Ivanovs: "Pamest Keiptaunu bija ļoti žēl"

26 gadus vecais liepājnieks Deniss IVANOVS Latvijas futbola izlasē jau labu laiku ir stabils pamatsastāva spēlētājs, turklāt iepriekšējā mačā pret Igauniju viņš mūsu valstsvienību veda laukumā kā komandas kapteinis, kas norāda uz aizsarga lielo lomu izlasē ne tikai laukumā, bet arī ārpus tā. Pēc viena Dienvidāfrikas Republikas čempionāta komandā Keiptaunas „Ajax” pavadītā gada Deniss gatavs kļūt par mūsu pirmo futbolistu arī Turcijā – kopš vakardienas Ivanovs oficiāli ir šīs valsts Superlīgas kluba "Sivasspor" futbolists – panāktā vienošanās uz diviem gadiem paredz sīvu cīņu par vietu sastāvā, kā arī augsta līmeņa spēļu praksi un visus vajadzīgos priekšnoteikumus, lai pilnveidotu meistarību. Par klubu maiņu un visām ap to saistītajām domām Ivanovs šodien pastāstīja intervijā Sportacentrs.com, būdams viesnīcā Stambulā, no kurienes jau rīt jāizlido uz pirmssezonas treniņnometni Nīderlandē.

- Vai sarunas par karjeras turpināšanu "Sivasspor" noritēja ātri un bez problēmām?
- Piedāvājums uzradās negaidīti, taču sarunas aizritēja ļoti ātri. Man piezvanīja un pavēstīja par šādu variantu, un jau pēc pāris dienām bijām vienojušies par individuālo līgumu. "Ajax" šajā laikā visu pārrunāja ar "Sivasspor", kas savukārt – ar mani. Kad viss bija norunāts, turki gribēja, lai ierodos uzreiz un izeju medicīniskās pārbaudes, lai varam parakstīt līgumu, taču palūdzu pāris dienu laika – Keiptaunā vēl bija viss jānokārto: jāpārdod mašīna, jāizvācas no dzīvokļa utt. Ļoti daudz lietu, kuras nevar vienā momentā atrisināt, jo Keiptaunā tomēr biju gadu.

- "Ajax" klubā nevienam nebija pretenziju, ka pārcelies uz citu komandu?
- Kluba prezidents paveica visu, lai pāreja notiktu. Runāju ar treneri, kurš teica, ka tas ir labs variants, un novēlēja man veiksmi. Pēc tam prezidents pastāstīja, ka treneris gan nav bijis īpaši apmierināts, jo ar mani rēķinājās.

- Pats gan vari būt pat ļoti apmierināts!
- Protams, esmu apmierināts, jo "Sivasspor" ir laba komanda, bet čempionātā, kā jau zināt, spēlē "Galatasaray", "Besiktas", "Trabzonspor" – spēcīgas vienības. Turcijā ir daudz augstāks līmenis nekā DĀR. Runāju ar treneri [Muhsinu Ertrugalu], kurš agrāk strādāja Keiptaunā un arī ar "Sivasspor" – viņš pastāstīja, ka turku līga ir ļoti spēcīga, komandā ir ārkārtīgi liela konkurence, un man tam jābūt gatavam. Tagad galvenais ir tikt sastāvā – pēc tam soli pa solim varēs domāt par nākamajiem uzdevumiem. "Sivasspor" prasīja viedokli arī Ertrugalam, pirms aicināja mani, tā ka arī šim trenerim ir sava loma manā pārejā.

- Nesen bija publicēta intervija krievu medijos, kam tu atklāji, ka caur Āfriku ceri ātrāk tikt uz Eiropu. Var teikt, ka šis savdabīgais ceļš ir izdevies?
- Jā, to nekad neesmu slēpis, ka no Āfrikas tikt kādā Eiropas klubā ir vieglāk [nekā no Latvijas]. Tā arī ir sanācis, lai gan nevar simtprocentīgi teikt, ka Turcija ir Eiropā – tomēr daļa valsts ir arī Āzijā. Bet kopumā – tuvāk mājām, spēcīgāka līga – ceru, ka izdosies progresēt.

- Gan DĀR ar attālumu un klimatu, gan Turcija ar saviem karstasinīgajiem līdzjutējiem Latvijas futbolam tomēr ir eksotika – neviens cits mūsu futbolists šajās valstīs vēl nav spēlējis.
- Var teikt, ka man ir viena eksotika pēc otras – tagad esmu valstī, kas pa pusei ir Eiropā, pa pusei – Āzijā [smejas]. Par līdzjutējiem – runāju ar kluba menedžeri, kurš man arī parādīja visu pilsētu un bāzi, un viņš teica, ka "Sivasspor" ir vienīgā pilsētas komanda, kuru mīl visi līdzjutēji un šejienes iedzīvotāji. Taču gadās, ka komanda spēlē neveiksmīgi, un tad fani sāk izrādīt neapmierinātību – man teica, ka tādos gadījumos labāk ir vienkārši pamest laukumu pēc spēles, bet ne kliegt kaut ko pretī vai vicināt rokas, citādi var rasties papildu problēmas.

"Sivasspor" līdzjutēji (Foto: TopSport/Scanpix).

- No Keiptaunas "Ajax" kolektīva atvadīties paspēji?
- Otrdien uzzināju par turku variantu, taču šajā pašā dienā "Ajax" komanda devās uz treniņnometni. Atvadīties paspēju – arī ar interneta starpniecību. Attiecības bija siltas, un braukt prom patiešām bija žēl.

- Uz Keiptaunu tagad varēsi doties atvaļinājumā!
- Jā. Īstenībā man tā arī pateica, ka gaidīs ierodamies, kad man ir atpūta, un es ar lielāko prieku arī turp aizbraukšu.

- Ja nebūtu parādījies "Sivasspor" variants, tu pilnīgi droši paliktu Keiptaunā?
- Kaut kādas sarunas ritēja, taču nekā tik nopietna, lai nosauktu klubus. Tikai "Sivasspor" vērsās ar konkrētu piedāvājumu.

- Vai ir oficiāli zināms, cik "Sivasspor" samaksājusi par tavu pāreju?
- Godīgi sakot, zinu tikai personīgā līguma detaļas, bet par summu, kādu "Ajax" nopelnīja par mani, zina prezidents, kuram vaicājis neesmu. Man nav ne jausmas, kāda varētu būt pārejas summa, taču nedomāju, ka tā bija ļoti liela.

- "Sivasspor", kas pērn Turcijā bija 15. vietā, finansiālās iespējas ir plašākas nekā vienai no vadošajām DĀR komandām "Ajax"?
- Protams – līgums mani ļoti apmierina, un finansiālie nosacījumi ir labāki. Ja tā nebūtu, droši vien vēl padomātu, vai braukt šurp, jo Keiptaunā jau pie visa biju pieradis un kluba attieksme pret spēlētājiem bija ļoti laba. Ļoti žēl pamest šo pilsētu.

Pirms trim gadiem Ivanovs kopā ar "Liepājas Metalurgu" cīņā pret zviedru "AIK" (Foto: Romans Kokšarovs, Sporta Avīze, f64).

- Cik daudz pats zini par savu jauno darbavietu?
- Ar komandas biedriem vēl neesmu iepazinies. Taču biju treniņbāzē, kur man visu izrādīja – gan trenažieru zāle, gan ģērbtuves ir ļoti modernas, ir trīs ideālas kvalitātes treniņlaukumi, skaists ir arī stadions, kurā komanda spēlē. Blakus bāzei ir manēža ar mākslīgajiem laukumiem, jo šeit ziemās laika apstākļi ir kā Latvijā, ja ne vēl aukstāks.
Pilsētu ar Keiptaunu, protams, nesalīdzināt – Keiptauna ir vienreizēja pilsēta, no kurienes man bija žēl aizbraukt. Savukārt Sivasa ir maza pilsēta, ap 300 000 iedzīvotāju, te ir ļoti kluss, cilvēki ir laipni. Visu vēl neesmu redzējis, taču saprotu, ka te nebūs tik daudz, ko darīt brīvajā laikā, salīdzinot ar Keiptaunas iespējām.

- Vai kāds jau ir stāstījis, kāpēc komanda pēc 2. vietas 2008./2009. gada sezonā nokrita uz 15. vietu Turcijas Superlīgā pērn?
- Teica, ka pēc veiksmīgās sezonas pārdeva desmit futbolistu no tā sastāva. Prasīju, kādi ir kluba uzdevumi gaidāmajai sezonai, un man atbildēja, ka nekādu konkrētu mērķu nav – katra spēle būs vērā ņemama.

- Vai jau zini, ar kādu krekla numuru spēlēsi Turcijā?
- Piedāvāja dažus numurus, taču izvēlējies vēl neesmu. Ne 6. numurs, ar kuru spēlēju izlasē, ne 20. numurs, kāds bija Keiptaunā, brīvs nav.

- Sarunas nobeigumā rezumē, lūdzu, kāds bija aizvadītais gads Āfrikā un Keiptaunā – laikam vari likt lielu plusa zīmi?
- Protams. Viens mans draugs pajokoja – atbraucu Pasaules kausa izcīņas laikā, bet, kad čempionāts beidzies, tad es braucu prom [smejas]. Ja atskatās – pirmie pāris mēneši Keiptaunā bija grūti, jo nezināju valodu. Domāju, ka mani Turcijā gaida kaut kas līdzīgs – pāris vārdu gan turku valodā jau esmu iemācījies. Pēc tam jau sāku justies kā mājās – palikušas ļoti labas attiecības ar "Ajax" prezidentu, treneriem, spēlētājiem – līdzīgi kā Liepājā.
Par rezultātiem jau esmu teicis – sezonas pirmā puse bija pavisam laba, otrā – neveiksmīga. Ceru, ka šī gada laikā esmu progresējis, taču to varētu apgalvot tikai kāds cilvēks, kas skatās no malas. Keiptaunā dzīvot bija ļoti patīkami – un Johannesburga un citas pilsētas nestāvēja pat tuvumā. Kā saka, Keiptauna vairs nav Āfrika! Pāris rajonu gan ir citādi, bet gada laikā neko negatīvu nepieredzēju.