Reportāža: Liepājas ātrums, "Daugavas" (R) nespēja un Sabitovs

Atkal jāsāk ar sāpīgāko tematu - skatītāju bija maz, tie paši 100 laikam. Attaisnojums varētu būt tāds, ka praktiski vienlaicīgi Rīgā notika vēl divas spēles (Arkādijā "Jūrmala" pret "Ventspili" un 49. vidusskolas laukumā "Metta/LU" pret "Skonto"), kā arī Sportacentrs.com translēja mačus no Daugavpils un Jelgavas, taču man ir aizdomas, ka vismaz pārējās divās Rīgas spēlēs diez vai bija vairāk skatītāju nekā "Daugavas" stadionā, kur cīnījās Rīgas "Daugava" un "Liepājas metalurgs".

Starp citu, organizatoriskā ziņā bija šķietami niecīgs, taču patiesībā būtisks uzlabojums - beidzot daudz maz tīri bija soliņi. Tiesa, joprojām putrojās informators - tā jau visu pareizi ziņoja, bet uzvārdus nekādi nespēja salasīt (varbūt tika iedots protokols nesalasāmā rokrakstā?), bet viesu komandu gandrīz vai nodevēja par "Liepājas Sarkano metalurgu", apraujoties vien pusvārdā.

Redzot spēles sākumu, kurā ar neapbruņotu aci varēja redzēt Liepājas pārākumu, ne velti kāds no līdzjutējiem noteica, ka "pēc 1. puslaika varēs iet mājās". Tā tam arī bija jābūt, jo "Metalurgs" 34. minūtē panāca jau 2:0 savā labā, dominējot arī teritoriālā ziņā. Šeit gan neliela atkāpe - līdz pirmajam golam (22. minūtē) izcilu iespēju viesiem praktiski nebija, vien tāds teritoriāls spiediens. Ne pirmo reizi "Daugava" (R) aizstāvējās ļoti organizēti, un tās spēles plānu sabojāja negadījums, kad nevainīgā situācijā bumba trāpīja pa roku nelaimes putnam Broderam, kurš pagājušo kārtu izlaida diskvalifikācijas dēļ. Pie 2:0 gan bija grūti noticēt, ka var rasties intriga, jo, par spīti momentu nelielajam skaitam, Liepājas futbolisti galvenokārt bija pārāki domāšanas un kustību rīcībā, divcīņās (pareizi un fiziski spēcīgi darbojoties ar korpusu), paveica lielāku darba apjomu - šeit var tikai piekrist Popkovam, kurš atzīst, ka "Daugavai" trūkst funkcionālās sagatavotības.

Un tomēr radās - Vitālijs Ziļs, viens no retajiem tehniskajiem futbolistiem "Daugavas" sastāvā (nobrīnījos, kad viņu 70. minūtē nomainīja, paturot lēno Diakvnašvili un ukraini Gripu), apzaga liepājniekus viņu vārtu tuvumā, kā arī izprovocēja Šteinboru uz pārkāpumu pendeles un sarkanās kartītes vērtībā. 1:2 un vairāk nekā puslaiks skaitliskajā pārsvarā. Šķita, ka nedrošs ir Liepājas rezerves vārtsargs Varažinskis, taču "Daugavas" spējas uzbrukumu veidošanā bija nepietiekamas (protams, malači liepājnieki, kuri ar lielu pašatdevi darbojās aizsardzībā). Tālsitienus izpildīja tikai Gospodarjs (vienreiz bija bīstami, Varažinskis svarīgā brīdī tika galā), bet tuvāk vārtiem tikt nebija rīdzinieku spēkos. Amizants bija Askerova vārtu gūšanas brīdis - pirmkārt, skaists tālsitiens, otrkārt, rupja Vaičuļa pozicionāla kļūda, bet, treškārt, jautras Askerova svinības. Šis azerbaidžānis visnotaļ klusajā atmosfērā skrēja kā traks, kliedza un spiedza, novilka kreklu (dzeltenā kartīte) un pie rezervistu soliņa kādu jūsmīgi apskāva. Ļoti emocionāls puisis. Bet vārti patiešām bija svarīgi - kas zina, kā izvērstos pēdējās minūtes, ja "Daugavai" būtu 1:2, nevis 1:3.

Par atsevišķiem spēlētājiem. Manuprāt, nemanāms bija Tamošausks (varbūt jūtas apbižots par kapteiņa apsēja zaudēšanu?), vienu pozicionālu kļūdu pieļāva Kļava, tāpat reizi parupji kļūdījās Krjauklis (apzaga veiklais Kārkliņš). Patika Prohorenkova, Soloņicina sniegums. Tālejošus secinājumus gan neizdarīšu, jo "Metalurgu" klātienē redzēju tikai pirmo reizi un mazākuma dēļ lielu spēles daļu liepājniekiem nācās spēlēt bez bumbas no aizsardzības. "Daugavas" līderis ir tās kapteinis Gospodarjs, kuram ir labs tālšāviens, tāpat izceļas ar piespēlēm (labi redz laukumu), taču izteikti trūkst ātruma. Cerīgs bija minētais Ziļs, maz kas šoreiz izdevās Kārkliņam, taču šķita potenciāli bīstams. Toties katastrofāla spēle ukrainim Gripam - jā, pie 0:2 (mirkli pirms Šteinbora sarkanās) viņam padevās teicams tālšāviens, vārtsargam ar pirkstu galiem aizsniedzoties līdz bumbai, taču kļūdu noteikti bija vairāk nekā desmit. "Daugava" uztic Gripam standartsituācijas, un lielāko daļu no tām viņš izšķērdēja, tāpat dalīja sliktas piespēles, viegli zaudēja divcīņas utt. Varbūt tikai viena neveiksmīga spēle?

Par amizantām situācijām. Popkovs bija sašutis (un pamatoti!) par kādu epizodi, kurā "Metalurgs" soda sitienu izspēlēja vismaz 10 metru attālumā no pārkāpuma vietas (tiesnesis Direktorenko to nepamanīja), radot izgājienu viens pret vienu - galveno tiesnesi glāba asistents, fiksējot aizmuguri (kuras, šķiet, nebija). Citā epizodē ļoti dusmīgi viens uz otru bija Vaičulis un Kārkliņš, atrodoties tālu viens no otra, bļaustoties viens uz otru. Bija sajūta, ka Vaičulis tik ļoti grib palīdzēt komandai glābt maču ("Daugavas" pozicionālos uzbrukumos viņš dažbrīd stāvēja tuvu centra līnijai!), ka šī vēlme patraucēja trešajos ielaistajos vārtos, kad Artūrs neatkāpās pietiekami tuvu saviem vārtiem. Visbeidzot - patīkami bija redzēt, ka pēc spēles abu komandu spēlētāji korekti un draudzīgi atsveicinājās, vēlāk arī Popkovs ar daudziem saviem bijušajiem audzēkņiem apskāvās kā tēvs ar dēliem.

P.S. Gandrīz vai aiz rokas "Daugavas" stadionā noķēru pie rokas nu jau bijušo Daugavpils treneri Sabitovu, kurš gan bija ļoti izvairīgs, nekomentējot situāciju par savu atlaišanu. Uzzināju vien, ka mantiņas jau sapakotas, tūdaļ viņš došoties mājup uz Maskavu, pirms aizbraukšanas vēlējies pie reizes apskatīt šo spēli. Apsolīja man piezvanīt, ja gribēs pateikt ko vairāk...