļ.”

Vai bija līdzīgi kā poļu klubā “Polonia”, kur lēmumus pieņēma īpašnieks Jozefs Vojcehovskis, nevis treneris? “Negribu par to sīkāk runāt [smejas]. ”Riga” ir privāta investora rokās, un reizēm notiek lietas, kuras nav 100% loģiskas kā citos normālos klubos. Taču, kamēr ir rezultāts, nevar teikt, ka tas nestrādā.”

Īpašnieks bija ar jums vai biežāk atradās Kiprā, kur atrodas otrs viņa klubs “Paphos”? “Vēl viņam pieder Krievijas 2. līgas klubs “Rodina”. Viņam ir trīs klubi, un viņš starp tiem grozās. Vairāk viņš atradās “Paphos”, taču pats līdz galam nezinu, kur viņš parasti atrodas un ar ko nodarbojas – mūs par to neinformēja. Rīgā viņš bija reti.”

Vai ik pa laikam iedomājies, ka līdzīgi kā Rakels jebkurā brīdī vari nokļūt Kiprā vai arī to noteica spēlētāju līgumi? “Tā tas bija Rakelam un Karašauskam, bet nevēlos līst viņu lietās. Piemēram, Ibrahims pie mums parādījās uz īsu brīdi un drīz vien bija atpakaļ “Paphos”, kur spēlēja, bet vēlāk guva savainojumu. Taču, ja tā paanalizē “Riga” situāciju, paskatās, kādi sastāvi ir vienā brīdī un citā, kurš kurā brīdī zaudēja savu vietu sastāvā… Diezgan daudzas lietas bija dīvainas, neloģiskas, haotiskas. Taču, kā teicu iepriekš, klubs galveno mērķi sasniedza – nosargāja Virslīgas titulu. Plus super rezultāti Eirokausos, tāpēc kluba vadībai nevar neko pārmest, jo sportiskais rezultāts tika sasniegts.”

Vai “Riga” var uzlabot? “Var uzlabot pat “Barcelona” un Madrides “Real”. Es teiktu, ka “Riga” šogad tiešām bija lielisks sastāvs, ja runājam par kvalitāti un raksturu, tāpēc arī tika sasniegti labi rezultāti. Tomēr nebalstītu secinājumus uz to, ka izsitām “Piast”, jo tad jau sanāk, ka “Riga” varētu uzvarēt Polijas čempionātā. Tā tas nestrādā. Kausa turnīros ir sava specifika. Šādi būtu jāaizvada pilna sezona, lai varētu teikt, ka varam cīnīties par Polijas, Somijas titulu, par Dānijas vicečempiona titulu. Tomēr mūsu komanda tiešām bija labā līmenī.”

Kas visvairāk pārsteidza sportiskā un sadzīviskā ziņā? “Sportiskā ziņā pārsteidza, ka mūsu darba apstākļi bija patiešām labi – gada laikā 4-5 reizes bijām treniņnometnēs Pafā, bijām Abu Dabi, bieži vien tika tērēta liela nauda. Kad īpašniekam bija labs noskaņojums un viņš, piemēram, vēlējās atstāt uz mums iespaidu, viņš demonstrēja, ka mūsu apstākļi un iespējas uzbūvēt varenu klubu ir lielas. Tas bija pozitīvi. Ja par Rīgu kā pilsētu un arī visu Latviju, tad ļoti pārsteidza, ka cilvēki itin visur prot krievu valodu.”

Izmantotie resursi:
https://baltyckifutbol.pl/kamil-bil...