LFF noteiktie 8 000 eiro par leģionāru - kā tas ietekmēs mazos klubus?

"Tukums 2000/Telms"
Komandas galvenais treneris Kristaps Dišlers: “Pie mums bija ieradušies japāņi, kuri kopā ar prezidentu Verneru Akimovu pavadīja vairākas dienas Tukumā vēl pagājušajā gadā, sezonas beigās. Bija vairāki cilvēki (ne paši spēlētāji), kuri vērtēja mūsu apstākļus – infrastruktūru, treniņprocesu utt. Un galu galā bija gatavi sūtīt savus spēlētājus pie mums. Runa bija par diviem, maksimums, trim spēlētājiem. Plānojām parakstīt līgumus ar viņiem. Pēc šī LFF lēmuma saņēmu ziņu no prezidenta, ka viss sadarbības plāns ar japāņiem tiek atcelts. Tiesa, mums tāpat būs pārbaudāmie ārvalstu spēlētāji – vairāki no viņiem uz testiem tika sarunāti vēl pagājušajā gadā pirms LFF lēmuma. Tagad nezinu, vai varēsim atļauties. Tad tam jābūt ļoti spēcīgam – visticamāk, lems vadība. Īsāk sakot, šis lēmums radījis mums papildus problēmas, par ko prezidents arī komentēja Latvijas Radio 1.

Kluba prezidents Verners Akimovs: “Kristaps visu pareizi pateica. Protams, tas ir ļoti negatīvs lēmums attiecībā uz tādu klubu kā mēs. Skaidrs, ka tas apgrūtina iespēju piesaistīt savus leģionārus. Sākotnēji tāds plāns bija – ne jau aizrauties ar leģionāriem, pats zini, ka mūsu fokuss ir uz vietējiem spēlētājiem. Tagad līdz ar šo lēmumu tas ir neatbildēts jautājums, vai mums vispār būs savi leģionāri.”
_______________________________________________________________

"Daugavpils"
Kluba direktors Naurs Mackevičs: “Šis lēmums vistiešāk ietekmēs savu jauno spēlētāju spēles laiku (U17 - U21). Ir jāsaprot reālijas, ka šobrīd neviens klubs, ja grib sasniegt vismaz vidēji augstu kvalitāti ikdienas treniņu procesā, nespēj nokomplektēt komandu no 24 cilvēkiem ar saviem resursiem, tādēļ leģionāru piesaistei faktiski bija divi uzdevumi - būt komandu līderiem vai būt trūkstošajam cilvēkam kvalitatīvam treniņu procesam. Šobrīd mazie klubi diez vai varēs atļauties piesaistīt leģionārus, lai izpildītu otro nepieciešamību. Tas nozīmē, ka tiks meklēti ceļi, kā šo caurumu kompensēt. Te ir divi varianti - vai nu dot iespēju savam jaunajam vai meklēt kādu Latvijas spēlētāju no malas. Izklausās skaisti, bet realitāte ir tāda, ka KVALITĀTES tik lielam labu futbolistu skaitam NAV.

Paņemsim kaut vai Daugavpili. Vai patiešām Daugavpils var saražot 20 vietējos spēlētājus, kas ir atbilstoši Virslīgas līmenim (ņemot vērā futbolistu vecumu konkrētā sezonā)? Protams, ka nē, lai cik ļoti to gribētos, bet tas nav iespējams. Tātad, jāiet otrais ceļš - meklēt palīdzību no malas. Blakus Daugavpilij nav vietu, kur pasmelties spēlētājus, tātad jāskatās tālā virzienā. Tātad, jāpārvilina spēlētājs nosacīti no Rīgas. Lai šo spēlētāju parakstītu, tev ir ievērojami jāpārtrumpo kāds no vietējiem Rīgas apkārtnes klubiem. Pat ja tas izdodas, rēķinies ar šī spēlētāja izmitināšanas, ēdināšanas izdevumiem un ievērojamu algu salīdzinājumā ar citiem spēlētājiem.

Bet galvenais jautājums - vai šim spēlētājam ir vispār atbilstoša savam atalgojumam kvalitāte? Šaubos, jo neviens cits no Rīgas apkārtnes klubiem taču viņu nepaņēma. Samaksājot neadekvāti lielu atalgojumu, klubi nonāk sprukās, jo šim futbolistam ir jāspēlē, bet kvalitātes īsti nav. Tātad, līderu lomu viņiem uzticēt nevarēs un jebkurā gadījumā šim nolūkam tiks ņemti leģionāri. Līdz ar to mazo klubu izdevumi ievērojami pieaugs salīdzinājumā ar pagājušajiem gadiem, kur faktiski esošā trīs leģionāru cena ir atbilstoša astoņiem 2024. gadā.

Galarezultātā, visticamāk, klubi aizpildīs sastāvu ar vidēja līmeņa pārmaksātiem latviešiem, kas īstermiņā šķietami būs labi, bet ilgtermiņā zudīs kvalitāte un arī klubu vēlme un varēšana dot iespēju spēlēt perspektīvākiem U17- U21 vecuma futbolistiem. Esmu pārliecināts, ka šogad ievērojami saruks U21 un jaunāko Latvijas futbolistu spēles laika īpatsvars.

Ja klubi gribēs saglabāt kvalitāti, leģionāri būs jāņem, jautājums cik varēs atļauties. Plaisa starp lielajiem un mazajiem klubiem tikai pieaugs, tajā skaitā attiecībā uz īrētajiem leģionāriem.”
_______________________________________________________________

"Super Nova"
Galvenais treneris Ervīns Pērkons: “Mūsu stratēģija un iespējas leģionāru piesaistē ir spēcīgi mainījušās – runāju par spēlētājiem, kuri ir pilnībā kluba apmaksāti. Ja sākotnēji bija doma par 2-3 leģionāru, plus divu ukraiņu piesaisti, tad šobrīd tas viss atkrīt, jo tas papildus izmaksās 25 000 eiro, kas netika iekļauti budžetā. Protams, ja izdodas piesaistīt papildu finansējumu, tad var izskatīt iespējas, bet šobrīd šis lēmums mūs iespaido negatīvi. Esam zaudējuši iespēju piesaistīt kā minimums dažus spēlētājus. Tāpēc akcents būs uz vietējiem spēlētājiem.”
_______________________________________________________________

"Grobiņa"
Galvenais treneris Viktors Dobrecovs: “Protams, ka leģionāru mazajiem klubiem būs mazāk – ne visi spēs pavilkt tos 8000 par vienu spēlētāju. Ja konkrēti par mums, tad tas nozīmē kārtīgu potenciālo leģionāru izpētīšanu, pārbaudes utt., lai tiešām saprastu, ka viņš var dot pienesumu. Skaidrs, ka mazie klubi nevarēs paņemt tādus, piemēram, astoņus – skaits uz pusi samazināsies. Vairāk būs dota iespēja vietējiem spēlētājiem. Bet jāsaka, ka šis lēmums pieņemts steigā – novembrī, decembrī visi klubi jau plānoja vairāk leģionārus pa 3000 eiro. Bija tādi, kas jau sāka darboties leģionāru piesaistē. LFF lēmums visu mainīja. Mani pārsteidza, ka šis lēmums tik ātri pieņems – bez kaut kāda brīdinājuma. Varēja kaut vai pateikt, ka būs tāda kārtība no 2026. gada. Tad klubi vismaz saprastu un pagūtu tam sagatavoties.”
_______________________________________________________________

"Jelgava"
Valdes loceklis Jānis Vuguls: “Esam informēti, ka šobrīd notiek sarunas starp LFF un Virslīgas vadību, lai panāktu pusēm pieņemamu kompromisu par leģionāru maksas apjomu un iemaksu sadalījumu. FS "Jelgava" redzējums ir veidot komandas kodolu no vietējiem spēlētājiem un ticam, ka nepieciešamos leģionārus varēsim piesaistīt un konkurētspēju saglabāt, jo noteikumi visām komandām (arī “mazajām”) būs vienādi.”
_______________________________________________________________

"Metta"
Ģenerālsekretārs Ģirts Mihelsons: “Pirmkārt, šis jautājums nav līdz galam izrunāts ar visiem Virslīgas klubiem un LFF lēmuma sekas ietekmē jau esošo situāciju. Proti, ir tādi leģionāri, ar kuriem jau iepriekš parakstīts līgums uz vairākiem gadiem. Tagad šie paši spēlētāji nonāk citā statusā un ar citu izdevumu pozīciju. Mazajiem klubiem tas daudz ko maina. Otrkārt, un tas mūs satrauc visvairāk, jauno spēlētāju motivācijas sistēma – lai viņi tiktu laukumā. Iepriekš bija tā, ka viņu tikšana laukumā bija daļa no stratēģijas, lai piedalītos leģionāru fonda sadalē. Ar jauno lēmumu tas vissāpīgāk var ietekmēt tieši viņus – 2004. gadā dzimušos un jaunākus.

Tas tamdēļ, ka šobrīd klubiem būs jāizvēlas – vai riskēt ar jauno spēlētāju atrašanos laukumā un zaudēt pozīciju tabulā (un vispār izkrist no līgas), jo no LFF nav skaidrības, kā tiks izlietots leģionāru fonds. Šobrīd jaunie spēlētāji tiek pretnostatīti tādiem, kuriem ir 22-27 gadi. Ja klubiem nebūs papildus finansiāls stimuls izmantot jauniešus, tad klubi noslieksies par labu pieredzējušajiem latviešu spēlētājiem – 2003. gadā un agrāk dzimušajiem.

Visbeidzot, domāju, ka šis lēmums atspoguļosies arī izlašu kontekstā, jo U-19 un U-21 futbolisti retāk spēlēs augsta līmeņa mačos. Attiecīgi U izlašu futbolistiem, kuriem jāpārstāv Latvija starptautiskajās spēlēs, būs mazāk pieredzes. U-19 izlase regulāri iekļūst Elites kārtā pateicoties tam, ka viņi jau ir spēlējuši Virslīgā. Arī U-21 izskatās aizvien pieklājīgāk, un, pateicoties Virslīgas pieredzei, šie futbolisti arī agrāk spēj izrādīt konkurenci par iekļūšanu lielajā izlasē.

Uzskatu, ka Latvijas futbola biznesa modelim jābūt tādam, lai pēc iespējas biežāk Virslīgas klubi iekļūtu Eirokausu pamatturnīrā, jo tas nodrošina lielāku finansiālo pienesumu visiem Latvijas klubiem [RFS panākumi kāpināja solidaritātes fondu visiem Virslīgas klubiem], turklāt pieaug arī uzmanība visam Latvijas futbolam, tāpat pieaug transfēru potenciāls. Šaubos, ka tagad 6.-10. vieta [ar mazāk leģionāriem] spēs izrādīt pienācīgu konkurenci Top klubiem, līdz ar to var ciest šo Top klubu sniegums Eirokausu spēlēs, ja čempionāta spēles būs viegla pastaiga. Domāju, visu interesēs ir līdzvērtīgāks čempionāts. Tātad kopumā prognozēju, ka būs mazāk leģionāru un lielāka 22-27 gadus vecu latviešu spēlētāju iesaiste. Savukārt jauno spēlētāju spēles laiks būs mazs, un būs daudzi tādi, kuri vispār laukumā netiks un spēlēs Nākotnes līgā.

Mēs no savas puses redzētu, ka vislabākā būtu progresīvā sistēma, kur pirmajiem 5-6 leģionāriem nodoklis pieteikuma maksa ir esošajā līmenī jeb 3000 eiro, pēc tam par 7.-10. leģionāru tie varētu būt 8000 eiro, bet pēc 10. spēlētāja tie varētu būt jau 15000 eiro. Šādā variantā, domāju, ka kopsumma, uz ko cer LFF un Virslīga, būtu tāda pati, bet mēs saglabātu sistēmu par labu jauno latviešu integrēšanai Virslīgā. Būtu labums visiem.”

Pēcvārds. Šie viedokļi tika apkopoti pirms vairākām nedēļām, un LFF vadība sarunā ar Sportacentrs.com norādīja, ka pa šo laiku ir gan iepazinusies ar šai materiālā paustajiem viedokļiem, gan komunicējusi ar klubu pārstāvjiem un ir gatava meklēt kompromisu nākamajām sezonām. Respektīvi, 2025. gadā viss paliek tā, kā pieņemts, bet ar augstu varbūtību sagaidāms, ka sarunu rezultātā no 2026. gada pastāvēs cita, klubiem patīkamāka, kārtība.