Pertija par talantu-dzērāju audzināšanu, Karašausku, "Skonto" finansēm

Atgādinām, ka vakar LFF DK ar 200 latu sodu sodīja Tamazu Pertiju par „Skonto-2” spēlētāja Jurija Krivošejas fizisku aizskaršanu. Pertijam šai sakarā bija, ko teikt.

"Krivošeja dzer, pīpē, iet uz diskotēkām, brauc bez tiesībām"

Pastāstiet, kas notika starp jums un Krivošeju!
Jā, izstāstīšu gan, lai cilvēki nedomā, ka esmu kaut kāds monstrs. Pirmkārt, „Skonto” nespēlēs neviens futbolists, kurš, lūk, šādi uzvedas. Ar 16 gadus veco Krivošeju mums ir problēmas jau aptuveni pusotru gadu. Lai gan viņam ir tikai 16, viņš ir tā izaudzis, ka par viņu nevar teikt, ka viņš ir bērns. Šī iemesla dēļ paņēmām viņu arī galvenajā komandā – tātad viņš piedalījās pirmās komandas treniņprocesā. Un tādas pašas prasības, kādas ir pret Laizānu, Gabovu, ir arī pret viņu. Tomēr Krivošeja regulāri pārkāpa režīmu. Šī iemesla dēļ no viņa atteicās pat izlase – Stepanovs, kurš vada U-17 izlasi, viņu atskaitīja smēķēšanas dēļ. Otrkārt, regulāri saņemam fotogrāfijas, kurās redzams, kā viņš lieto alkoholiskos dzērienus. Šādus spēlētājus mēs nevaram turēt „Skonto”.

Man situācija ar viņu izveidojās sekojoša. Es regulāri mēģināju viņu pārliecināt, ka viņš ir talantīgs futbolists un ka viņam attiecīgi ir jādzīvo – un ka šādā vecumā viņa dzīvē nedrīkst būt alkohols, cigaretes, meitenes, diskotēkas, braukšana ar automašīnu bez tiesībām. Šīs visas nosauktās lietas uz viņu attiecas. Par lielu nožēlu jāatzīst, ka viņš ir problemātisks puisis. Ļoti problemātisks. Es viņu varētu absolūti mierīgi paņemt un izmest no komandas. Tomēr uzskatu, ja viņš ir talantīgs, labāk mēģināt viņu labot, lai viņš kļūtu labs, nevis izmest uz ielas, kur viņš darītu 10 reizes sliktākas lietas, un mēs visi pārdzīvotu. Es dažnedažādi centos viņu labot – ar sarunām, ar piemēriem no dzīves, kādi futbolisti šādā veidā „pazuduši”. Viņam „nepielec”.

"Uzšāvu viņam pa pakausi pedagoģiskos nolūkos"

Pēdējais pacietības piliens bija, kad viņš „izjukušā” [разобранным – krieviski] stāvoklī ieradās „Skonto-2” rīcībā, un komandas treneris Kaļiņins nepielaida spēlēt, jo viņš bija dzēris, un visa seja pēc šitiem svētkiem [Helovīna – aut.] bija sakrāsota. Bija absolūti negatavs. Nākamajā dienā viņam bija jānāk uz pirmās komandas treniņu. Viņš atnāk. Varēju ar viņu aprunāties individuāli, kā to viņa gadījumā darīju agrāk, taču šoreiz nolēmu runāt visas komandas klātbūtnē, lai katram tas būtu kā uzskatāms piemērs. Jo, atskaitot Krivošeju, mums ir arī citi jaunieši. Es gribēju, lai viņš sajūt sev veltīto uzmanību, lai viņš redz, ka viņā klausās Laizāns, Gabovs, Gribausks, Fertovs. Viņš to nesajuta.

Tā vietā, lai visas komandas klātbūtnē teiktu: „Piedodiet, esmu pateicīgs, ka man vispār ir dota iespēja trenēties ar galveno komandu, es labošos, izdarīšu visu, kā jūs teiksiet, spēlēšu futbolu, lūdzu, piedodiet!”, izpaudās viņa cinisms, viņa ciniskais smaids. Šai brīdī es viņam pedagoģiski „uzšāvu” pa pakausi. Neesmu trakais, lai viņu piekautu – to, ka tā nebija, var apliecināt visa komanda. Tikai „uzšāvu” pa pakausi, kā to savulaik ir darījuši arī mums – un, ticiet man, tas ļoti palīdzēja. Būtiski ir arī tas, ka Krivošejam ir aģents, kurš jau aptuveni gadu vēlas viņu savākt. Viņš dažādi cenšas, lai varētu iegūt spēlētāju bez maksas. Tas arī bija vienīgais iemesls, lai rakstītu vēstuli [LFF – aut.].

"Krivošejam 16 gados ir seksuāli akti"

Ja katrs treneris futbola skolā nodarbosies ar futbolu, ja katrs treneris šādos gadījumos nevis izmetīs spēlētāju, bet centīsies viņu audzināt, tad tas būs ieguvums visiem. Neaicinu „šaut” pa pakausi – pats atzinu, ka varbūt varēja vēlreiz mēģināt panākt rezultātu ar vārdiem. Tomēr Krivošeja ir cilvēks, kuru ne es, ne treneris Kaļiņins, ne Raimonds Laizāns [JFC "Skonto" akadēmijas direktors – aut.], ne Stepanovs izlasē nespējam viņu ievirzīt pareizajās sliedēs. Arī ne viņa mamma un tētis. Tāpēc sekoja šāds mēģinājums pārmācīt – varbūt šis „variants” palīdzēs viņam saprast, ka viņš jau ir pieaugušo futbolā, un ka prasības jau ir nopietnas. Viņš ir izveidojies vīrietis – viņš jau nodarbojas ar tādām lietām... teiksim tā, attiecībā uz meitenēm... viņam ir seksuāli akti, jo vairākkārtīgi esam lasījuši, ko meitenes par viņu raksta. Citiem vārdiem viņš jau ir vīrietis, vienkārši viņam ir 16 gadi. Citi nobriest lēnāk, bet viņš ir reāli ātri izaudzis – viņš ir spēcīgs, liels, un viņš ir perspektīvs futbolists. Man būtu absolūti viegli viņu izmest no komandas un teikt: „Ej uz citu komandu!” Bet! Es cenšos šādus cilvēkus labot.

"Nebūtu rīkojies tā kā Kazakevičs"

Ja atcerieties, tad to izdarīju ar Karašausku. Viņš nevienam nebija vajadzīgs – viņu izmeta viens treneris, izmeta otrs. To izdarīt viegli, bet neviens nepacentās, lai no viņa iznāk cilvēks, sportists, futbolists. Izmetot viegli „nokratīt” problēmu. Bet, ja esi spēcīgs speciālists, pacenties viņu padarīt par sportistu, pacenties viņu atgriezt sabiedrībā! Esmu šādas pieejas atbalstītājs. Atcerieties – pat Fērgusons nespēja ar vārdiem pārliecināt Bekhemu. Treneris paņēma un ar futbola apavu pārsita viņam uzaci. Piedodiet man, tas tika izdarīts ar uzlecošo zvaigzni Deividu Bekhemu, un to izdarīja treneris-zvaigznes Fērgusons. Ja mēs tagad šausmināmies, kā gan Pertija varēja „uzšaut” pa pakausi Krivošejam, tad... Nevēlējos, lai tas izskatās pazemojoši, nesportiski – tas izskatījās kā audzināšanas mēģinājums. Tāpēc visi ir jākontrolē.

Karašausku komandā kontrolējam, un viņš nevarēja atļauties tādas lietas, ko viņš atļāvās izlasē [U-21 – aut.]. No vienas puses es viņu vainoju, taču no otras puses U-21 izlases vadītājus. Pieaugušo izlasē viņš to neatļautos, jo tur ir autoritatīvi treneri, bet saistībā ar U-21 izlasi Karašausks uzskatīja, ka autoritāšu nav un pārkāpa režīmu. Protams, tas izskatās drausmīgi, bet labumu tas nedeva – nākamajā dienā viņi spēli zaudēja.

"Karašauskam izteikšu pēdējo brīdinājumu"

Es būtu rīkojies citādi – ļautu viņam un arī Rakelam spēlēt, lai neciestu kopējais rezultāts, lai neciestu izlase. Bet pēc spēles, lai kāds būtu rezultāts, pielietotu bargus mērus. Šādi rīkotos tāpēc, ka U-21 izlasē šobrīd nav labāku par Karašausku un Rakelu. Viņu izslēgšanu Kazakevičs varbūt uzskata par pareizu, taču paskatīsimies – pirmkārt, cieta izlases rezultāts, otrkārt, no tā visa uztaisīja milzīgu skandālu. Skandāls nenāca par labu ne Karašauskam, ne izlasei. Tai pašā laikā nosodu Karašausku un Isajevu – viņi kā „Skonto” pārstāvji izlasē ar savu rīcību ir likuši šaubīties par manu autoritāti, līdzīgi kā Rakels pievīla savu treneri Polijā. Līdz ar to kāds var nodomāt, ka mēs „Skonto” nestrādājam šajā virzienā – ticiet man, strādājam! Pa visu gadu mums bija tikai viens tamlīdzīgs pārkāpums, un šādos gadījumos mums ir skarbas sarunas.

Bet vai jums būs nopietna saruna ar Karašausku un Isajevu?
Protams, mēs ar viņiem runāsim un, protams, es viņiem izteikšu pēdējo brīdinājumu. Negribu vairs redzēt, ka viņi pārkāpj režīmu.

Sakāt, ka jūs Kazakeviča vietā rīkotos citādi. Bet varbūt šāds solis liks nākamreiz futbolistiem divreiz padomāt, vai ko līdzīgu atkārtot?
Piekrītu, taču šo skandālu varēja rīkot pēc spēles. Un tad, pat ja komanda uzvarētu un Karašausks gūtu divus vai trīs vārtus, es tik un tā šo jautājumu paceltu. Tomēr šai gadījumā rezervē nebija otra Karašauska vai otra Rakela – ja būtu, tad noteikti viņus izmestu. Diemžēl šobrīd U-21 izlasē citu tādu nav. Uzskatu, ka viņiem bija jāļauj spēlēt. Es viņiem katram dotu 30 minūtes – ja šajā laikā viņi sevi neapliecinātu, abus nomainītu. Diemžēl Latvijā ir tāda situācija, ka nevar tik viegli mest ārā – jācenšas šādus „pārtaisīt” par cilvēkiem un futbolistiem. Izdzīt, sagraut, izmest uz ielas ir viegli. Bet piedāvāju labāk viņus, tādus kā Krivošeja, pataisīt par personībām! Veicam milzīgu darbu!

"Krivošeja un Cigaņiks - absolūti atšķirīgi gadījumi"

Ar Krivošeju „darbojos” jau pusotru gadu. Cigaņiks [kurš šobrīd pārstāv Leverkūzenes „Bayer” U-19 – aut.] manā vadībā spēlēja jau pērn, kad vadīju dublierus. Šie divi cilvēki, abi 97. gadā dzimuši, Cigaņiks un Krivošeja, absolūti atšķiras. Cigaņiks bija labi audzināts cilvēks, kurš nekad mūžā neko lieku neatļautos. Viens tāds, otrs tāds... Un redziet, kur Cigaņiks jau spēlē. Lūk, šādi cilvēki mums ir vajadzīgi! Ja katrs treneris darbosies arī ar problemātiskajiem, nevis atmetīs ar roku un vienkārši izmetīs... pacenties, labo viņu!

Karašausku arī viens izmeta, otrs izmeta, viņš pa Gulbeni „mētājās”. Piedodiet man, šogad viņš kļuva par rezultatīvāko spēlētāju Virslīgā! Par ko tas liecina? Talantu! Nosauciet man otru spēlētāju, kurš divus gadus futbolu „nespēlē”, bet pēc tam atnāk, gūst 16 vārtus un atdod deviņas rezultatīvās piespēles? Puisis problemātisks, taču arī Streļcovs [padomju futbolists, kurš spēlēja 20. gadsimta vidū – aut.] – izgāja no cietuma un padarīja savu darbiņu pasaules čempionātos.

Tāpēc mans personīgais viedoklis – jābūt pret spēlētājiem lojāliem, tiesa, ne pārāk lojāliem, jo futbols ir skarbs sporta veids. Esmu skarbs cilvēks, taču ne nežēlīgs. Ticiet man, šobrīd pārdzīvoju, ka „sadevu” Krivošejam, taču ticu, ka viņš apjēgs savu vietu profesionālajā sportā. Viņam „jāpielec”, ka viņam jāpriecē savus vecākus, trenerus, līdzjutējus, visa Latviju, jo šis puisis ir spējīgs to darīt. Ja viņš būtu „nekāds” futbolists, ticiet man, mani nervi vispār neciestu un nereaģētu, jo zinātu, ka viņam nav lemts. Ja Krivošejam ir dotumi, tad mums, visai sabiedrībai – izlasei, „Skonto”, viņa vecākiem – draudzīgi jāpadara viņu par futbolistu.

"Arī Šabala ir pārkāpis režīmu"

Pēc šiem notikumiem Krivošeja paliek „Skonto”?
Jā, protams. Es neturu uz viņu ļaunu prātu, neturu ļaunu prātu uz vecākiem, kuri uzrakstīja vēstuli [ar sūdzību par iekaustīšanu – aut.]. Es nekādā gadījumā viņu nepadzīšu – viņš būs „Skonto”. Mēs turpināsim nodarboties ar futbolu, es turpināšu viņu audzināt, es turpināšu viņu pārliecināt, ka viņam jāspēlē lielais futbols. Vai arī kāds varbūt domā, ka trenera pienākumos ietilpst tikai iznākt uz spēlēm, treniņiem un pamāt ar roku? Nē, arī ārpus laukuma mēs nodarbojamies ar katru futbolistu. Ne velti šogad „Skonto” bija tādi rezultāti – jo ar katru mēs strādājam arī ārpus laukuma. Ne tāpat vien mēs noslēdzāmies bāzē – jo jābūt režīmam! Vienu reizi, vienu pašu reizi mēs neieslēdzāmies bāzē, un divi cilvēki pārkāpa režīmu. Nosaukt uzvārdus?

Ja vien vēlaties...
Tie bija Karašausks un Šabala. Viņi abi pārkāpa režīmu. Atcerieties, tas bija pirms tās spēles ar Rīgas „Daugavu”, par kuru ilgi lēma pārcelt vai nepārcelt [3. apļa spēle 30. septembrī, „Skonto” uzvarēja ar 2:0 – aut.]? Mums pateica [acīmredzot domāts „Skonto” prezidents – aut.], ka 100% nespēlēsim, un es visus palaidu mājās. Nākamajā dienā... es nesaku, ka viņi atnāca pilnīgi tādi... bet bija redzams, ka varbūt aizgājuši gulēt ļoti vēlu, varbūt divos, trijos naktī – es precīzi nezinu, man nebija drošas informācijas, taču bija nojausma. Taču viņu acis nebija atbilstošas profesionālismam. Ne viena, ne otra acis. Man nebija citu, ko likt vietā, un man vajadzēja, lai mēs uzvaram.

Pateicu viņiem visas komandas klātbūtnē: „Puiši, dodu jums spēlē 20 minūtes – ja jūs šajās 20 minūtēs neizdarīsiet to, ko gribu, es jūs abus nomainīšu un sodīšu ar visu mēnešalgu un jūs līdz sezonas beigām manā vadībā vairs nespēlēsiet!” Notika tas, ka 20 minūtēs Karašausks guva vārtus, un Šabala guva vārtus. Viss! Man bija skaidrs, ka šiem cilvēkiem ir patmīlība, kuru mēs aizskārām. Un, kad viņi ieraudzīja Laizānu, 35 gadus veco kapteini, skrienam, cīnāmies, atņemam bumbu un Laizāna acis, tas deva viņiem vairāk nekā kaut kāds sods. Viņi iznāca un abi uztaisīja rezultātu. Tāpat rīkotos U-21 izlases gadījumā. Pats laikam esmu vienīgais skarbais cilvēks, kurš nekad nav dzēris un nekad nedzeršu un nicinu sportistus, kuri dzer. Taču šai gadījumā man nācās tā rīkoties, jo nebija, kas viņus aizvieto.

"Kā "Skonto" galvenais treneris paziņoju - visi saņems nopelnīto naudu!"

Tikko minējāt, ka draudējāt futbolistiem ar mēnešalgas sodu. Tai pašā laikā „Skonto” futbolisti vēl nesen man ir žēlojušies, ka joprojām nav saņēmuši algas... Jau pēc mēneša jāsāk trenēties janvāra Ziemas kausam...
Esmu pārliecināts, ka visas sarunas norit veiksmīgi. Ticiet man, tas bija ļoti ilgs process. Mums nav „apakšā” nekādas rūpnīcas, mums nav cilvēku, kas dotu naudu – mums viss jānopelna pašiem. Mums pašiem ir jāsagatavo konkurētspējīgus spēlētājus, kurus varētu pārdot. Esam šajā procesā. Jā, šī problēma mums šobrīd ir, taču redzu, kā klubā cilvēki strādā, redzu, kurš uz kurieni lido uz pārrunām. Un esmu par miljons procentiem pārliecināts, ka kluba vadītāji parādus atdos. Taču vajag pacietību.

Es brīnišķīgi saprotu, ka tas ir problemātisks jautājums, tomēr nevar taču rīkoties tā – mums nav naudas, viss, sākam pīpēt, dzert, nodarbojamies ar muļķībām. Nē. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka viss būs, taču vajag mazliet pacietību. Esmu drošs, ka tas notiks līdz Jaunajam gadam. Katrs futbolists, kurš šogad strādāja labi „no zvana līdz zvanam”, saņems savu naudu. Es kā „Skonto” šī brīža galvenais treneris paziņoju – viņi saņems savu nopelnīto! Es ticu, ka mūsu kluba vadītāji šo naudu atradīs, es ticu, ka mēs uztaisīsim transfērus, es ticu, ka mūsu spēlētājus var nopirkt, es ticu, ka klubs atradīs naudu. Es ticu! Bet šobrīd šī problēma pastāv. Mums nav kā Ventspilij tādas ostas, mums nav valsts atbalsta...

"Ja kāds spēlētājs uzstādīs ultimātu, mēs no viņa atvadīsimies"

Vai jums ir 100% pārliecība, ka visi spēlētāji, kurus aicināsiet, drīz nāks un sāks gatavoties Ziemas kausam? Vai nebūs tādu, kas teiks: „Kamēr mums nav samaksāts, mēs netrenēsimies.”?
Ja būs šādi spēlētāji, kas tā teiks, mēs no viņiem atvadīsimies. Tad jau es arī varētu teikt: „Man nav samaksāts, nenākšu trenēt.” Atklāšu noslēpumu – mūsu šī gada spēks slēpās tanī, ka tad, kad nesaņēmām naudu, mēs bijām nikni. Teicu: „Puiši, kas nevēlas, var paiet maliņā – man nebūs naida, es jūs nenosodīšu. Jūs esat profesionāļi, kuriem par darbu jāsaņem atalgojums. Jūs nesaņemat, tāpēc varat paiet malā – spēlēs jaunatne.”

Nedomāju, ka kāds tagad atteiksies nākt – ja tomēr būs tāds ultimāts par samaksāšanu, tad tādi spēlētāji ne mums, ne izlasei, ne futbola sabiedrībai nebūs vajadzīgi. Mums vajadzīgi tādi, kas ir pacietīgi, kuri darbojas ar savu mīļo nodarbi, kuri uzlabo savu meistarību un cenšas tikt uz ārzemēm, kur patiešām futbolistiem maksā lielu naudu. Lūk, šādi mērķtiecīgi futbolisti man ir vajadzīgi, nevis tādi, kas sūdzas, ka nav naudas un iet prom. Un uz kurieni ies? Uz rūpnīcu? Nosauciet man kaut vienu futbolistu, kuru vēlas nopirkt?

Mēs strādājam un cenšamies viņus iekārtot ārzemēs, kluba vadība strādā. Nav šobrīd klubā neviena 100% piedāvājuma – tāda: atbraucam un pērkam. Puiši, nav tāda piedāvājuma! Mēs cenšamies – caur pazīstamajiem, caur aģentiem, caur diskiem, caur materiāliem pārliecinām cilvēkus, ka šie futbolisti ir labi. Pārliecinām, ka viņi var spēlēt šajā līmenī. Bet cilvēki domā... Jā, Libereca [Liberecas „Slovan”, ar kuru „Skonto” ļoti līdzīgi cīnījās Eiropas līgā – aut.] reāli gribēja pāris mūsu futbolistus, taču viņi nepiedāvāja tādu naudas summu, lai mēs viņus varētu pārdot. Nepiedāvāja.

""Ventspils" ir vienīgais klubs Baltijā, kur viss ir augstākajā līmenī"

Saprotu arī klubu, taču... jūs runājat par pacietību. Tā nevar būt bezgalīga – man futbolisti ir teikuši, ka „Skonto” joprojām ir parādi pat vēl par pagājušo [2012.] gadu...
Jā, jā, jā... Es to visu zinu. Zinu, ka ir cilvēki, kas otro gadu... Taču neaizmirstiet, ka šogad, kā janvārī sākām, tā līdz pat Eirokausu beigām [„Skonto” izstājās jūlija beigās – aut.] mums viss bija labi, mēs saņēmām. Neviens cits klubs divreiz nebrauca uz ārzemju treniņnometnēm, neviens nemaksāja prēmijas, varbūt izņemot Ventspili, uz Moldovu [uz Eiropas līgas spēli ar „Tiraspol” – aut.] lidojām ar čarteri - neviens cits nelidoja. Mums viss bija. Jauns ekipējums. Mēs visu turējām solīdā līmenī. Līdz noteiktam brīdim. Diemžēl šis brīdis pienāca. Neviens to negribēja. No šāda brīža nav pasargāta pat „Ventspils”. Nedod Dievs viņiem tādas problēmas.

Kāpēc tik bieži pieminu „Ventspili”? Jo tas ir vienīgais klubs Latvijā un pat visā Baltijā, kuriem algu ziņā ir tik solīds līmenis un nekādu kavējumu. Taču neviens nav pasargāts – kurš gan varēja paredzēt, ka 2008. gadā sāksies krīze? Neviens! Šādos brīžos jāizturas ar sapratni. Es esmu par to, lai neciestu futbols. Ja, tēlaini runājot, futbolisti neatnāks uz treniņu, cietīs futbols. Bet es negribu, lai futbols ciestu. Futbols cietīs, jo mums ir vairāki izlases dalībnieki. Cilvēki, kuriem no 20. decembra jāatsāk trenēties un jāceļ savs līmenis. Aicinu visus paciesties.

Dod Dievs un viss būs. Ja nebūs, neviens no mums nepazudīs – ne es, ne spēlētāji, jo mēs, domāju, šogad pierādījām, ka kaut ko varam. Nesaku, ka esam futbola zvaigznes, taču sava maizīte būs – ja ne šeit, tad citur. Jebkuram – sākot no Gribauska un beidzot ar Karašausku. Mums nav jāsteidzas un jāapsteidz notikumu gaita. Esmu pārliecināts, ka visu naudu, ko esam nopelnījuši, mums iedos līdz Jaunajam gadam. Esmu par to pārliecināts par 100%.