Jagodinskis: "Labāk esmu Kijevas "Dynamo" rezervē nekā atkal dodos īrē"

Vitālijs Jagodinskis: Kā vienmēr spēlējām pie lielām slodzēm. Skaidrs, ka treniņnometnes pēdējās dienas ir bijušas grūtas un mūsu uzdevums ir spēlēt maksimāli intensīvi. Domāju, par pašatdevi pretenzijas pret mums nedrīkst būt.

Vai izdodas ātri atrast savstarpējo sapratni ar spēlētājiem no jauniešu komandas?
Uzskatu, ka tas ir lieliski un tam tā arī jābūt, ka jaunatnei ir iespēja sevi pierādīt uz galvenās komandas fona. Brīžiem savstarpējās sapratnes mazliet trūka, taču visi saprotam, kas katram laukumā ir jādara. Tāpēc, ja arī bija kādas mazas kļūdiņas, tad nekas traks.

Gūtos vārtus bija jāgaida gandrīz vesels puslaiks. Kas nesanāca uzbrukumā?
Grūti teikt. Tikām līdz vārtiem, bet laikam trūka pēdējā noslēdzošā sitiena. Vēlējāmies bumbu ievest vārtos, bet vajadzēja vienkārši uzsist, trāpīt un gūt vārtus.

Pastāsti, kā izveidojās moments, kurā guvi vārtus!
Lieliska Migela piespēle. Man atlika tikai, kā tādās situācijās saka, pielikt galvu. Atrados pareizajā vietā pareizajā laikā un guvu vārtus.

Pieslēgties uzbrukumos standartos - viena no galvenā trenera prasībām?
Principā jā. Katrs zina, kur jāiet, katram ir aprakstīta atrašanās vieta futbola laukumā. Migels lieliski centrēja, es skrēju savā zonā un noslēdzu šo piespēli.

Šodienas pretinieks bija diezgan stiprs?
Jā, protams. Ar vāciešiem vienmēr grūti spēlēt. Viņi ir ļoti disciplinēti, kompakti spēlē, tāpēc gūsti futbola baudījumu, spēlējot ar tādu pretinieku. Taču mums pirmām kārtām jāskatās uz savu spēli un tām prasībām, kuras nosaka treneru štābs.

Kādi ir kopējie iespaidi par treniņprocesu?
Esmu ar visu absolūti apmierināts - biju noilgojies pēc tādām treniņnometnēm, pēc tāda treniņprocesa, pēc šādām prasījām, jo "Hoverla" viss ir mazliet citādi. Jā, šeit kaut kas neizdodas, ne viss iet, kā vēlies, taču tas ir labojams. Tāpēc man ir tikai pozitīvas emocijas.

Ja tev būs izvēle - aiziet īrē vai palikt "Dynamo", netiekot pamatsastāvā, - ko izvēlēsies?
Viennozīmīgi palikt. Protams, tam būtu gan plusi, gan mīnusi, taču gribētu palikt "Dynamo".

Agrāk teici, ka vēlies kļūt tāds kā Jevhens Hačeridi [Ukrainas izlases un "Dynamo" centra aizsargs - aut.]. Kā tagad ir ar viņu darboties vienā komandā?
Lieliski. Pat atrodoties "Hoveral", sekoju "Dynamo" spēlēm un tieši tam, kā spēlē Jevhens. Guvu milzīgu baudu no tā, kā viņš spēlē. Manuprāt, viņš šobrīd ir Ukrainas spēcīgākais aizsargs.

Bet vai konkurēt ar viņu spēsi?
Šobrīd tas ir ļoti, ļoti un vēlreiz ļoti grūti, taču ir jāmācās, jāstrādā. Pēc tam jau laiks rādīs.

Savulaik savu kreklu pasniedzi Andrijam Jarmolenko. Kādas ir sajūtas tagad, esot vienā komandā - ukraiņu futbola zvaigzne un Latvijas nacionālā zvaigzne?
Toreiz tā vienkārši sanāca, ka palūdzu Andrijam kreklu, un viņš piedāvāja samainīties, taču es to varēju izdarīt tikai pēc spēles, jo mums toreiz nebija kreklu. Protams, ir milzu apmierinātība, ķer kaifu, vienkārši atrodoties treniņu laukumā kopā ar tādiem profesionāļiem, futbola zvaigznēm.

Pirmā treniņnometne tuvojas beigām. Kā pats vērtē savu darbu un kā to vērtē galvenais treneris?
Nezinu. Laikam savu vērtējumu Serhijs Staņislavovičs [Rebrovs - aut.] pateiks man jau pēc treniņnometnes beigām. Protams, ir kļūdas un neprecizitātes - ir jāstrādā, jālabo tas, cik vien iespējams.

Izmantotie resursi:
ФK «Динамо» Київ. Офіційний сайт