Laizāns: "Par īstu futbolistu kļuvu "CSKA""

"Spēlēju "Skonto". Man ar klubu bija līgums, taču paralēli meklēju citus variantus, kas mani apmierinātu. Meklēju Krievijā un Eiropā - meklēju jaunu darba vietu. Ar "Skonto" aiziešanas sakarā problēmu nebija, ar vadību man ir ļoti labas attiecības, un parādījās Belgorodas variants. Protams, ja man būtu piedāvājums no Krievijas Premjerlīgas, piekristu tam. Taču tāda nebija, un tāpēc piekritu pāriet uz Belgorodas klubu. Jau pagājuši gandrīz divi gadi, kopš aizbraucu no Krievijas, taču radās iespēja, un es piekritu. Pagaidām līgums parakstīts līdz gada beigām, bet tālāk jau redzēs. Komandā ierados, kad tā bija nometnē Novorosijskā, un diezgan ātri iejutos kolektīvā," sacīja Laizāns. "Krievijas futbolu ar Latvijas nav pat jēgas salīdzināt. Tā līmenis ir augstāks it visā - spēlētāju meistarībā, apmeklētībā.

Šobrīd mans uzdevums ir vairāk palīdzēt aizsargiem, palīdzēt uzsākt uzbrukumus un ne pārāk aizrauties ar došanos uz priekšu. Virs manis spēlē divi pussargi, kuri arī nodrošina uzbrūkošās darbības un piedalās kombināciju noslēgšanā. Bet manas funkcijas vairāk ir aizsardzības tipa," turpināja Laizāns. "No malas droši vien labāk redzams, tomēr varu pateikt, ka komanda labi pietur bumbu, taču gribētos, lai vairāk laika mēs pavadītu pie pretinieku soda laukuma un izdarītu vairāk sitienu, lai būtu vairāk bīstamu situāciju."

Laizāns arī atbildēja uz jautājumu par to, kāpēc tomēr devās uz izlases spēli Čehijā: "Izlases treneris [Aleksandrs Starkovs] ir diezgan mērķtiecīgs, ambiciozs. Neskatoties uz to, ka neesam futbola lielvalsts un katru gadu nespēlējam Pasaules kausa izcīņā vai Eiropas čempionātā, katrs treneris, kurš kaut reizi ir tur nokļuvis, vēlas vēlreiz tur nonākt. Tāpēc viņš uz katru spēli - neatkarīgi, vai tā ir pārbaudes vai oficiālā - izsauc visus spēlētājus. Tā bija oficiāla spēle [iekļauta FIFA oficiālajā starptautisko maču kalendārā - aut.], tāpēc visi brauc. Vēl kādiem trim četriem spēlētājiem bija līdzīga situācija kā man, ka klubs nevēlējās laist, lai spēlētājs negūtu savainojumu.

Piecus gadus pavadīju "CSKA". Tas bija mans pirmais Krievijas klubs, un tur droši vien arī kļuvu par īstu futbolistu. No Latvijas atbraucu pavisam jauns. Nācās daudz ko pierādīt, mācīties, futbols bija pavisam cita stila un kvalitātes. Lai gan arī pārējie klubi, kuros esmu spēlējis, ir daudz devuši. Visur kaut ko iemācījos. Katram trenerim bija savs piegājiens, futbola redzējums, treniņu process Tāpēc visur savā ziņā bija interesanti.

Man bija tāds vecums un vēlējos aizbraukt. Kad pārstāvēju "Skonto", komanda neslikti spēlēja, katru gadu piedalījās Sadraudzības kausā Maskavā un sasniedza labus rezultātus. Pēc mūsu spēlētājiem bija pieprasījums, tāpēc gribējās aizbraukt. Bija nedaudz bail. Ne no tā, ka brauc uz citu valsti. Tā tomēr bija Krievija. Valodu es zinu, viss apkārt principā pazīstams, tās nebija ārzemes ar citu mentalitāti, domāšanas veidu, kur cilvēki nerunā un būtu grūti ar kontaktēšanos. Tāpēc šajā ziņā Krievijā nebija grūti. Bail bija no tā, ka brauc uz citu valsti kā futbolists, kurš nevienam nav pazīstams. Tevi ņem liels klubs - "CSKA". Nevis vienkārši komanda, bet klubs, kas katru gadu izvirza maksimālus uzdevumus. Bija liels atbildības slogs, tāpēc sākumā bija grūti.

Pirms došanās uz Krieviju, man tomēr bija citādas rakstura īpašības. Krievijas futbols atšķīrās no Eiropas. Kad izlasē tikos ar Eiropas komandām, tad nebija tik daudz cīņas, tādas noskaņošanās. Nezinu, vai tas ir pluss vai mīnuss. Atbraucot uz "CSKA", treniņos uzreiz sajutu visu nopietnību - bija daudz cīņas. Tur es norūdīju savu raksturu, jo bez tā sevi nepierādīsi. Jābūt kārtīgām iekšām, jāuzstāda sev maksimāli mērķi, jo īpaši, ja vēlies kaut ko sasniegt, spēlējot tādā klubā kā "CSKA". Tur nebija tiesību kļūdīties. Katra komanda pret "CSKA" noskaņojās īpaši un cīnījās ar dubultu sparu. Vienkārši nevarējām atļauties būt negatavi.

Ar bijušajiem komandasbiedriem pārsvarā kontaktējos caur internetu. Joprojām uzturu draudzību ar Igoru Akinfejevu. Viņam, protams, ir cits grafiks, nav tik daudz brīvā laika. Arī ar Šemberu kontaktējamies, un arī ar citiem puišiem, ar kuriem esmu spēlējis citos klubos, cenšos uzturēt labas attiecības. Kad sanāk, ka esmu Maskavā, sazvanāmies, satiekamies."

Izmantotie resursi:
РосГосСтрах Первенство России по футболу:...