Valdess vārtsarga karjeru vēlējies noslēgt 18 gadu vecumā
Pašreizējo Spānijas čempionu "Barcelona" vārtsargs Viktors Valdess atzinies, ka savas karjeras agrīnajos gados bijis tuvu tam, lai uzkārtu cimdus uz naglas, tādējādi nekļūstot par futbola vārtsargu.
Intervijā franču medijam Canal Plus Valdess atzinis, ka līdz pat 2000.gadam, kad viņš pārgāja uz "Barcelona", izvēlētais vārtsarga ampluā spēlētājam šķitis garlaicīgs. Tad viņš ilgi domājis, izvērtējot divus variantus: kļūt par laukuma spēlētāju vai aiziet no sporta pavisam.
"Dažreiz man šķita, ka es vispār nedzīvoju. Ar šausmām gaidīju katru svētdienu, kad bija paredzēts aizvadīt spēles," atzīst spāņu vārtsargs. "No astoņu līdz 18 gadu vecumam būt par vārtsargu - tās man bija sava veida mocības, manā dzīvē neeksistēja nekādu pozitīvu emociju."
Valdess arī neslēpa, ka viņa sapnis bija kļūt par laukuma spēlētāju. "Dažreiz es iedomājos sevi pavisam citādu. Piemēram, ka esmu laukuma spēlētājs. Ja vien nebūtu mana tēva un brāļa, kuri man palīdzēja tikt tam pāri, es, visticamāk, būtu aizgājis no futbola pavisam," sacīja Valdess.
Izmantotie resursi:
canalplus.fr
[+] [-]
[+] [-]
Bet tagad jau citi laiki. Tas ka veselību sabeidz arī fakts, tur ir jāmeklē robeža cik tālu iet.
Part mācībām, man jau neliekas ja ir sakarīgi vecāki, ka tie atļauj mācības galīgi pamest.
[+] [-]
Bet ko es gribeeju ar ttt pateikt, ka principā neviena no viņām neko vairāk par basketbolu nesasniedza. Ne treneres, ne jauniešu sporta skolu veidotājas... Tā pati Uļa vai Skaidrīte... Nu labi Uļai bija kautkāds meiteņu bsketbola līgas turniirs, bet nekas vairāk
+1 [+] [-]
a laikā atbūšas... tur jau vien ir jābūt stipram raksturam... es domāju ka cilvēks ar tādu raksturu un gribasspēku diez vai tīrīs ielas...
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
ja visi tā domātu kā tu tad šāda portālā nemaz nebūtu, jo nebūtu profesionālā sporta!
zinu vairākus cilvēkus, kas domāja tā pat kā tu- ja nu nesanāk, ja nu dabū traumu, ja nu tas, ja nu šitas... necīnījās līdz galam un tagad visu mūžu par to vien runā un domā... ja vien es toreiz būtu cīnījies līdz galam...
tā kā labāk nožēlot to kas izdarīt, nekā to kas nav izdarīts