V. Kozlovs: "Ārzemēs uz Latvijas futbolistiem skatās šķībi"

- Sveicināts ar atgriešanos Latvijā! "Spartakā" esi uz palikšanu?
- Jūrmalas "Spartakā" man atļāva patrenēties – cik gribi, tik trenējies, pēc tam, ja neko neatradīsi, vari palikt. Igaunijā man līgums beidzās 31. decembrī vai 1. janvārī, tagad esmu brīvais aģents. Tur ar prezidentu parunājām, ka, ja nu kas, tad februārī atkal varam sazvanīties. Nekādu šķēršļu pašreizējās nepalikšanas dēļ nav.

- Kā esi apmierināts ar gadu Igaunijā?
- Ne pārāk. Dabūju trīs traumas – sešu gadu laikā nebija nopietnu traumu, bet te uzreiz trīs. Sezonas sākumā uzreiz otrajā spēlē sarāvu muskuli, atjaunojos gandrīz divus mēnešus un sāku uzņemt formu. Kad biju to uzņēmis, tad bija smadzeņu satricinājums – spēlē gājām uz bumbu un vārtsargs ar ceļgalu trāpīja galvā. Un sezonas beigās sasitu papēdi, ilgu laiku nevarēju izārstēt.

- Nav žēl, ka Ziļs par tevi guva vairāk vārtu [13 vārti 34 spēlēs pret Kozlova 12 vārtiem 27 spēlēs]?
- Nē, par to vispār nedomāju. Kad devos uz Igauniju, domāju, ka jau nu noteikti neiesitīšu mazāk vārtu nekā Latvijā ["Jelgavā" bija 15 vārti 34 spēlēs]. Kā teikt, ja gribi, lai Dievs pasmaida, pastāsti viņam savus plānus. Sākumā viss bija kārtībā gan ar komandu, gan pārējo, nebija nekādu problēmu. Bet pēc tam, kad jau vairs nevarēju uzņemt formu un traumas nedaudz izsita no ritma, taču nekas – tāds ir futbols.

- Naudas ziņā viss bija labi, parādā nepalika?
- Nē, nē. Biju pat nelielā šokā, ka visas algas maksāja precīzi datumos. Labi, varbūt bija kādas dažu dienu nobīdes, bet pārsvarā nebija nekādu problēmu. Cik runāju ar citiem komandas biedriem Tallinā, viņiem šādu problēmu nav. Piemēram, dzirdot par "Skonto", visi brīnījās, kā tas iespējams. Viņi maz interesējas par Latvijas futbolu un jau no seniem laikiem domā, ka "Skonto", joprojām ir milzīgi līgumi. Taču nestāstīju neko sīkāk, par šo tēmu vispār nerunājām.

- Kā vari vērtēt čempionāta līmeni?
- Domāju, ka Igaunijas pirmais sešinieks ir tāds pats kā Latvijā. "Flora", "Levadia", Sillamē, "Infonet", varbūt vēl Narvas "Trans". Apakšējā četriniekā jau vairāk pusamatieri, taču tajā pašā laikā laukumi viņiem ir zaļi, nav mākslīgo. Jā, mums gan bija mākslīgais, taču "Infonet" ir ļoti lielas ambīcijas. Viņu prezidents grib izveidot lielu klubu, un šobrīd tas viss, varētu teikt, atrodas sākumposmā. Viņi daudz ko meklē, strādā un šobrīd ir uz pareizā ceļa.

- Biju dzirdējis, ka tu varētu atgriezties atpakaļ "Jelgavā".
- Nē, nekādu sarunu nav bijis – pirmoreiz dzirdu. Viņi man starpsezonas sākumā atļāva patrenēties piecus treniņus – paskrēju, padarbojos. Par palikšanu vai kaut ko tādu mēs vispār nerunājām.

- Vai tev šobrīd ir kāds reāls piedāvājums?
- Ar "Spartaku" runājām janvāra sākumā. Jā, viņi piedāvā, ka viņi gribētu, lai es palieku, taču atbildēju, ka skaidrs, ka man vairs nav 20 gadu. Vairs neesmu jauns un perspektīvs – tagad esmu tikai perspektīvs (smejas) - un meklēšu kaut ko ārzemēs. Tā šobrīd ir mana prioritāte. "Spartakā" tagad arī atnāca jauns treneris, kuram ir jauns skats uz komandu un jauns skats uz uzbrucējiem. Varēja redzēt, ka šodien [pret "Skonto"] spēlēju pavisam citā pozīcijā.

- Tieši gribēju vaicāt, kāds ir treniņu process pie Kubareva.
- Esam nedēļu notrenējušies, un jau pirmajā treniņā ievēroju, ka šis treneris, manuprāt, būs viens no stiprākajiem Latvijā. Treniņi, vingrinājumi…Pēc treniņiem var nedaudz paanalizēt, kāpēc viņš devis katru no vingrinājumiem. Tie ir tādi kompleksi vingrinājumi. Piemēram, ja viņš dod vingrinājumu ar lēcieniem, tad pēc tam ir jāskrien un jāsit ar galvu. Godīgi sakot, treniņi ir ļoti grūti. Daudz vingrinājumu, skriešanas, bet tajā pašā laikā viss ir ļoti sabalansēts.

Ja jaunie čaļi "Spartakā" viņu klausīs un pēc tam visu analizēs, tad progress būs iespaidīgs. Treneris stāsta daudz gudru lietu. Šķiet, kas gan tur tāds, bet teorija ir pa 20 minūtēm ar saviem paskaidrojumiem. Viņš sastāsta tādas lietas, kas reāli palīdz laukumā – nevajag skriet kā tarakāniem pa virtuvi (smejas). Laukumā varēja redzēt, ka mēs turējām bumbu. Rezultāts nebija labs, taču treneris teica, ka mums vajag uzlabot fizisko formu, pēc tam jau viss ies uz augšu.

- Droši vien kājas tagad ir smagas.
- Jā, vairākas dienas trenējāmies un skrējām pa divām reizēm dienā, vakar tikai tāds viegls treniņš bija. Esam zem slodzēm, taču, cik saprotu, atbrauks vēl kaut kādi leģionāri – grūti pateikt, kā komanda izskatīsies.

- Visbeidzot, kāda ir tava prognoze, kur tu būsi martā?
- (smejas) Ļoti ceru, ka nebūšu Latvijā. Var redzēt, ka visi futbolisti vēlas braukt prom. Sportacentrā var palasīt, ka visi grib uz ārzemēm, taču skaidrs, ka ne visiem tas sanāks. Nav pat runas par to, ka kāds būtu slikts futbolists. Ir jāsakrīt daudziem faktoriem, lai tiktu labā ārzemju komandā. Tas, pirmkārt. Un, otrkārt, nezinu, kādēļ tā ir, bet daudz kur tagad skatās – kas gan tur no Latvijas brauks par futbolistu. Nav svarīgi, vai esi izlases spēlētājs vai nē, bet tev tāpat piedāvās nevis braukt parakstīt līgumu, bet gan uz pārbaudi.

Nesen runāju ar vienu spēlētāju no izlases. Viņš teica, ka bija brīvais aģents, bet tik un tā nevarēja atrast komandu. Viņš bija brīvais aģents – droši, ņem, par velti! Taču viņam divus trīs mēnešus tāpat nācās nespēlēt un gaidīt. Un viņš nav vecs. Arī man jau ir 28 gadi, un skaidrs, ka šādā vecumā kaut kas jau ir jānopelna – Latvijā atgriezties un spēlēt varēs jebkurā laikā. Tātad primārais ir tas, ka gribu sevi pamēģināt nedaudz augstākā līmenī. Kas no tā visa sanāks, paskatīsimies martā.